Kultūra
Kultūrpolitika

No zvaigžņu ceļa līdz dziesmu bērnam: skolēnu dziesmu svētkos sola līdzsvarotu programmu0


Koru koncertā “Dziesmubērns” piedalīsies apmēram 12 tūkstoši dziedātāju, pūtēju orķestri, folkloras kopas, solisti, muzikālā grupa Kristapa Krievkalna vadībā, kā arī diasporas kolektīvi.
Koru koncertā “Dziesmubērns” piedalīsies apmēram 12 tūkstoši dziedātāju, pūtēju orķestri, folkloras kopas, solisti, muzikālā grupa Kristapa Krievkalna vadībā, kā arī diasporas kolektīvi.
Foto: Timurs Subhankulovs

No 6. līdz 12. jūlijam Rīgā notiks XII Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki, kuros piedalīsies vairāk nekā 35 000 dalībnieku no Latvijas un ārvalstīm. “Kultūrzīmes” noskaidroja, vai jau šobrīd tiek domāts par to, lai šajos svētkos neatkārtotos 2015. gadā piedzīvotās dalībnieku pārmērīgas noslodzes un citu apstākļu izraisītās problēmas, un kādas līdz šim nedzirdētas dziesmas, dejas un skaņdarbus varēs baudīt.

Svētku laikā notiks 60 pasākumi – 40 bezmaksas, 20 ar ieejas biļetēm –, pārstāvot visas kultūrizglītības nozares – kora mūziku, tautas un mūsdienu deju, pūtēju, simfonisko orķestru, kokļu, folkloras, skolu teātrus, vizuālo un vizuāli plastisko mākslu.

Dalībnieku vidū būs gan Latvijas skolu, profesionālās izglītības iestāžu, mūzikas skolu audzēkņi, arī bērni ar īpašām vajadzībām, gan latviešu diasporas pārstāvji. Galvenie notikumi būs koru koncerts “Dziesmubērns” (11. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē), tautas deju lieluzvedums “Saule vija zelta rotu” (10. un 11. jūlijā Daugavas stadionā) un dalībnieku gājiens, kas šoreiz notiks pēdējā dienā – svētdien, 12. jūlijā, un noslēgsies ar tikai dalībniekiem veltīto muzikālo pasākumu Lucavsalā.

Nāc gavilēt abpus Daugavai

Svētki pārsvarā notiks Daugavas labajā krastā, bet kreisajā, Ķīpsalas izstāžu hallē, pulcēsies dejotāji un pūtēju orķestri, un pēdējā dienā Lucavsalā – visi dalībnieki īpašā koncertā.

Repertuāra apguves un atlases skates noritēs no 13. februāra līdz 30. aprīlim,

bet 3. jūlijā būs finālkonkurss koriem, kas allaž bijis viens no azartiskākajiem un publikas apmeklētākajiem notikumiem, kad zālē nav kur adatiņai nokrist.

Svētki sāksies ar koru mūzikas koncertu 5. jūlijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā, kurā ar mūzikas spēku apliecinās un godinās Dziesmu svētku tradīciju, piedaloties labākajiem koriem gan no vispārizglītojošām skolām, gan mūzikas skolām, kā arī simfoniskajam orķestrim, instrumentālistiem un solistiem.

Mākslinieciskā vadība uzticēta diriģentei Airai Birziņai.

No koriem varam cerēt arī uz vienu no svētku kulminācijām –

sestdien, 11. jūlijā, Mežaparka Lielajā estrādē notiks koru koncerts “Dziesmubērns”, kura mākslinieciskais vadītājs ir diriģents Edgars Vītols.

Trīs dažādi koncerti paredzēti deju nozarei, pa vienam – simfoniskajiem un pūtēju orķestriem. Savukārt mazie mūzikas kolektīvi, vokālie ansambļi, solisti, dueti muzicēs jaunā objektā – kultūras, mūzikas un mākslas telpā “Hanzas perons”.

Kokļu mūzikas koncerts skolēnu svētkos notiks otro reizi, šoreiz – VEF Kultūras pilī.

Neatņemama svētku daļa ir folkloras kopas, kuras ar programmu “Rotā saule, rotā bite” priecēs, gan “Ziemeļblāzmā” darbojoties novadu programmās, gan pie Brīvības laukuma, gan parādot savu sniegumu laureātu koncertā Mūzikas akadēmijā. Vizuālā māksla būs baudāma programmā “Radi rotājot” kultūras telpā “Hanzas perons”.

Svētku sirds vienmēr bijis Vērmanes dārzs, kur nedēļas garumā darbosies skolēnu teātris, iepriecinās ansambļi, džeza grupas, danču vakars, varēs satikt ārvalstu viesus un latviešu diasporas, kā arī mācību uzņēmumu pārstāvjus.

Kā īpašs šo svētku kontekstā nedaudz mākslīgi pievienots reveranss pēdējā laika globālajām aktualitātēm šķiet iespēja ar īpaša svētkiem izstrādāta kalkulatora palīdzību katram veikt savas ietekmes uz klimatu novērtējumu.

Vairāki veselības aprūpes eksperti un ārsti izplatījuši vēstuli, kurā aicināts, lai svētku laikā Rīgā un tai piegulošajās pašvaldībās noteiktu tabakas un nikotīna aizliegumu, bet alkohola tirdzniecību izlejamā veidā kafejnīcās un restorānos ierobežotu no plkst. 16 līdz 23.

Reaģējot uz to, svētku izpilddirektore Agra Bērziņa paudusi, ka šis piedāvājums tomēr būtu ļoti pārvērtējams, turklāt

nevienos no iepriekšējiem svētkiem to norises vietās nav tirgots ne alkohols, ne cigaretes.

Esot arī jāņem vērā, ka dalībnieku vidū ir jaunieši līdz 22 gadu vecumam, kas mācās profesionāli tehniskajās skolās.

“Esam rūpīgi izvērtējuši dalībnieku noslodzi – dalībnieki Rīgā būs vienu dienu ilgāk, lai mēģinājumu un koncertu process būtu līdzsvarots ar nepieciešamo atpūtu un svētku sajūtas izbaudīšanu Rīgā. Pievērsīsim pastiprinātu uzmanību sabalansētam uzturam. Pirms svētkiem un to laikā tiek plānotas īpašas instruktāžas par dažādiem ar drošību saistītiem jautājumiem,” sola Agra Bērziņa.

Koru koncerts sāksies vēlāk, ilgs 2,5 stundas

Koru koncerta “Dziesmubērns” mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols stāsta, ka atšķirībā no iepriekšējiem svētkiem šoreiz tas notiks nevis svētdien, bet sestdien – 11. jūlijā – un sāksies astoņos vakarā.

Kāpēc tik pavēlu? Jau uz iepriekšējiem Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem Mežaparka estrādē izbūvētā skatītāju zonas paaugstinājuma dēļ agrākā laikā skatītājiem spīdētu acīs saule, tādēļ koncerta sākums iecerēts ap saulrieta laiku.

Piedalīsies apmēram 12 tūkstoši dziedātāju, bet precīzs skaits būs zināms pēc skatēm maijā.

Dziedās vecāko klašu jauktie un zēnu kori, nepiedaloties pirmo klašu skolēniem.

Koncertā piedalīsies arī pūtēju orķestri, folkloras kopas, solisti, muzikālā grupa Kristapa Krievkalna vadībā, kā arī diasporas kolektīvi.

Idejiski koncerts it kā turpinās Latvijas simtgades svētkos aizsākto domu par bērnu, kas dzimst, viņa vecākiem satiekoties dziesmā. Tā atnāk pie bērna no mātes, tēva, tautas, sabiedrības, dziesmā viņš iedzied savu domu ar skatu nākotnē, tāpēc koncertu noslēgs ar mūsdienu dziesmu popūriju “Zvaigžņu daudz” (Edgara Lindes pārlikums korim ar klavierēm), kas iecerēts kā pāreja, ievadmotīvs uz neilgu sadziedāšanos, lai pēc patriotiskās noskaņas koncerta izskaņā varētu ļauties jaunības trakulībām.

Koncertā skanēs divdesmit piecas dziesmas koriem, no kurām piecas ir jaundarbi.

Kaut arī ne visi dziedās visu, dziedātāju nomaiņas nav paredzētas, viss kopkoris atradīsies uz podestiem visu koncerta laiku. Līdz ar to koncerta ilgums paredzēts apmēram 2,5 stundas.

Vai nav par īsu piecu gadu darba vainagojumam?

“Mazliet jau tā kā žēl, taču jāņem vērā skolēnu noslodze,” uzskata koncerta mākslinieciskais vadītājs.

Taču precīzs koncerta ilgums būšot zināms pēc martā paredzētā modelēšanas koncerta.

Koru koncertā plaša vieta rasta tautasdziesmai, šiem svētkiem radīti vairāki jaundarbi – dziesmu ciklu skolu jaunatnei ar Ineses Zanderes dzeju radījis komponists Ēriks Ešenvalds, maestro Raimonds Pauls ar Knuta Skujenieka dzeju radījis kompozīciju “Dziedāt visai pasaulei”, pieminot Dziesmu svētkus kā kalnu, kurā nu jaunajiem ir iespēja uzkāpt.

Kā interesants jaundarbs var izskanēt “Tavs karogs”, kam Renārs Kaupers šoreiz radījis dzeju, bet mūziku Jānis Aišpurs.

Skanēs Uldis Marhilevičs, Imants Kalniņš, Zigmars Liepiņš, Mārtiņš Brauns.Koncerta veidotāji skāruši arī klasiku ar Kārļa Baumaņa un Jāzepa Vītola kompozīcijām. Un, protams, svētki nav iedomājami bez smeldzīgi un svinīgi cēlās Mārtiņa Brauna “Saule, Pērkons, Daugava”.

Svētku repertuārā deviņas dziesmas ir tādas, kas iemīļotas un aprobētas, bet nekad nav skanējušas dziesmu svētkos. Īpašu popularitāti skolēnu vidū ieguvusi “Ik vakaru dziedāt gāju” – latviešu tautasdziesma nu jau aizsaulē aizgājušā Ēvalda Siliņa apdarē –, arī “Rikšiem bērīt es palaidu”, kas nāk no TV3 “Koru kariem”, kā arī citas.

Tribīnē kāps divpadsmit dažādu paaudžu un dažādos žanros strādājoši virsdiriģenti,

no kuriem divi – Jānis Erenštreits un Arvīds Platpers – ir Goda virsdiriģentu statusā (sk. uzziņā).

Kā nonāk līdz virsdiriģenta tribīnei? “Koru diriģentu semināros notiek aptaujas par to, kurus pati cunfte vēlētos redzēt kā virsdiriģentus,” atklāj Edgars Vītols, “tad es kā mākslinieciskais vadītājs diriģentus uzaicinu uzņemties šo godpilno pienākumu, bet gala apstiprinājumu dod svētku mākslinieciskā padome.”

Katros svētkos šis process notiek par jaunu, uz mūžu ir tikai Goda virsdiriģenta statuss.

Pats koncerta mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols diriģēs trīs dziesmas – vienu no jaundarbiem, ritmiski ķimperīgo Aizpura un Kaupera “Tavs karogs”, Kaupera “Par mezgliem” un “Rikšiem bērīt es palaidu” – latviešu tautasdziesmu Ata Auzāna, Artūra Palkeviča un Edgara Lindes aranžējumā.

Tā kā koncerta scenogrāfs ir arhitekts Austris Mailītis, viņa iecere ir scenogrāfijā galveno lomu uzticēt pašai estrādei, kas metaforiski būs uzlūkojama kā dziesmu kalns un bērzu birzs, kas koncerta laikā tiks iemirdzēta un iedegta.

“Esmu lepns, ka tieši skolēni ieskandinās jauno Meža-parka estrādi, kurā, cerams, viņi jau kā pieauguši dziedātāji atgriezīsies pēc daudziem gadiem Vispārējos dziesmu svētkos,” sacīja Edgars Vītols.

Viņš arī neslēpa, ka mēģinājumu apstākļus var sarežģīt tas, ka uz šiem svētkiem vēl nebūs gatavas tribīnes aiz estrādes, tā dēvētā iekšējā māja ar palīgtelpām. Nebūs, kur izvietot tehnisko aparatūru, trūks savas vietas solistiem, varbūt estrādes teritorijā nāksies būvēt kādas teltis, taču publikai baudīt koncertu tas netraucēs.

Tautas deju lielkoncerts – dzīvās mūzikas pavadījumā

Tautas deju lielkoncerta “Saule vija zelta rotu” mākslinieciskās idejas pamatā ir vainags – aplī sasietu ziedu vai lapu vītne, apļveida galvasrota, saules un rasas vainags.

“Mūsu senči ir svinējuši ne tikai vasaras un ziemas saulgriežus, bet arī Miķeļa dienu, Laidenes dienu, Bārbalas dienu, un visi gadskārtu svētki iet pa saules ceļu. Z

iedu, ražas, sniega un saules pīnes izdejos 16 800 bērnu un jauniešu tautas deju kolektīvu dejotāji,

kuriem horeogrāfiskajās ainās pievienosies 40 vidējās paaudzes deju kolektīvi, lai nestu vēstījumu par paaudžu pārmantojamību,” koncerta ieceri atklāj mākslinieciskā vadītāja Indra Ozoliņa.

Lielkoncertā iekļautas 21 horeogrāfa 34 dejas. Kā stāsta horeogrāfe inscenētāja Dagmāra Bārbale, viens no jauninājumiem būs lielas auduma lentes, ar kurām centīsies papildināt gan svētku sajūtu, gan laukumu, kad uzstāsies vismazākie dejotāji, lai viņiem tik daudz nebūtu jānopūlas ar lielo zīmju veidošanu.

Ideja iesaistīt vidējās paaudzes dejotājus sākusies ar Artas Melnalksnes deju “Lēni augu pie māmiņas”,

ko viņi izpildīs kopā ar pavisam mazajiem 1. un 2. klašu bērniem. Vēl patlaban top noslēguma deja “Svinam sauli”, ko vidējā paaudze izdejos kopā ar 10. līdz 12. klašu dejotājiem.

Pēc iepriekšējiem Vispārējiem dziesmu svētkiem 2018. gadā tika lauzti šķēpi – Daugavas stadionā nākamajos svētkos atkal būs lieluzvedums vai beidzot redzēsim lielkoncertu, kas sen nav piedzīvots? Tāpēc vērts pievērst uzmanību, ka šajos skolu jaunatnes svētkos Daugavas stadionā redzēsim lielkoncertu, kur galvenā loma ierādīta tieši pašām dejām.

Bažu par dalībnieku drošību neesot – kā stāsta Indra Ozoliņa, atšķirībā no iepriekšējiem Vispārējiem svētkiem visas dejas ir ar rekvizītiem kā jostas, kociņi, cimdi, kas nerada nekādus riskus. Tāpat būtiski uzsvērt, ka vidējās paaudzes deju kolektīvi nav svētku dalībnieku statusā un “neizstumj” skolēnus no laukuma.

Taču nav noslēpums, ka svētkiem gatavojas 20 tūkstoši skolēnu, bet Daugavas stadiona kapacitāte ir tikai 16 800 cilvēku.

Projekta vadītāja Zanda Mūrniece neslēpj, ka varbūt dažam būs sāpīgi, netiekot uz svētkiem, taču jau 2019. gada skates pierādīja, ka ne visas deju kopas koprepertuāru apguvušas tādā mākslinieciskā sniegumā, lai varētu piedalīties kopdejošanā.

Pazīstamie latviešu diriģenti un svētku veidotāji Andrejs Jansons Amerikā un Tālivalža Ķeniņa dēls Juris Ķeniņš Kanādā, un citi ne vienreiz vien brīnījušies, kādēļ mūsu deju lieluzvedumi notiek fonogrammas pavadījumā.

Tādēļ prieks, ka pirmo reizi tautas deju lieluzvedumu un lielkoncertu vēsturē dejotāji dejos nevis fonogrammas, bet dzīvās mūzikas pavadījumā – koncerta “Saule vija zelta rotu” muzikālo daļu nodrošinās īpaši izveidots etnoorķestris un solisti grupas “Auļi” līdera folkmūziķa un skaņu inženiera Kaspara Bārbala vadībā.

Savukārt tautas deju kolektīvu laureātu koncertā VEF Kultūras pilī 6. jūlijā piedalīsies izcilākie bērnu un jauniešu deju kolektīvi. Šī koncerta mākslinieciskais vadītājs ir pazīstamais horeogrāfs Jānis Purviņš. Nekur nebūs pazudis arī lieluzvedums – starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 6. un 7. jūlijā notiks mūsdienu deju kolektīvu lieluzvedums “Augstāk par zemi”, kuru izdejos divi tūkstoši mūsdienu deju grupu dejotāji, bērni un jaunieši no 1. līdz 12. klasei.

“Simfoniskie rotājumi”

Simfonisko orķestru koncertā “Simfoniskie rotājumi” 6. jūlijā Lielajā ģildē uzstāsies seši apvienotie simfoniskie orķestri, kuros iekļausies apmēram 800 dalībnieku no 30 Latvijas izglītības iestāžu simfoniskajiem, kamerorķestriem un stīgu orķestriem.

Koncerta koncepcijas autors un mākslinieciskais vadītājs Normunds Dreģis stāsta, ka

katram no šiem sešiem orķestriem uzrakstīts viens jaundarbs.

Koncerta idejas stūrakmeņi balstās dažādu laikmetu un paaudžu latviešu komponistu mūzikā, un interesanti būs arī uz ekrāniem redzēt skolēnu atbildes uz jautājumu – kādēļ tu spēlē simfoniskajā orķestrī?

Savukārt pūtēju orķestru koncerts “Skaņu rota Latvijai” notiks Ķīpsalā 9. jūlijā. Bet krāšņu defilē programmu pūtēju orķestri izpildīs Brīvības laukumā 10. jūlijā.

XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

Biļešu cenas – no 5 līdz 30 eiro; sāks tirgot maijā.

Plānotais budžets – 6 354 235 mlj. eiro.

Saistītie raksti

Koru koncerta “Dziesmubērns” virsdiriģenti un Goda virsdiriģenti: Jānis Erenštreits – Goda virsdiriģents, Arvīds Platpers – Goda virsdiriģents, virsdiriģenti – Edgars Vītols, Romāns Vanags, Māris Sirmais, Eduards Grāvītis, Jevgēnijs Ustinskovs, Līga Celma-Kursiete, Kaspars Ādamsons, Mārtiņš Klišāns, Aira Birziņa, Gints Ceplenieks.

Deju uzveduma “Saule vija zelta rotu” virsvadītāji: Dace Adviljone, Agris Daņiļevičs, Inga Pulmane, Indra Ozoliņa, Ilmārs Dreļs, Jānis Ērglis, Taiga Ludborža, Ilze Mažāne, Iluta Mistre, Zanda Mūrniece, Iveta Pētersone-Lazdāne, Jānis Purviņš; pirmo reizi – Guna Trukšāne, Reinis Rešetins, Dagmāra Bārbale; Goda virsvadītāji: Ingrīda Edīte Saulīte, Liene Lūse, Inta Dimante, Baiba Rasma Šteina, Taisa Aruma, Ojārs Lamass, Janīna Nurka, Olga Freiberga, Indra Filipsone, Rita Spalva.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Kultūra
Mūžībā aizgājis kinorežisors un operators, Jura Podnieka līdzgaitnieks Aleksandrs Demčenko
2 dienas
LA
LA.LV
Kultūra
Turpinās pieteikšanās Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam
2 dienas
LA
LA.LV
Kultūra
Anatolijs Danilāns, Guntis Eniņš, Nora Ikstena, Dace Judina un daudzi citi būs sastopami Latvijas Grāmatu izstādē
2 dienas

Lasītākie raksti

LA
LA.LV
Latvijā
Kādiem jābūt novadiem? Saeimā no likuma svītro to veidošanas kritērijus, vēsta raidījums
2 stundas
LE
LETA
Kokteilis
VIDEO. Emocionāli kadri! Eltons Džons zaudē balsi un pārtrauc koncertu Jaunzēlandē
4 stundas
JL
Juris Lorencs
Pasaulē
Juris Lorencs: Politiski nepieskaramie
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Ķuzis saņēmis iespaidīgu atvaļināšanās pabalstu un kompensāciju 1
4 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Sākts kriminālprocess par daudzdzīvokļu nama uzcelšanu dzelzceļa aizsargjoslā Rīgā
55 minūtes