Saeima noraida diasporas definīcijas sašaurināšanu 0
Saeima šodien noraidīja grozījumus Diasporas likumā, kas paredzēja sašaurināt iepriekšējā parlamenta sasaukuma pieņemto diasporas definīciju.
Pēc garām diskusijām un strīdiem vairāku mēnešu garumā 12.Saeimas deputāti vienojās par plašu diasporas definīciju, proti, tai var piederēt jebkurš, kam ir saikne ar Latviju. Diaspora tika definēta kā “ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi”.
Tomēr aptuveni mēnesi pēc Diasporas likuma pieņemšanas, darbu sākot jaunajai Saeimai, atsevišķi deputāti piedāvāja definīciju sašaurināt. Priekšlikumu bija iesnieguši trīs nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) deputāti, partijas “KPV LV” līderis Artuss Kaimiņš un Zaļo un Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze.
Likumprojekta anotācijā tika pausts, ka diasporas definīcijā iekļautie vārdi “citi, kam ir saikne ar Latviju” ir neskaidri un neprecīzi, kā rezultātā par diasporu varot atzītas tādas personas, kurām nav nepieciešams būt par diasporu.
Šo likumprojektu atbalstīja 22 deputāti, bet pret bija 73 parlamentārieši.
Jau vēstīts, ka pēc struktūras Diasporas likums sadalīts četrās daļās. Pirmā daļa ietver vispārīgos noteikumos, kurā definēta likuma jēga un mērķi, kā arī ieviestie Latvijas likumdošanai jaunie termini, tostarp diaspora, remigrācija un diasporas organizācija.
Šajā sadaļā tiek definēta arī likuma būtība – mērķis īstenot sistēmisku un pastāvīgu diasporas atbalsta politiku un pasākumus, kuri veicina diasporas latvisko identitāti un saikni ar Latvijas kultūru, ekonomiku, tautsaimniecību un zinātni, latviešu valodas, kultūras un tradīciju pieejamību diasporai un nodrošina labvēlīgus apstākļus remigrācijai.
Likuma otrā sadaļa sevī ietver diasporas politiku un pārvaldības noteikumus, ar kuriem tiek definēta valsts iestāžu un pašvaldību atbildības diasporas politikas īstenošanā, savukārt trešā daļa veltīta diasporas atbalsta pasākumiem.
Likums ietver konkrētu aktivitāšu kopumu, ar kuriem būs iespējams palīdzēt risināt diasporai būtiskos jautājumus tādās jomās kā izglītības dokumentu, kvalifikācijas un reglamentēto profesiju atzīšana, dzīvesvietas reģistrācija vai bērnu reģistrēšana bērnudārzam vai skolai, neapliekamā minimuma saglabāšanai un citos jautājumos. Tāpat noteikti konkrēti pasākumi remigrācijas veicināšanai un atbalstam tiem, kuri vēlas Latvijā atgriezties.
Ceturtā likuma sadaļa apskata finansējuma piešķiršanas jautājumus diasporas atbalsta aktivitātēm.
