Sēj divgadīgās puķes – jūlija darbiņi puķu dārzā 0
“Daudzas skaistas puķes ir divgadīgas, un to sēklas stādiem jāsēj jau tagad – jūlijā. Ir laiks arī sēt atraitnītes un daudzgadīgās puķes. Visvieglāk ir ļaut iesēties puķēm pašām, ja tādas jau aug dārzā. Patlaban tām ir nobriedušas sēklas, un visas nevajag nogriezt,” iesaka puķkope Ilma Nereta no Salaspils.
Pēta paciņas
Ja kāda puķe veikala plauktā iepatikusies, rūpīgi izlasa uz paciņas rakstīto informāciju. Modernie hibrīdi ir tik dažādi, ka vecie vispārīgie padomi vairs neder. Piemēram, kāršrozēm, dekoratīvajam deviņvīruspēkam, ir sēklas, kuru ražotāji sola ziedus jau pirmajā gadā pēc sējas. Gatavojoties sēt vai stādīt, der arī izlasīt, no kurienes ir sēklas un kādam reģionam padomi domāti. Mēģina to pielāgot mūsu apstākļiem un gadalaikiem, lai arī Latvijā klimats kļuvis maz prognozējams.
Puķes ir prasīgas
Jārēķinās, ka dīgšanas procesā sēklas var būt ļoti jutīgas. Ja sēj kastītē, nedrīkst ne pārliet, ne iekaltēt. Mikroklimatu palīdz noturēt uzlikts stikliņš vai arī kastīti var ielikt plastmasas maisiņā. Ik pa laikam pavēdina. Pa ziemu kastīti ierok zemē vai ienes pagrabā. Mazāk uztraukumu būs par sēklām, kas iesētas dobē, taču tad tās jāuzmana no nezālēm. Turklāt var aizmirsties, kur kas iesēts.
Sētajām puķēm var atšķirties īstais brīdis, kad jāizstāda paliekošā vietā. Turklāt tas var būt ļoti nozīmīgi. Dažām norādīts, ka sēj dobē, augšanai paredzētajā vietā un tad izretina. Šis ieteikums noteikti jāievēro puķēm, kurām ir mietsakne, piemēram, ģipsenēm, daudzgadīgajām magonēm, silpurenēm. Ja tomēr audzē kastītē vai lecektī, tad pārstāda pavisam jaunas, tiklīdz izskatās nobriedušas piķēšanai.
Patlaban ir laiks sēt atraitnītes. Pirmais ziediņš var parādīties jau šoruden.
Pavairo pašdarbniekus
Visvieglāk pie jauniem augiem tikt, ja tiem ļauj iesēties pašiem. Piemēram, sēklas ir nobriedušas ozolītēm, uzpirkstītēm, eremūriem, dekoratīvajiem sīpoliem un kokveida peonijām (tās gan nav ziemcietes). Sēklas pat speciāli var izbārstīt zem auga. Šo dobes rajonu iezīmē ar kociņiem un nerušina, saudzīgi izrauj tikai kādu nezāli. Dažkārt sēklas pašas izsējas puķu audzēs, un var rasties priekšstats, ka tās ir daudzgadīgas. Piemēram, studentneļķe, uzpirkstīte, deviņvīruspēks paši gādā par pēcnācējiem, ka nevar saprast, kura gada stāds ir dobē.
Taču jārēķinās, ka ar pašizsēju pavairotie augi var būt atšķirīgi, nelīdzināties mātesaugam. Protams, no ozolītes izaugs ozolītes, taču tās var nebūt pildītas vai tik skaistā krāsā. Arī ar lupīnu un citām puķēm ir līdzīgi.
• Paša vāktās sēklas, ja tās ienākušās, var sēt, ja galarezultāts nav tik svarīgs. Ja vēlas tieši konkrēto krāsu un augumu, sēklas jāpērk veikalā.
• Augi, kas labi vairojas ar pašizsēju, var kļūt arī par nezālēm, tās pēc noziedēšanas jānogriež. Rudenī var cerēt, ka atkārtoti izplauks pa ziediņam.
• Vienkārša metode, kā sēt daudzgadīgās puķes: nogrieztās ziedkopas sasien slotiņā un pakar virs vietas, kur vēlas augus redzēt, piemēram, ozolītes, baltās panātres vai dipsakus ābeļdārzā. Nobriedušās sēklotnes atsprāgs un pašas izbirdinās sēklu.
Samierinās ar neveiksmi
Dažkārt pat pieredzējušiem audzētājiem, kam ir optimāli audzēšanas apstākļi (siltums, mitrums, gaisma), gadās, ka nekas nesadīgst vai uzdīgst tikai dažas sēkliņas. Tāpēc, pērkot sevišķi skaistas un retas puķes, der sevi psiholoģiski sagatavot tam, ka rezultāta var arī nebūt. Dažām ir arī ļoti īss dīdzības laiks.
Stādaudzētāji daudzas puķes pat nemēģina pavairot ar sēklām, bet iegādājas paaudzētus sējeņus vai jaunstādus no ārzemēm. Ir pat šķirnes, kuras sēklas neveido, tās audzētavās pavairo tikai veģetatīvi.
Jo smalkāka puķu šķirne, jo grūtāk to pavairot, jo īsāks tās mūžs. Tādēļ par daudzām ziemcietēm, kurām tradicionāli dārzos bijis ilgs mūžs (ehinācijas, delfīnijas), jaunās šķirnes pēc gada vai diviem var iznīkt. Ir pat speciāls termins – īsmūža ziemcietes.
• Ja vēlas tikai dažus cerus, ziemcietes ir vieglāk nopirkt, nevis audzēt no sēklas. Turklāt vasaras otrajā pusē augiem sākas atlaides.
