Princis Viljams 14 gadu vecumā savai mammai, princesei Diānai, devis līdz asarām aizkustinošu solījumu 0
Laikā, kad izšķīrās prinča Viljama un prinča Harija vecāki, vecākajam brālim Viljamam bija vien 14 gadu. Prinča Čārlza un princeses Diānas dēls vienmēr bija ļoti tuvās attiecībās ar savu mammu un centās viņu atbalstīt visādi, kā vien bērns būdams, mācēja.
Pēc kāzām ar princi Čārlzu Diāna ieguva titulu “Velsas princese”. Toreiz, vēršoties pie viņas, vajadzēja viņu uzrunāt kā “karalisko augstību” un viņas priekšā paklanīties. Lai arī tā bija “oficiāla prasība” karaļnamā, pati Diāna ne reizi vien sacījusi, ka nevarēja pie tā pierast un jutās neērti, kad cilvēki to darīja.
Kad viņa izšķīrās no Čārlza, karaliene Elizabete II vēlējās paturēt karalisko titulu monarhu ģimenē. Tomēr princis Čārlzs uzstāja, ka pašu “princeses” titulu Diānai atņemt nedrīkst.
Galu galā, Diāna varēja paturēt titulu “Velsas princese”, tomēr vairs ne obligāto uzrunu “karaliskā augstība”, kā to noteica monarhu ģimenes striktie likumi. Vispazemojošākais visā tajā izrādījās tas, ka, lai arī, viņu pašu satiekot vairs nevienam nebija jāpaklanās un obligāti jāuzrunā viņa šajā uzrunas formā, viņai pašai tas bija jādara ikreiz, kad viņa satika savu bijušo vīru, savus bērnus vai jebkuru citu karaliskās ģimenes locekli.
Toreiz princis Viljams savai mātei esot devis aizkustinošu solījumu, ziņots izdevumā “Mirror”. Bekingemas pils darbinieks Pols Barels atceras šo gadījumu. Viņš pastāstījis, ka princis Viljams Diānai teicis: “Neuztraucies, mammīt, kad es kļūšu par karali, es atdošu tev tavu titulu.”
Tomēr, kā zināms, notikt tam nebija lemts. Pēc gada – kad princim Viljamam bija 15 gadu, viņa un brāļa, prinča Harija, mamma gāja bojā autokatastrofā, kas notika 1997.gada 31.augustā.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
