Trešo valstu pilsoņu atrašanās Latvijā daļai Latvijas ir jutīga tēma. Par to, vai un cik šos cilvēkus mums vajadzētu ielaist Latvijā, domas dalās. Taču skaidrs ir viens – trešo valstu tautieši Latvijā ir un, visticamāk, arī būs.
Skaļi negatīvi gadījumi, piemēram, avāriju izraisījušais šoferis vai šķietamais pedofils – abi Indijas pilsoņi – met zināmu ēnu uz visu šo cilvēku kopienu. Bet noteikti ir vērts atcerēties, ka daži gadījumi neattiecas uz viņiem visiem.
Vienlaikus nevar noliegt, ka šādas situācijas joprojām turpina notikt. Tāpat nevarētu teikt, ka sabiedrība ir apmierināta ar to, cik viegli Latvijā ir deklarēties dzīvesvietā. Ar nelielu piepūli svešs cilvēks var deklarēties svešā adresē, bet mājokļa saimniekam jācīnās ar sistēmu, lai tas nenotiktu. Arī kāda anonīma persona tērzēšanas vietnē “Reddit” runā par šo problēmu.
“Help! Dzīvoklī atkārtoti deklarējies kaut kāds indietis. Sveiki, vēršos pēc padoma. Manā dzīvokļa īpašumā Rīgā bija deklarējies man nezināms indietis. Aizsūtīju iesniegumu pašvaldībai, un pēc mēneša deklarācija tika anulēta. Divu dienu laikā tas pats indietis ir atkal piedeklarējies manā dzīvoklī. Pašvaldība ieteica iesniegt jaunu iesniegumu, bet atteicās bloķēt šīs personas iespēju atkārtoti deklarēties, jo normatīvie akti to neparedz. Esmu pārsteigta par tik neloģisku un stulbu sistēmu. Visās Eiropas valstīs, kurās esmu dzīvojusi, bija nepieciešama īpašnieka atļauja. Pieredze/idejas, kā šo situāciju risināt?” savu situāciju izklāsta lietotājs @Dry_Perception_7265.
Kā šādā situācijā rīkoties nama īpašniekam, un kāpēc deklarēties joprojām var tik patvaļīgi, jautāju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Zemāk lasāmas pārvaldes atbildes uz jautājumiem.
Kā šādā situācijā rīkoties nama īpašniekam?
Gadījumā, ja personas īpašumā negodprātīgi deklarējušās svešas personas, nekustamā īpašuma īpašniekam ir jāvēršas tajā pašvaldībā, kuras teritorijā atrodas šis īpašums. Jāiesniedz iesniegums ar lūgumu anulēt šo personu deklarētās dzīvesvietas faktu.
Kāds būtu ilgtermiņa risinājums, lai šādas situācijas nerastos?
Šogad stāsies spēkā stingrāka dzīvesvietas deklarēšanas kārtība. Galvenie uzlabojumi ietver:
-Papildu pārbaudes: Personām, kuras iepriekš sniegušas nepatiesas ziņas, tiks piemēroti ierobežojumi.
-Elektronisks paziņojums: Īpašnieki, kuriem ir e-adrese un īpašums Zemesgrāmatā, saņems tūlītēju ziņu par ikvienu jaunu deklarēto personu.
-Atkārtotu pārkāpumu novēršana: Ja persona iepriekš rīkojusies negodprātīgi, tai tiks liegta iespēja deklarēties elektroniski – būs jādodas uz pašvaldību klātienē un jāpierāda tiesiskais pamats.
Kāpēc ir atļauta šāda patvaļīga deklarēšanās? Vai nevajadzētu ieviest sistēmu, ka nama īpašniekam deklarēšanās pieprasījums jāapstiprina?
Pašlaik sistēma balstās uz tiesiskās paļāvības principu, pieņemot, ka iedzīvotāji ievēro likumu un rīkojas godprātīgi. Lielākā daļa iedzīvotāju tā arī dara, un negodprātīgo gadījumu skaits ir salīdzinoši niecīgs.
Vai likums paredz kaut kādu atbildību, ja persona atkārtoti bez tiesiska pamata deklarējas svešā dzīvesvietā?
Jā, likums nosaka, ka deklarēties drīkst tikai tad, ja ir tiesisks pamats (īpašums, īres līgums u.c.). Par nelikumīgu deklarēšanos citas personas dzīvesvietā ir paredzēta administratīvā atbildība ar naudas sodu līdz 350 EUR.




