Saeimas deputāts Valdis Maslovskis: “Vietējā pārtika starp labiem nodomiem un skarbo realitāti” 0
Pārtikas cenas, vietējo ražotāju izdzīvošana un lielveikalu ietekme uz tirgu jau ilgstoši ir sabiedrības uzmanības centrā. Nesen Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā skatītie jautājumi apliecina, ka risinājumi tiek meklēti, tomēr ceļš līdz reālām pārmaiņām vēl ir ejams.
Līdz šim veiktie soļi
Saeimas komisijā tika izvērtēta Memoranda par pārtikas preču tirdzniecību izpilde, kā arī apspriesti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā. Abi jautājumi cieši saistīti ar vienu mērķi – stiprināt vietējo lauksaimniecības un pārtikas ražotāju pozīcijas pārtikas piegādes ķēdē.
Memorands, kuru 2025.gada maijā parakstīja valsts institūcijas, kā arī ražotāju un tirgotāju organizācijas, paredzēja vairākus būtiskus virzienus: zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, cenu salīdzināšanas rīka attīstību un vietējās izcelsmes produktu pārdošanas veicināšanu. Jāatzīst, ka daļa no iecerētā ir īstenota. Zemo cenu pārtikas grozs šobrīd pieejams aptuveni 92% tirdzniecības vietu, un cenu salīdzināšanas rīks dod patērētājiem lielāku caurskatāmību.
Par godīgu tirdzniecību
Tomēr skaitļi rāda arī to, ka vietējo produktu īpatsvars zemo cenu grozā vidēji ir ap 50%, un atsevišķos periodos tas bijis pat ievērojami zemāks. Tas nozīmē, ka pat iniciatīvās, kuru mērķis ir palīdzēt vietējiem ražotājiem un patērētājiem ar zemkiem ienākumiem, Latvijas produkti joprojām nav pietiekami pārstāvēti. Tas liek uzdot jautājumu, vai ar brīvprātīgām vienošanām vien ir pietiekami?
Diskusijās Saeimas komisijā skaidri iezīmējās arī lielo mazumtirdzniecības tīklu ietekme. Nereti vietējie ražotāji ir vājākā puse līgumattiecībās ar ierobežotām iespējām ietekmēt sortimentu, piegādes prognozes un pat preču izņemšanu no veikalu plauktiem. Tieši tādēļ būtiski ir Ekonomikas ministrijas virzītie grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā. Tie paredz aizliegt vienpusējas līguma izmaiņas, noteikt pienākumu par preču izņemšanu no sortimenta brīdināt vismaz 30 dienas iepriekš, kā arī skaidri definēt piegādes prognozes un atbildību par to neizpildi.
Vietējos lauksaimniekus un ražotājus jāstiprina
Vienlaikus Zemkopības ministrijas izstrādātais rīcības plāns vietējo pārtikas produktu īpatsvara palielināšanai apliecina, ka instrumentu valsts rīcībā netrūkst: atbalsts kooperācijai, ieguldījumiem pārstrādē, īso pārtikas ķēžu attīstībai, kvalitātes shēmām un publiskajiem ieprikumiem.
Taču bez skaidras politiskās gribas un drosmes pieņemt arī neērtus lēmumus progress būs lēns. Iespējams, ir pienācis laiks daudz nopietnāk diskutēt arī par mazumtirdzniecības nozares regulējumu kopumā, tostarp lielveikalu darba laiku brīvdienās, lai radītu labvēlīgākus apstākļus vietējiem ražotājiem, tirgiem un mazajiem veikaliem reģionos.
Izvēlēsimies vietējo preci
Vietējā pārtika nav tikai ekonomikas jautājums. Tā ir arī valsts drošība, reģionu dzīvotspēja un sabiedrības veselība. Ja vēlamies, lai Latvijas lauki un pārtikas ražošana pastāvētu ilgtermiņā, ar labiem nodomiem vien nepietiks, tiem ir jāpārvēršas konsekventā uz izlēmīgā rīcībā.
Jāuzsver, ka no šā gada jūlija, īstenojot pilotprojektu, maizes, svaiga piena, svaigas atdzesētas mājputnu gaļas un olu piegādēm tiks piemērota pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme 12% apmērā. Tā bija Zaļo un Zemnieku savienības iniciatīva, un esam gandarīti, ka arī pārtikas tirgotāji ir apņēmušies, ka nodokļa samazinājums tiešā veidā attieksies uz pārtikas produktu gala cenu mazumtirdzniecības vietās.
