FOTO. “Muižkungs pat norija atslēgu, lai viesi netiktu prom.” Pakrojas muiža pārsteidz ar ziedu paradīzi, greznību un pikantiem noslēpumiem 0
Ja ir vēlme pavilkt vasaru garāku un uz pāris stundām aizmukt uz ārzemēm baudīt skaistumu, muižu, ziedus, noslēpumainas istabas un vēsturi, ko grūti aizmirst, mēs – LA.LV komanda – iesakām doties uz Pakrojas muižu. Lietuvas kultūras mantojuma objektu reģistrā iekļautais Pakrojas muižas ēku komplekss ir lielākais saglabātais muižas komplekss Lietuvā, un tas noteikti patīkami pārsteigs latviešus.
Ierodoties muižas teritorijā, pirmais, kas aizrauj elpu, noteikti ir pasakaini sakaistais muižas dārzs un parks, kas aizņem vairāk nekā 9 hektārus no muižas teritorijas, un pirmā doma ir: “Ak, tad šeit visiem tās skaistās bildes šovasar tapušas!” Ziedu karaļpāris, balerīnas ūdenī un ziedu sirds aleja – šīs kļuvušas par leģendārām fotografēšanās vietām, ko atpazīst arī Latvijā.
Ierodoties muižā, mūs sagaidīja skaista sieviete, gluži kā no vēstures lappusēm izkāpusi, un tieši viņa mūs aizveda atpakaļ 18. gadsimtā, ļaujot ielūkoties muižnieku dzīves aizkulisēs.
Izstaigājām ne tikai neticami greznās muižas zāles, kur tika malkotas dziras, dejots, muzicēts un svinēts, bet arī uzzinājām, kā tolaik muižā dzīvojošā Ropu dzimta, kuras īpašumā muiža nonāca 18. gs. otrajā pusē, aizvadīja savas dienas.
Mājā bija 33 istabas. Pagrabstāvā atradās virtuve, kalpotāju ēdamistaba un saimniecības telpas, pirmajā stāvā – greznas reprezentācijas telpas, bet augšstāvā – dzīvojamās telpas un guļamistabas. Pati interesantākā telpa atradās jumta stāvā. Tur pēc saviesīgām ballītēm devās muižkungs ar citiem vīriem. Sievām, kuras tikmēr rūpējās par savu kuplo bērnu pulciņiem, tur iet stingri bija aizliegts.
Bēniņi bija aizslēgti, un, ja kāds priekšlaikus vēlējās tur piedāvātās izklaides pārtraukt, muižkungs ne vienu vien reizi norija atslēgu, tā tur esošos draugus ieslogot izklaidēs uz vēl vismaz divām dienām. Azartspēles, mīļākās, ķecerīga māksla, eksotiski dzīvnieki un tas, par ko vien retais varētu iedomāties, – bēniņu apskates laiks tiešām palika atmiņā visvairāk, bet tas jāredz un jāpiedzīvo pašu acīm.
Kā izrādās, 19. gadsimtā muiža nebija tikai grezna dzīvesvieta, bet arī nopietns saimniecisks centrs. Muižā darbojās aptieka, slimnīca, jo muižkungiem jau vēsturiski bija pašiem savs ārsts, kas dzīvoja kopā ar ģimeni. Vēlāk arī muižas kompleksu papildināja alus darītava un tvaika dzirnavas.
Interesanti, ka Pakrojas muižas alus darītavā top īpaša dzira, ko var ne tikai degustēt, bet arī iegādāties un aizvest kā suvenīru mājup, tikmēr turpat, muižas teritorijā, paveras skats uz arkveida tiltu-dambi. Tā ir skaistākā un vienīgā šāda vēlā klasicisma laikmeta būve Lietuvā, kas atgādina seno romiešu akveduktu un simbolizē senatnes varenību un svinīgumu. Šis unikālais tilts celts 1821. gadā, un tā autors ir Francijas Hidrauliskās tehnikas skolas absolvents.
Pēc tam, kad viss apskatīts, uzņemta vēsturiska fotogrāfija atmiņām (nē, ne ar telefonu, bet analogo jeb filmu fotoaparātu), turpat, muižā, jānobauda klasiski lietuviešu našķi – gan cepelīni, gan saldie ēdieni, kuri ikvienam liks justies kā īstam muižkungam vai dāmai! Ja vēlaties šo burvību baudīt ilgāk, muižā iespējams arī nakšņot, izvēloties kādu no greznajiem un autentiskajiem numuriņiem.
LA.LV komanda iesaka šo vēstures pērli apskatīt pašu acīm, nenožēlosiet! Bet pirms tam piedāvājam iespēju ielūkoties krāšņajā fotogalerijā.
