Sākas profesionālās kultūrizglītības programmu inventarizācija. Kas gaidāms nākotnē? 0
No 13. februāra sākas desmit sabiedriskās apspriedes Rīgā un Latvijas reģionos par profesionālās ievirzes kultūrizglītības programmu pilnveidi, ziņo Latvijas Radio raidījums “Kultūras rondo”.
Šobrīd Latvijā profesionālās ievirzes izglītību var apgūt 150 mūzikas un mākslas skolās. 143 no tām dibinājušas pašvaldības, septiņas ir privātas, bet astoņas – Kultūras ministrijas dibinātās profesionālās vidējās izglītības mācību iestādes.
Izglītības sistēmas inventarizācijas mērķis – paskatīties uz sistēmu, kā tā atbilst darba tirgus vajadzībām.
“Jebkura sistēma pelnījusi, lai to laiku pa laikam pārskata.
Apzināti nelietojam vārdu reforma, jo reforma, mūsuprāt, nav nepieciešama.
Bet tas, uz ko vērš uzmanību citas iestādes, – ir vairāk jāpadomā par to, kā izglītība pilda darba tirgus mērķus un uzdevumus,” nepieciešamību caurskatīt mūzikas un mākslas skolu darbu raidījumā skaidro kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš.
Zariņš raidījumam atklāja – ministrijā nereti vēršas profesionālo kolektīvu vadītāji un norāda, ka trūkst mūziķu, it sevišķi mazāk populārajās specialitātēs. Bērni labprāt apgūst vijoles, flautas, ģitāras vai klavieru spēli, bet ne arfu, oboju, fagotu.
Pārskata mērķis ir saprast, kā mērķtiecīgāk atbalstīt to, lai vairāk apgūtu darba tirgū pieprasītos instrumentus.
Arī administratīvi teritoriālā reforma ir viens no aspektiem, ko ņem vērā, veicot mūzikas un mākslas skolu pārlūkošanu, lai saprastu, kā skolas darbosies pēc reformas, – taču nevis ar nolūko kādu skolu slēgt, bet saglabājot mazās skolās, lai pirmajās klasēs bērniem ir iespēja mācīties tuvāk mājām.
Plašāk par gaidāmo izvērtējumu klausieties raidījumā.
