“Kremļa propagandas ideālā uzvara nav brīdis, kad visi sāk mīlēt Putinu…” Andrejs Ēķis brīdina par “Trojas zirgiem” mūsu vidū 0
Latvisks vārds un uzvārds, profila attēlā ziedi vai skaista ainava, pa vidu kāds nevainīgs apsveikums un šķietami ikdienišķs hobijs. Pirmajā acu uzmetienā – gluži parasts “Facebook” lietotājs. Taču aiz šāda profila ne vienmēr slēpjas tas, par ko tā īpašnieks cenšas izlikties. Tam iedzīvotāju uzmanību vērš režisors un producents Andrejs Ēķis.
Savā plašajā ierakstā sociālajā tīklā “Facebook” Ēķis izmanto Trojas zirga metaforu, velkot paralēles starp seno stāstu un mūsdienu informatīvo telpu.
“Senie grieķi Troju neieņēma ar spēku. Viņi pie pilsētas vārtiem atstāja koka zirgu un panāca, ka trojieši paši to ieved savā pilsētā. Mūsdienu informatīvajā karā Trojas zirgam var būt latvieša vārds, puķu bilde un rūpīgi izveidota “Facebook” biogrāfija,” raksta Ēķis.
Viņš norāda, ka pēdējās nedēļās, tuvojoties vēlēšanām, sociālajos tīklos novērojis arvien asākus strīdus. Kļūdas tiekot izmantotas kā apliecinājums tam, ka “visa valsts ir bezcerīga”, savukārt citādi domājošais ātri vien kļūstot par pretinieku.
Režisora ieskatā tieši “Facebook” komentāru sadaļas ir pateicīga vide tiem, kuru mērķis ir vairot konfliktus un sabiedrības sašķeltību.
“Viņiem nav jāizdomā mūsu problēmas – pietiek atrast vietu, kur jau gruzd, un tad pieliet benzīnu,” raksta Ēķis.
Ēķis apraksta arī scenāriju, kas, pēc viņa novērotā, atkārtojoties vairākos aizdomīgos profilos.
Vispirms tiekot radīts ticams tēls – izvēlēts latvisks vārds un uzvārds, profils papildināts ar puķu vai ainavu attēliem un dažiem ikdienišķiem ierakstiem. Lai virtuālais tēls šķistu vēl pārliecinošāks, tam varot piešķirt arī kādu konkrētu aizraušanos, piemēram, sportu, makšķerēšanu, ceļošanu vai dārzkopību.
Pēc tam šāds profils sākot pastiprināti interesēties par politiku un komentēt sabiedrībā aktuālus jautājumus.
“Tā uzdevums nav radīt konfliktu no nulles. Tas atrod sabiedrībā jau esošu plaisu un dara visu, lai to paplašinātu,” uzskata Ēķis.
Kā piemērus viņš min pretnostatījumus starp latviešiem un krieviem, Rīgu un laukiem, sabiedrību un valdību, kā arī Latvijas iedzīvotāju vajadzībām un palīdzību Ukrainai.
Īpašu vietu šādā retorikā, pēc Ēķa novērotā, ieņemot Ukraina. Viņš min tādus vēstījumus kā jautājumus, kādēļ Latvijā atrodas Ukrainas karogi, kādēļ Ukrainai tiek sniegts finansiāls atbalsts un kādēļ nauda netiekot novirzīta “savējiem”.
Vienlaikus Ēķis uzsver, ka nebūt ne katrs cilvēks, kurš internetā pauž šādus uzskatus, automātiski uzskatāms par apmaksātu trolli vai viltus profila īpašnieku.
Daļa esot reāli cilvēki, kuri konkrētus propagandas vēstījumus pieņēmuši un turpina tos izplatīt paši.
“Viņus vairs nevajag algot, vadīt vai apgādāt ar instrukcijām. Pietiek nospiest pareizās emocionālās pogas, un viņi paši aiznes vēstījumu tālāk,” raksta Ēķis.
Ēķis aicina iedzīvotājus būt kritiskiem – izvērtēt aizdomīgus profilus un to uzvedību kopumā.
Viņš izceļ vairākus signālus, kuriem, viņaprāt, vērts pievērst uzmanību. Kā viens no piemēriem – profils izveidots salīdzinoši nesen, taču politiskajās diskusijās ir neparasti aktīvs, liela daļa aktivitātes ir negatīvi komentāri pie politiska satura, atkārtojas uzbrukumi Ukrainai, NATO, Latvijas valstij vai tās sabiedrotajiem un citi.
“Kremļa propagandas ideālā uzvara nav brīdis, kad visi sāk mīlēt Putinu, bet brīdis, kad mēs sākam nicināt savu valsti, neticam nevienai institūcijai, uzskatām sabiedrotos par ienaidniekiem un cits citu – par nodevējiem.
Tajā brīdī Trojas zirgs vairs nestāv pie mūsu vārtiem. Tas jau ir mūsu vidū. Un vārtus tam esam atvēruši mēs paši,” pauž Ēķis.
