Kā jūsu skatījumā ir mainījusies sabiedrības uztvere par tēva lomu ģimenē un bērnu audzināšanā? 0
Esam pamanījuši izteiktu progresu dzemdību jomā – ja 90. gados dzemdībās galvenais bija ārsts un viņa ērtības, bet klātesošs vīrs tika uztverts kā svešķermenis, kas traucē, tad pēdējos gados izmaiņas ir kā diena pret nakti.
Jūs aktīvi sekojat aktualitātēm un procesiem, kas skar ģimeņu labklājību Latvijā. Kā pašlaik raksturotu situāciju attiecībā uz valsts atbalstu ģimenēm kopumā?
Slikti ir tas, ka Rīgā joprojām ir milzīgas rindas uz pašvaldības bērnudārziem. Mūsu dēls Kalvis, kam drīz būs četri gadi, tikai septembrī tiks pašvaldības bērnudārzā. Likumi taču paredz, ka pašvaldībai bērnu pieskatīšanas pakalpojums jānodrošina no mazuļa pusotra gada vecuma!
Daudzi var iztikt ar pašvaldības piemaksām pie privātā bērnudārza izmaksām, taču tas ir ļoti netaisnīgi, ja vecākiem ir jāmaksā par to, ko dažas pašvaldības nevēlas nodrošināt. Piemaksu summas svārstās ap 100–150 eiro par bērnu. Šī nauda vecākiem jāmaksā Rīgas domes neizdarības dēļ. Uzskatu, ka Rīgā šādas problēmas ir nevis finanšu trūkuma, bet gan nevēlēšanās risināt problēmu dēļ. Aizbildināties ar naudas trūkumu ir negodīgi! Šogad Rīgas pilsētas budžets ir pieaudzis par aptuveni 40 miljoniem…
Arvien biežāk dzirdams, ka ģimenēs dzimst trešais un pat ceturtais bērns. Vai tagad situācija demogrāfijas jomā sāk uzlaboties arī ekspertu redzējumā?
Latvijā joprojām ir daudz par maz bērnu. Tomēr prieks, ka pēdējos gados lēnām aug vēlamo bērnu skaits, kas tuvojas ciparam 2–3 bērni ģimenē.
Diemžēl man ir pamatotas aizdomas, ka tagadējā valdība nespēs atrast nepieciešamos līdzekļus, lai nākamā gada budžetā iekļautu risinājumus, kas kaut nedaudz mazinātu to netaisnīgo nabadzību, kas Latvijā tiek uzkrauta ģimenēm tikai tāpēc, ka viņi vēlas vairākus bērnus.
Pateicoties ultimātiem, ir nelieli uzlabojumi ģimeņu atbalsta politikā. Redzam, ka Latvijā palielinās bērnu īpatsvars, kuri aug daudzbērnu ģimenēs, proti, ģimenē ir trīs un vairāk bērnu. Ja pirms pieciem gadiem tādu bērnu bija tikai 17%, tad pērn daudzbērnu ģimenēs auga 19% bērnu. Tas vairs nav tālu līdz Igaunijas rādītājam, kur daudzbērnu ģimenēs aug 21% bērnu. Līdz vidēji trim bērniem ģimenē gan neviena ES valsts nav tikusi. Arī Latvijai tās ir nepiepildāmas cerības. Bet mums patiesībā pietiktu pat ar vidēji diviem bērniem katrā ģimenē.
Valsts aicina radīt bērnus, bet vai pašvaldības un valsts reāli ir gatavas sniegt šīm ģimenēm atbalstu?
Uzskatu, ka Latvijas valsts nav gatava un tās politika ģimeņu atbalsta jomā nav pietiekami izstrādāta, lai jaundzimušo bērnu skaits pārsniegtu mirstību. Galvenajam valsts ģimenes politikas mērķim jābūt centieniem novērst netaisnīgo nabadzību, kas ģimenēs iestājas bērnu dēļ. Latvijai ES valstu saimē šajā jomā ir ļoti slikti rādītāji.
Kas īsti būtu jāmaina?
Ir jābūt lielākiem tiešajiem naudas maksājumiem daudzbērnu ģimenēm, jābūt pieejamiem bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem bez maksas visās pašvaldībās no bērna pusotra gadu vecuma, jābūt vēl virknei citu atbalsta pasākumu. Arī mājokļu programma būtu jāpaplašina – piemēram, samazinot banku uzlikto minimālā kredīta slieksni, kas ļautu daudzviet novados ģimenēm tikt pie sava ne tik dārga mājokļa. Labi, ka valdība vismaz rada iespēju turpināt esošo mājokļu atbalsta programmu, taču tai vajadzētu būt pretimnākošākai katras ģimenes reālai situācijai.
Vai šogad ir pieņemti kādi konkrēti lēmumi, kas radikāli uzlabotu ģimeņu situāciju Latvijā?
2016. gadā nekādi uzlabojumi nav bijuši. Būtībā ir tikai pasliktinājums – valsts finansējuma pārtraukšana tiem bērniem, kas netiek pašvaldības bērnudārzos. Rezultātā mums privātā bērnudārza līdzmaksājums ir pieaudzis līdz apmēram 127 eiro mēnesī, plus vēl jāmaksā par ēdināšanu.
Jau vairākus gadus Latvijā ir daudzbērnu ģimeņu valsts atbalsta programma “Latvijas Goda ģimenes apliecība “3+ Ģimenes karte””, kas sniedz atlaides un īpašus piedāvājumus daudzbērnu ģimenēm. Vai izmantojat kādu no šīm priekšrocībām?
Kā daudzbērnu ģimene izmantojam atlaides degvielas uzpildei. Vēl saņemam “Latvenergo” atlaides. Citas atlaides izmantojam reti.
