Franks Gordons: Putinisms ir carisms ar kodolgalviņām 2
Pirms simt gadiem beidzās Pirmais pasaules karš, un līdz ar to beidzās laiks, kad “Dieva svaidītie” imperatori, atsaukdamies uz apsūbējušām tradīcijām, “taisīja lielo politiku”.
Pirmā pasaules kara, var teikt, rūgtās atraugas dzemdēja divus monstrus, divas totalitāras ideoloģijas – nacismu un boļševismu.
Otrā pasaules kara rezultātā nacismam pienāca gals, bet tikai aukstā kara iznākums apzīmogoja PSRS un “socnometnes” sabrukumu.
Nabaga godprāša Jeļcina dekāde pagāja mokpilnā demokratizācijas un privatizācijas mistrojumā, un kopš gadsimtu mijas “mums te ir” Vladimirs Putins ar saviem oligarhiem un galmu. Jā, tipisks galms ar intrigām un pielīdēju kašķiem.
Putins, stāvot “varas vertikāles” augšgalā, monarhizējas: Krievijas Federācijas prezidents arvien biežāk arī oficiāli tiek saukts par valsts galvu, jau pavīd “nacionālā līdera” tituls, un šoruden Kremļa sarīkojumu atskaitēs lasām: Putins – “Krievijas galva”. Tas psiholoģiski jau ir cars, valdnieks, ko Krievijai izraudzījies ja ne Dievs, tad vismaz “liktenis”, providence.
Divi plaši izreklamētie Kremļa pasākumi rāda, ka
ideoloģija, ko sludina šis prezidents/līderis/galva, ir tāds apbružāts carisms ar to vienīgo atšķirību, ka faktiskā patvaldnieka rīcība tagad ir kodolgalviņas.
Vispirms “Krievijas galva” uzrunāja “vispasaules tautiešu kongresa” dalībniekus, pēc tam bija galvenais runātājs “krievu tautas koncilā”, ko bija sasaucis pareizticīgo Maskavas un visas Krievzemes patriarhs Kirils.
Lūk, pamata tēzes, ar kurām šajos pasākumos nāca klajā Krievijas “galva”: “Lielā, mūžīgā “krievu pasaule”, kas pulcēja un vienoja visus, kas garīgi saistīti ar Krieviju… Krievijai ir īpašs ceļš, mūsu īpašā civilizācija… Tūktošgadīgā krievu tauta… Visu paaudžu nesaraujamā saite.”
Deniss Tukmanovs portālā “zavtra.ru” skaidro uzrunu jēgu: “Prezidents runāja par tūkstošgadīgo krievu tautu, kura ir par lielu, lai turētos valstu un laikmetu robežās.”
Mūsu lasītājiem īpaši interesants ir vispasaules tautiešu kongress, kurā bija ielūgti 400 delegātu no 98 valstīm, un 11 delegāti esot ieradušies no Latvijas. Delegāciju vadīja profesors (!) Viktors Guščins, “Latvijas sabiedrisko organizāciju koordinācijas padomes” koordinators (šī padome ar garo nosaukumu īstenībā ir krievu radikālo nacionālistu “tusiņš”). Guščins steidzās izdāļāt kongresa delegātiem savu nupat iznākušo grāmatu angļu valodā “Latvia 1988 – 2015: a triumph of the radical nationalists”. Bez latviskošanas tāpat viss skaidrs. Grāmatas autors vēlējies šo sējumu izplatīt pēc iespējas globāli.
Der atzīmēt, ka Putins savā uzrunā pateicās kongresa delegātiem, kas palīdzēja sarīkot trīs jubilejas – Ivanam Turgeņevam, Ļevam Tolstojam un Aleksandram Solžeņicinam. Pēdējais, kā zināms, pamatoti nīda čekistus, kuru rindās veidojās un auga Putins, toties cildināja carisko Krieviju un, var teikt, apraudāja tās bojāeju.
