“Sabiedriskajiem medijiem finansējums ir pietiekami liels!” “Diena” Ekonomikas rubrikas redaktore Riekstiņa par šī brīža karstāko skandālu 0
Pēc postošās vētras Latvijai nopietni jāpārskata veids, kā cilvēki tiek informēti krīzes situācijās, īpaši brīžos, kad pazūd elektrība, internets un mobilie sakari. Tā TV24 raidījumā “Preses Klubs” izsakās laikraksta “Diena” Ekonomikas rubrikas redaktore Magda Riekstiņa, norādot, ka daļai iedzīvotāju par vienīgo saikni ar ārpasauli kļuva ar baterijām darbināms radioaparāts.
“Pieredze rāda, arī palasot sociālajos tīklos, ko cilvēki rakstīja no dažādiem Latvijas reģioniem, ka noteikti ir jāuzlabo komunikācija un konkrēti tas, kādā veidā cilvēki saņem informāciju,” saka Riekstiņa.
Viņa norāda – cilvēki, kuri atceras agrāku laiku pieredzi vai zina, kā rīkoties ārkārtas situācijās, apzinās, ka radio iespējams klausīties arī bez elektrības, izmantojot baterijas. Tieši šādā situācijā tas var kļūt par vienu no retajiem informācijas avotiem.
“Ja nav elektrības un interneta sakari ir ļoti vāji, tad radioaparāts, ko var klausīties ar baterijām, ir iespēja cilvēkam sazināties ar ārpasauli,” uzsver Riekstiņa.
Viņa stāsta, ka sociālajos tīklos lasījusi daudzus iedzīvotāju pārmetumus par to, ka laikā, kad cilvēki gaidījuši praktisku un operatīvu informāciju, Latvijas Radio ēterā turpinājušas skanēt ierastās programmas, tostarp raidlugas.
“Ļoti daudz lasīju sociālajos tīklos, ka cilvēki sūdzējās – Latvijas Radio raida raidlugas, bet nedod operatīvu informāciju. Šajā gadījumā es domāju, ka tā bija kļūda,” saka žurnāliste.
Viņasprāt, krīzes apstākļos sabiedriskajam radio būtu jāapzinās, ka dažiem cilvēkiem tas var būt nevis viens no daudziem, bet gan vienīgais pieejamais informācijas kanāls.
“Latvijas Radio bija jāsaprot, ka tas var būt vienīgais informācijas avots, ko cilvēki spēj uztvert apstākļos, kad nav elektrības un nav pieejami interneta sakari,” uzsver Riekstiņa.
Viņa aicina, veidojot krīzes komunikāciju, nedomāt tikai par cilvēkiem Rīgas centrā vai citās vietās, kur infrastruktūra parasti tiek atjaunota salīdzinoši ātri.
“Jādomā ne tikai par klausītāju, kurš atrodas trīs kvartālu attālumā no Doma laukuma. Jādomā arī par cilvēku Piedrujā pie Baltkrievijas robežas, Neretā vai kaut kur Ventspils novadā,” saka Riekstiņa.
Tieši attālākās lauku teritorijās elektrības un sakaru pārrāvumu sekas var būt īpaši smagas, turklāt cilvēkiem ne vienmēr ir pieejami alternatīvi tehniskie risinājumi.
“Jādomā par cilvēkiem laukos, kuriem informācija arī ir nepieciešama un kuriem nav tik vienkārši atrast tehniskus risinājumus. Varbūt radioaparāts ar baterijām viņiem bija vienīgā iespēja kaut ko uzzināt,” viņa norāda.
Riekstiņas ieskatā sabiedriskajiem medijiem, kuru darbība tiek finansēta no valsts budžeta, krīzes situācijās jāspēj nodrošināt regulāra un praktiski noderīga informācija – par situāciju konkrētos reģionos, satiksmes ierobežojumiem, elektrības un ūdens padevi, sakaru problēmām un palīdzības saņemšanas iespējām.
Taču žurnāliste uzsver – visa atbildība nav jāuzliek tikai valstij, pašvaldībām vai medijiem. Arī pašiem iedzīvotājiem nopietnāk jāizturas pret oficiālajiem brīdinājumiem.
“Kad pienāk šūnu apraides paziņojumi, daļai cilvēku attieksme bija – kas tās par muļķībām, mūs atkal tikai biedē, mēs taču esam ieplānojuši kaut kur braukt ciemos,” saka Riekstiņa.
Viņasprāt, šāda attieksme var kļūt bīstama. Ja izplatīts brīdinājums par spēcīgu vētru, cilvēkam jārēķinās ne tikai ar iespējamu lietu vai stipru vēju, bet arī ar kritušiem kokiem, bloķētiem ceļiem, elektrības pārrāvumiem un citiem riskiem.
“Arī katram pašam ir jādomā, kā viņš rīkosies šādā situācijā. Skaidrs, ka neviena valsts iestāde un neviena pašvaldība nevar izdomāt visu cilvēku vietā,” uzsver Riekstiņa.
Viņas ieskatā vētra parādījusi divas problēmas vienlaikus – valstij un sabiedriskajiem medijiem jāspēj daudz labāk sasniegt cilvēkus brīdī, kad modernie sakari pārstāj darboties, bet pašiem iedzīvotājiem jāiemācās brīdinājumus uztvert nopietni un būt gataviem vismaz pirmajām krīzes stundām vai dienām.
