Anonīmi zili brīnumi 4
Novada laikraksta “Latgales Laiks” galvenā redaktora p.i. Linda Kilevica pozitīvi vērtē “Tautas panorāmas” ideju, jo daudzās vietās, ko tās ietvaros apmeklē LTV žurnālisti, galvaspilsētas mediju pārstāvji varbūt nav ielūkojošies gadiem. Tomēr, vērtējot no profesionālas žurnālistikas viedokļa, L. Kilevica pauž neizpratni, kāpēc runātāji šajos sižetos paliek anonīmi: “Tikai konkrētā novada iedzīvotāji varbūt zina, kas ir cilvēks, kurš makten metas slavēt vai nozākāt pašvaldības vadību, un kāpēc viņš tieši tā rīkojas. Otrs, kas nav skaidrs – vai žurnālistiem ir padomā arī pārbaudīt iedzīvotāju minētos faktus, vai tā arī paliks akla uzticēšanās visam, kas pārraidīts ēterā. Darba pieredze reģionālā medijā apliecina, ka cilvēki mēdz arī sastāstīt zilus brīnumus.”
Jāatzīst, ka bezpersoniskas runājošas galvas ir viens no galvenajiem “Tautas panorāmas” sižetu trūkumiem, jo neļauj skatītājam no malas adekvāti uztvert vēstījumu. Ir taču atšķirība, vai pašvaldības darbu kritizē krietns zemnieks vai mūžīgs bezdarbnieks spēka gados. Žurnālista pienākums būtu noskaidrot viedokļu paudēju vārdus, vecumu, nodarbošanos, un TV skatītajiem tiem jābūt redzamiem titros. Citādi skatītājam atliek vien nojaust, kāda personība slēpjas aiz runātāja. Tiesa, pēcāk, buroties cauri vietējās sabiedrības pārstāvju vēstījumiem “Ziņojumu dēlī”, var izdoties sazīmēt, kurš no runātājiem ir ciema dzērājs, bet kurš opozīcijas partijas kandidāts vai pašreizējā novada vadītāja radagabals. G. Bojārs atzīst šo trūkumu un sola jautājumu pārrunāt ar kolēģiem: “Es kā galvenais redaktors vēl pamudināšu šo lietu censties ievērot.”
TV sižetos vismaz atklāti redzamas runātāju sejas, toties “Tautas panorāmas” virtuālajā vidē portālā lsm.lv valda pilnīga anonimitāte. Tas, protams, no vienas puses, iedrošina viedokļu paudējus runāt par nejēdzībām atklāti. Tomēr jārēķinās arī ar blaknēm, ko rada anonīmo komentāru iespēja. Šis projekts nav izņēmums, un “Tautas panorāmas” “Ziņojumu dēlī” ievietotie vēstījumi brīžam robežojas ar personisku apvainošanu un neslavas celšanu. Viļakas novada domei pat nācies komentētajiem atgādināt Krimināllikuma pantus, kas nosaka atbildību par publisku apmelošanu un neslavas celšanu. Katrā ziņā, izveidojot debašu platformu, sabiedriskajam medijam būtu skaidri jādefinē dalības noteikumi tajā un jāuzņemas daļa atbildības par šo noteikumu ievērošanu.
Maksājam divreiz
“Tautas panorāmas” interneta vietnē pieejami arī dažādi novadu attīstības rādītāji. Izveidotais salīdzināšanas rīks ļauj datus apskatīt kartē un uzlūkot salīdzinājumā ar citiem novadiem. Līdzīgu salīdzināšanas rīku – “Pašvaldību temperatūra” – radījis arī portāls “Delfi”, kurā, jāatzīst, dati sagrupēti pārskatāmāk un pasniegti lietotājam draudzīgākā veidā nekā sabiedriskā medija portālā. Tomēr jautājums ir – vai nodokļu maksātājiem būtu jāapmaksā divi šādi salīdzinoši līdzīgi projekti. Par sabiedriskā medija “Tautas panorāmu” maksājam sabiedriskā pasūtījuma ietvaros, vienlaikus “Delfu” projektam “Latvijas pašvaldību temperatūra 2017” caur Valsts Kultūrkapitāla fondu nupat piešķirti 35 000 eiro.
“Tautas panorāma”: projekts bez papildu finansējuma
* “Tautas panorāma” ir LTV un lsm.lv projekts, kura ietvaros laikā no 29. marta līdz 13. maijam LTV žurnālisti apmeklē visus Latvijas novadus, uzklausot iedzīvotāju vērtējumu par vietējās pašvaldības darbu. Projekta turpinājumā iecerēts dot vārdu arī visiem novadu vadītājiem, lai atbildētu uz izskanējušajiem pārmetumiem, kritiku vai ierosinājumiem. Projekts “Tautas panorāma” ir realizēts sabiedriskā medija esošā budžeta ietvaros bez papildu finansējuma.
