Sieva grūtniece nav attaisnojums 77
Tiesā 35 gadus vecais Jānis bija pirmo reizi mūžā. Ieradās viens. Tiesas sēde ilga pārdesmit minūtes, jo tiesājamajam nebija nekādu prasību un viņš vēlējās ātru lēmumu. Arī tiesnese Ingrīda Bite negrasījās vilkt lietu garumā. Dialogs abu starpā bija interesants.
“Jūs likumu esat lasījis – tur par grūtniecēm kaut kas ir teikts?” jautāja tiesnese, kad bija noklausījusies Jansona paskaidrojumu. Jāpiebilst, ka likums neparedz, ka dzīvesbiedres grūtniecība būtu attaisnojošs iemesls, lai neierastos uz mācībām.
“Kā jūs domātu, ja jums būtu liels vēders? Turklāt uzskatu, ka man bija divi apgādājamie: sieva un bērns, jo auglis sievas vēderā jau arī ir cilvēks,” atbildēja Jansons.
“Jūs domājat, ka priecājos jūs te tiesāt? Bet pārkāpums ir nopietns. Vai tad sieva bija viena pati uz pasaules, mammas viņai nav, radu nav? Lai gan kāpēc man ar jums par to būtu jādiskutē… Vai atzīstat likuma pārkāpumu?”
“Likuma burta pārkāpumu atzīstu. Man vajadzēja aiziet pie armijas vārtiem pieteikties un tad iet prom, sakot, ka sieva drīz dzemdēs.”
“Tad nožēlojat nodarīto?”
“Ja tas ietekmē sodu, tad – jā, nožēloju. Bet ģimeni es vērtēju augstāk!”
“Ziniet, es knapi valdos, lai nepaceltu balsi! Vai būs kādi lūgumi?”
“Lūdzu, nesodiet…”
