Cik maksā par darbu vēlēšanu iecirknī un kur pēc balsu saskaitīšanas nonāk vēlēšanu zīmes? Ielūkojamies vēlēšanu aizkulisēs
0
3. oktobrī Latvijā notiks 15. Saeimas vēlēšanas. Vēlētājam pats vēlēšanu process var šķist pavisam vienkāršs. Atnākt uz iecirkni, saņemt vēlēšanu materiālus, izdarīt savu izvēli un iemest aploksni vēlēšanu kastē. Taču aiz šīm dažām minūtēm slēpjas daudz apjomīgāks darba, ko lielākā daļa vēlētāju nemaz neredz.
Vēl pirms vēlēšanu dienas ir jāiekārto iecirkņi, jāsagatavo vēlēšanu materiāli un jāapmāca cilvēki, kuri tajos strādās. Arī pēc iecirkņu slēgšanas darbs nebeidzas. Priekšā vēl ir balsu skaitīšana, vēlēšanu zīmju šķirošana, iesaiņošana un nogādāšana tālāk. Liela daļa no šī procesa norisinās vēlētājam nemanot. Cik savlaicīgi sāk gatavot iecirkņus, kas ir cilvēki, kuri tajos strādā, cik viņiem par šo darbu maksā un kas notiek ar vēlēšanu zīmēm pēc balsu saskaitīšanas?
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, lūdzu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) atklāt vairāk par vēlētājiem mazāk redzamo procesa pusi.
CVK skaidro, ka par konkrētā vēlēšanu iecirkņa iekārtošanu atbild vēlēšanu iecirkņa komisija.
Iecirknim jābūt iekārtotam ne vēlāk kā pirms vēlēšanu nedēļas svētdienā, kas šogad ir 27. septembris.
Līdz tam jāpaveic arī ar vēlēšanu materiālu sagatavošanu saistītie darbi, tostarp jāapzīmogo vēlēšanu aploksnes.
Bet kas ir cilvēki, kurus vēlētājs vēlēšanu dienā sastaps iecirknī? Vēlēšanu iecirkņu komisijas veido pašvaldību vēlēšanu komisijas, un katrā no tām ir no trim līdz septiņiem locekļiem. To skaits tiek noteikts, ņemot vērā vēlētāju aktivitāti iepriekšējās attiecīgā veida vēlēšanās vai, ja iecirknis izveidots no jauna, plānoto balsotāju skaitu.
Iecirknī, kur paredzēti līdz 300 balsotājiem, komisijā ir trīs locekļi, no 300 līdz 1000 balsotājiem pieci, bet iecirknī, kur paredzēts vairāk nekā 1000 balsotāju, septiņi komisijas locekļi.
Arī kandidātu izvirzīšanas kārtība ir noteikta. Savus pārstāvjus darbam vēlēšanu iecirkņa komisijā var pieteikt reģistrētas politiskās partijas vai to apvienības valdes pilnvarota persona, attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas loceklis vai vismaz desmit vēlētāju grupa.
Tomēr ar pieteikšanu vien nepietiek. Kandidātam jāatbilst virknei prasību. Par vēlēšanu iecirkņa komisijas locekli var kļūt Latvijas pilsonis, kurš latviešu valodu prot vismaz C1 līmenī un kuram ir vismaz vispārējā vidējā izglītība.
Kandidāts nedrīkst būt Eiropas Parlamenta, Saeimas vai attiecīgās pašvaldības domes deputāts, kā arī vienlaikus darboties citā vēlēšanu komisijā.
Viņam jābūt arī pietiekamām profesionālajām spējām amata pienākumu veikšanai un iespējai izmantot darbam nepieciešamos elektroniskās identifikācijas līdzekļus.
Pieteikumus izvērtē pašvaldības vēlēšanu komisija. Tā pārbauda gan izvirzītāju, gan kandidātu atbilstību noteiktajām prasībām un pēc tam balso par kandidātiem. Ievēlēti tiek tie, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Ja balsu skaits ir vienāds, izšķirošā ir pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja balss.
Savukārt iecirkņa komisijas priekšsēdētāju un sekretāru no jau ievēlēto komisijas locekļu vidus ieceļ attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija.
Ar ievēlēšanu vien gatavošanās darbam nebeidzas. Komisiju locekļi un darbinieki iepazīstas ar vēlēšanu likumu un CVK instrukcijām, papildus apgūst zināšanas e-mācībās un klātienē, kā arī pilda praktiskos uzdevumus. Komisijas locekļa kandidāts jau pieteikšanās brīdī apliecina gatavību piedalīties CVK un pašvaldības vēlēšanu komisijas organizētajās mācībās, tostarp vēlēšanu ģenerālmēģinājumā.
Ne vēlāk kā piecas dienas pirms vēlēšanu dienas komisijas locekļiem tiek izsniegtas arī īpašas apliecības. Vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļi tās vēlēšanu iecirkņa darbalaikā un balsu skaitīšanas laikā nēsā redzamā vietā, piemēram, piestiprinātas pie apģērba.
Cik maksā par darbu vēlēšanu iecirknī?
Par darbu vēlēšanu iecirknī komisijas locekļi saņem arī atalgojumu. Tas tiek aprēķināts pēc stundas tarifa likmes, un tās apmērs atšķiras atkarībā no ieņemamā amata.
Visaugstākā stundas tarifa likme noteikta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, kurš saņem 15 eiro stundā.
Komisijas sekretāram noteikta 13 eiro stundas likme, savukārt komisijas loceklim par vienu darba stundu maksā 9 eiro.
Tas, cik daudz stundu katrs komisijas loceklis nostrādās, nav visiem vienāds. CVK skaidro, ka noslodze vēlēšanu sagatavošanas un norises laikā ir atkarīga no pašvaldības lēmuma par konkrētu attiecināmo stundu skaitu, kā arī pašu komisijas locekļu vienošanās par darba grafiku.
Ņemot vērā, ka vēlēšanu diena komisiju locekļiem var būt gara un pēc balsošanas beigām vēl priekšā ir balsu skaitīšana, viņiem tiek nodrošināti arī pārtraukumi.
Paredzēta arī ēdināšanas izdevumu kompensācija. Balsošanas un balsu skaitīšanas laikā komisiju locekļiem tiek kompensēti ēdināšanas izdevumi 11 eiro dienā. Tiesa, kompensāciju drīkst piemērot tad, ja komisijas loceklis balsošanas un balsu skaitīšanas dienā strādā vismaz astoņas stundas.
Ka uzrauga iecirkņus un kur paliek vēlēšanu zīmes?
Tik atbildīgs process, protams, nepaliek bez uzraudzības. Par vēlēšanu iecirkņa komisijas darbu organizē un par to atbild vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Vēlēšanu iecirkņu darbu primāri uzrauga pašvaldības vēlēšanu komisija un Centrālā vēlēšanu komisija kā augstāka iestāde.
Vēlētājam vēlēšanu diena noslēdzas brīdī, kad izvēle ir izdarīta un balss nodota, taču iecirknī darbs ar to nebūt nebeidzas.
Pēc balsu saskaitīšanas vēlēšanu materiāli, tostarp vēlēšanu zīmes, tiek iesaiņoti. Par katru kandidātu sarakstu atsevišķi iesaiņo grozītās un negrozītās vēlēšanu zīmes, savukārt nederīgās vēlēšanu zīmes tiek iesaiņotas atsevišķi kopā ar aploksnēm.
Ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājam jānodrošina iesaiņoto vēlēšanu materiālu nogādāšana pašvaldības vēlēšanu komisijai.
Vēlēšanu zīmes netiek glabātas bezgalīgi. CVK skaidro, ka desmit dienas pēc jaunievēlētās Saeimas sanākšanas tās tiek iznīcinātas.
