Sagaidījām! Šoferi ar bēdām dalās soctīklos, cik šorīt maksā dīzelis 0
Degvielas cenas Latvijā pēdējās nedēļās kāpušas strauji un, kā daudzi jau iepriekš bažījās, nu sasniegts arī pie mums biedējošais 2 eiro slieksnis. Vēl nesen tas šķita kā drīzāk teorētisks scenārijs, taču realitātē tas ir klāt – autovadītāji pie degvielas uzpildes stacijām arvien biežāk redz ciparus, kas sākas ar “2”.
Šis cenu kāpums ne tikai palielina ikdienas izdevumus, bet arī rada bažas par tālāku inflācijas pieaugumu, jo degvielas sadārdzinājums ietekmē gandrīz visas preču un pakalpojumu cenas.
Situācija ar energoresursu sadārdzinājumu var stabilizēties vairāku mēnešu laikā, TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Tāpēc valdībai Latvijā jādomā, kā piebremzēt ietekmi uz cenu kāpumu, proti, lai energoresursu cenu kāpums nepārveļas uz citiem patēriņa segmentiem. Pēc viņa teiktā, jāvērtē akcīzes samazināšana un biodegvielas piemaisīšana. Taču jebkurā gadījumā jārēķinās, ka cenu kāpumu izolēt pilnībā nav iespējams, taču ietekmi mazināt var būt iespējams.
Pēc Kazāka sacītā, ir jāvērtē situācija un jāizstrādā rīcības algoritmi. Runājot par potenciāliem atbalstiem, Kazāks norādīja, ka atbalstam ir jābūt īslaicīgam un mērķētam, iepriekš izvērtējot iespējamo ietekmi uz cenu kāpumu, piemēram, degvielai pavasara sējai.
Raugoties uz situāciju Eiropas ekonomikā, Kazāks atzīmēja, ka gan Eiropas, gan Latvijas ekonomika šobrīd ir noturīgāka nekā 2022. gadā, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Tiesa, nenoteiktība ir ļoti augsta, tāpēc uzmanīgi jāturpina vērot situāciju, lai nepieļautu strauju inflācijas pieaugumu. Recesijas risku izslēgt nevar, ja karš Irānā ieilgst, taču svarīgi ir nepārspīlēt un būt piesardzīgiem.
Jau ziņots, ka, pēc aģentūras LETA aprēķiniem, Latvijas lielākajos degvielas uzpildes staciju tīklos dīzeļdegvielas vidējā cena kopš konflikta Tuvajos Austrumos saasināšanās šogad 28. februārī ir palielināta par aptuveni 28%, savukārt 95. markas benzīna cena ir pieaugusi par 11%.
Iepriekš medijiem pēc 17. marta vadības sēdes ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka primāri degvielas cenu mazināšanai vērtēti divi risinājumi – akcīzes nodokļa samazināšana degvielai un virspeļņas ierobežošana degvielas mazumtirdzniecībā.
Tāpat vēstīts, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt procentu likmes. ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts noguldījumu iespējas uz nakti likmi saglabāt 2% apmērā, galveno refinansēšanas operāciju likmi 2,15% apmērā un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 2,4% apmērā.
Šīs likmes ir spēkā kopš 2025. gada 11. jūnija.
