Rumānijas nedēļa. Ar atskatu pagātnē 0
Rumānija gatavojas nākamgad janvārī uzņemties prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, taču šo notikumu var apēnot Bukarestei izteiktie pārmetumi par mēģinājumiem ierobežot korupcijas apkarošanu un tiesu sistēmas neatkarību.
Pret tādu politiku valstī ik pa laikam uzbango masu protesti un vērojama spēcīga iekšēja opozīcija. Stāvoklis zināmā mērā ir līdzīgs Polijas situācijai, tāpēc Bukareste jau gada sākumā izpelnījās Eiropas Komisijas brīdinājumus, bet šonedēļ Rumānijas problēmas tika atkārtoti apspriestas Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā, kā arī parlamenta 3. oktobra plenārsēdē.
Partijas līderim pielāgo likumus
Konflikts Rumānijā ir samilzis, un tajā iesaistītas valsts teju visas augstākās amatpersonas un politiskie spēki. Pirmām kārtām valdības koalīcijas vadībā esošā sociāldemokrātiskā partija jeb PSD, kura jau kopš pagājušā gada cītīgi ražo dekrētus un likumprojektus, lai dekriminalizētu noziedzīgus koruptīvus darījumus. Tādus, par kuriem apsūdzēts un tiesāts sociāldemokrātu līderis Liviu Dragnea, kas viņam liedz ieņemt premjerministra amatu, bet netraucē saglabāt kontroli pār partiju, kas 2016. gada beigās nāca jeb, pareizāk, atgriezās pie varas, un valdību.
Partijā ne visi ar situāciju ir apmierināti, un pagājušajā mēnesī daži visai ievērojami biedri, to vidū Bukarestes pilsētas galva, publicēja atklātu vēstuli, kurā izklāstīja nepieciešamību PSD priekšniecību nomainīt. Taču Dragnea, pateicoties sakariem un ietekmei, paliek savā vietā un, kā uzskata Rumānijas politisko aizkulišu pazinēji, turpina iespaidot premjeres Viorikas Dančilas formāli vadītās valdības attiecīgos lēmumus.
Tiem pretestību izrāda valsts prezidents Klauss Johanniss, kurš savu pilnvaru ietvaros cenšas kavēt apšaubāmās reformas ieviešanu, un uzstāj, lai tā tiktu pakļauta juridiskam izvērtējumam, piesaistot arī Venēcijas komisiju jeb Eiropas Padomes (nejaukt ar ES Padomi) konsultatīvās struktūras neatkarīgos ekspertus. Nesen viņi bija ieradušies Bukarestē, lai uzklausītu amatpersonu viedokļus, un paredzams, ka sniegs savus atzinumus oktobra vidū.
Atstādina korupcijas apkarotāju
Sociāldemokrātu un liberāļu veidotā koalīcija atrodas pastāvīgu turbulenču zonā, ir spiesta veikt pārkārtojumus valdībā, tomēr, balstoties uz parlamenta vairākumu, uztur “reformu kursu”. Arī tādējādi, ka pagājušā gada nogalē nobalsotie likuma grozījumi sašaurina prokuroru pilnvaras un padara tiesnešu iecelšanu vai atcelšanu atkarīgu no tieslietu ministra vēlmēm. Jebkāda pretestība šim kursam tiek iztēlota par sazvērestību (Sorosa un citu Rietumu biznesa haizivju inspirētu), kuras mērķis ir gāzt tautas vēlētu varu. PSD šovasar panāca Nacionālā pretkorupcijas direktorāta vadītājas Lauras Kovesi atstādināšanu, viņu ierasti vainojot pilnvaru pārsniegšanā. Tā esot izpaudusies arī kopā ar drošības dienestiem veiktajās aizdomās turēto noklausīšanās operācijās.
Tomēr opozicionāru un lielas daļas pilsoniskās sabiedrības acīs šī atstādināšana izskatījās pēc politiskas izrēķināšanās ar sekmīgi darbojušos un pat starptautisku atpazīstamību ieguvušo prokurori. Vai pēc atriebības par daudzu augstos krēslos sēdējušo atmaskošanu. Valsts prezidents sākotnēji atteicās apstiprināt Kovesi atcelšanu, taču šoreiz valdība bija ieinteresēta, lai varas dalīšanas princips tiktu ievērots, tāpēc vērsās Konstitucionālajā tiesā, kas apstiprināja, ka likuma burts ir valdības pusē, un Johannisam nācās piekāpties.
Notikums tomēr izraisīja kārtējos protestus. Dragnea aizkulišu valdīšanas ērā demonstrācijas pret korupciju un centieniem to dekriminalizēt un vājināt tiesu sistēmu ir ieguvušas nepieredzētu vērienu. Sākot ar pērn februārī notikušo manifestāciju, kurā piedalījās simtiem tūkstošu cilvēku, tā bija pati masveidīgākā kopš 1989. gada satricinājumiem, kad krita Čaušesku diktatūra. Un saprotams, ka norises Rumānijā tiek uzlūkotas Eiropas problēmu kontekstā.
Ar atskatu pagātnē
PSD nekad nav pozicionējusies kā vecās iekārtas zināmas elites daļas radīts produkts, un uz diktatoriskā režīma ideoloģiskā mantojuma pārņemšanu pieteicās citi – pārpalikušie komunisti un sociālistiskā partija, respektīvi, visnotaļ margināli spēki. Tomēr organizatoriski PSD saknes ieteicas juku laikos tapušās Nacionālās glābšanas frontes aprindās, kuras pēc Čaušesku gāšanas tiecās uzurpēt varu, un tas izdevās diezgan sekmīgi. Vēlāk, kad politiskas mutācijas iespaidā izveidojās PSD, daudzi agrāk atbildīgus posteņus ieņēmušie pārvērtās par sociāldemokrātiem. Nav lieki piebilst, ka pavasarī Rumānijas ģenerālprokuratūra pieprasīja uzsākt kriminālvajāšanu (pret kādreizējām valsts pirmajām personām Jonu Ilijesku un Petri Romanu) sakarā ar glābšanas frontes darbības laikā pastrādātajiem noziegumiem. Šis fakts, iespējams, piešķir papildu nokrāsu PSD konfliktam ar tiesu varu, kas nebauda valdības uzticību.
Konflikts sagādā krietnas galvassāpes Eiropas sociāldemokrātiem, kuri ilgi pārmetuši labējai Eiropas Tautas partijai tās rindās esošā Ungārijas valdības galvas Orbana izdarību piesegšanu un kuri nu Rumānijas dēļ nonākuši tādā pašā situācijā kā ETP, kas, protams, arī neklusē.
Konfrontācija nebeidzas
Spriežot pēc atsauksmēm, Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa negrasās rumāņu biedrus īpaši saudzēt. Gluži pretēji, viņi tiek pamatīgi strostēti. (Toties Dragnea aizbildņa lomu uzņēmies Eiropas sociālistu kopas vadītājs Sergejs Staniševs, Latvijā pazīstams kā partijas “Saskaņa” nostādņu atbalstītājs.) Kritika izskanēja arī no EP tribīnes Strasbūrā. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss atgādināja par Bukarestes vēl nesen pretkorupcijas cīņās un tiesiskuma jomā panākto “būtisko progresu”, turpretī “šobrīd procesi virzās atpakaļ”. Rumānijas premjere, bijusī eiroparlamentāriete, cieši aizstāvēja savas valdības pozīcijas, taču dīvainā kārtā saņēma atbalstu gandrīz vienīgi no galēji labējā spārna deputātu puses. Droši vien arī tāpēc, ka 6. un 7. oktobrī Rumānijā rīkotajā referendumā ir izvirzīts jautājums par konstitūcijas grozījumu, kas precizētu ģimenes jēdzienu un to attiecinātu vienīgi uz heteroseksuāliem laulātiem pāriem. Labojums radītu pretrunu ar Rumānijas Konstitucionālās tiesas, balstoties uz ES tiesas spriedumu, septembra beigās lemto, ka ģimenes definīcijā ietverami arī homoseksuāli pāri. Citiem vārdiem, gals konfrontācijai nav saskatāms.
Eiropas Parlamenta rezolūciju par tiesiskuma stāvokli Rumānijā ir plānots pieņemt novembrī. Bet izšķirošā jebkurā gadījumā būs sabiedrības nostāja, kas izpaudīsies arī Eiroparlamenta vēlēšanās nākamgad un valsts parlamenta vēlēšanās (paredzētas 2020. gadā). Bet varbūt jau drīzumā.
