Foto: LETA

Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn bija 22% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā, liecina pētījuma “Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2017” rezultāti.

Lasītākie

Cilvēkstāsts

“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58

TESTS prātvēderiem: ja zini atbildes uz vismaz 8 jautājumiem, tev ir pārsteidzoši attīstīts intelekts

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32

Lasīt citas ziņas

Ēnu ekonomikas Latvijā būtiskākās komponentes ir aplokšņu algas – 45,5%, neuzrādītie ienākumi – 37,2% – un neuzrādītie darbinieki – 17,4%.

Ēnu ekonomika pērn pieaugusi visās Baltijas valstīs. Lietuvā ēnu ekonomika pērn veidoja 18,2% no IKP, kas ir kāpums par 1,7 procentpunktiem, bet Igaunijā attiecīgais rādītājs bija 18,2% no IKP, kas ir kāpums par 2,8 procentpunktiem.

Kokteilis

Ja tavas mājas numurā ir kāds no šiem 3 skaitļiem, tev ir potenciāls sasniegt visu, ko sirds kāro

Cilvēkstāsts

“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā

Kā ātri nomierināties: astoņi vienkārši vingrinājumi

Rīgas Ekonomikas augstskolas (“SSE Riga”) Ilgtspējīga biznesa centra direktors, Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs līdzveidotājs Arnis Sauka atzina, ka vislielākā problēma ir aplokšņu algas, ar kuru esot vissarežģītāk cīnīties. Šāda situācija vērojama ne tikai Latvijā, bet arī citās Baltijas valstīs.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šodien Rīgā notiek ikgadējā konference “Ēnu ekonomika Latvijā”, kurā prezentē pētījumu “Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2017”.

2016.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā, pēc “SSE Riga” Ilgtspējīga biznesa centra pētījuma datiem, veidoja 20,7% no IKP, kas bija mazāk nekā gadu iepriekš.