Foto – Shutterstock.com

Mīti un patiesība par to, kā palīdz modernā medicīna dzemdībās 0

Zivis nevar redzēt ūdeni, kurā tās dzīvo: Nepieciešamība humanizēt dzemdībpalīdzību

Foto – inquisitr.com
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Dana Reizniece-Ozola kaila izpeldas ledainā ūdenī mīnus 23 grādos: “Savā āliņģī nevarētu iekļūt bez dēla neatlaidības un āmura!” 43
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šī diena dāvās tev uzvaras sajūtu! Horoskopi 19.janvārim 2
16 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
“Liela daļa Latvijas iedzīvotāju, arī viņš pats, ļoti vēlētos saņemt Krievijas vakcīnu.” Krievijas dezinformācijas apskats 57
18 stundas
Lasīt citas ziņas

2014. gadā mūžībā aizgāja ievērojamais profesors Marsdens Vāgners (Marsden Wagner) no ASV, Kalifornijas, kurš ilgus gadus bijis Pasaules veselības organizācijas konsultants mātes un bērna jautājumos. Profesors Marsdens Vāgners ir pieņēmis simtiem dzemdību un arī izpētījis faktus par to norisi mājās un slimnīcā, vairāku grāmatu autors.

Viņa pētījumi, atziņas un iedziļināšanās dažādos ar mātes aprūpi saistītos jautājumos nav zaudējuši savu aktualitāti. Tāpēc publicējam fragmentus no viņa 2000. gada ziņojuma Pasaules Veselības organizācijā par dzemdībpalīdzību.

Kad medicīna pārāk aktīvi iejaucas dzemdību norisē, tas ir, kad dzemdētājai atņem iespēju izvēlēties ierasto gaisotni un apkārt ir sveši ļaudis, kas izmanto nepazīstamas ierīces, lai ar viņu darītu nesaprotamas lietas, lai centos “palīdzēt”, tas tik ļoti maina ķermeņa un psihes stāvokli, ka ietekmē ne tikai sievietes uzvedību šīs intīmās norises laikā, bet arī bērna stāvokli. Tādēļ nav iespējas uzzināt, kā dzemdības noritētu, ja nebūtu medicīnisko manipulāciju. Mediķiem lielākoties nav priekšstata par to, kādas ir dzemdības bez medicīniskas iejaukšanās. Visa mūsdienu ginekoloģija un neonatālā literatūra principā balstās uz medikalizētu dzemdību novērojumiem.

Zivis neredz ūdeni, kurā viņas peld. Visi dzemdībās esošie, vienalga, vai tie būtu ārsti, vecmātes vai medmāsas, kas redzējuši tikai stacionārās dzemdības ar medicīnisku līdzekļu izmantošanu, vienkārši nevar ieraudzīt to milzu ietekmi, ko šīs iejaukšanās izdara radībās.

Tā saucamajās “medicīniskajās” dzemdībās visu nosaka ārsts – tas ir cilvēks, kurš kontrolē visu, savukārt “humānās” dzemdībās (orientētās uz cilvēku) kontrole pār situāciju pieder pašai dzemdētājai. Neviena paciente stacionārā nevar pilnībā uzņemties atbildību, ja viņa nepiekrīt stacionāra politikai un visi mēģinājumi apspriest ārstēšanu vai viņas aprūpi ir nesekmīgi. Nesaskaņu gadījumā viņai atliek tikai viens – neizmantot stacionāra pakalpojumus.

Kontrakcijas un dzemdības – tā ir autonomās nervu sistēmas funkcija, kuru tādēļ nevar kontrolēt ar apziņu. Tādēļ ir divas dzemdībpalīdzības pieejas:

1. Strādāt ar sievieti, palīdzot viņai veidot dabiskas reakcijas – tās ir uz cilvēku orientētas – “humānas” dzemdības

2. Neņemt vērā cilvēka bioloģiju un uzspiest ārēju kontroli, izmantojot medicīniskus preparātus vai ķirurģiskas procedūras – “medikalizētas” dzemdības.

Praksē šīs divas pieejas var arī tikt daļēji apvienotas, tomēr ārpusstacionāra dzemdībās dominē centieni strādāt ar fizioloģiskām sievietes organisma reakcijām, kamēr slimnīcās biežāk tiek izmantota mediciniskā kontrole un iejaukšanās. Bet tas, vai medicīniskas palīdzība tiešām ir humāna, atkarīgs no tā, vai dzemdētāja var pilnībā pārvaldīt situāciju un pieņemt lēmumus.

Ilūzija par to, ka mūsdienīgais vienmēr ir labāks

Foto – Shutterstock
Mūsdienās ir populārs skatījums, ka “mūsdienīga”, t.i., rietumnieku parauga dzemdībpalīdzības prakse saglabā dzīvību mātei un bērnam un ir neatņemama sabiedrības attīstības daļa. Situācija šodien attīstītajās valstīs apstiprina domu, ka vienīgais iemesls, kādēļ dzemdības ar vecmātēm bez medicīnas vēl ir iespējamas,  ir tas, ka šur tur nav pieejamas medicīniskās tehnoloģijas.
Tomēr mēs nesaprotam, ar ko riskējam, neņemot vērā organisma bioloģiju (dabiskas reakcijas). Piemēram, ja cilvēks pārtrauks izmantot savu ķermeni (nekustēsies), viņš galu galā saslims. Mūsdienās ir moderni braukt ar automašīnu vai vismaz ar sabiedrisko transportu, tādēļ cilvēki ļoti maz staigā un vēl mazāk skrien. Tomēr zinātniski pierādīts, ka mums vajadzīga tieši šāda fiziskā slodze, citādi attīstīsies sirds asinsvadu problēmas. Tāpēc pamazām cilvēki arvien vairāk pievēršas pastaigām un skriešanai.
Jebkura cilvēka dzīves pārmaiņa var potenciāli izrādīties ar pozitīvām vai nelāgām sekām. Pozitīvas sekas attīstībā gūst pārsvaru līdz tam, kad nonāk līdz tādam dzīves līmenim, kur sociālie un ekonomiskie ieguvumi kļūst pieejami ikvienam. Tad sāk parādīties slēptie negatīvie rezultāti vienai vai otrai darbībai. Tagad mums ir vairāk nekā pietiekami daudz faktu, kas apliecina, ka sabiedrības sociālā un ekonomiskā attīstība, grūtnieču gatavošana dzemdībām un bērna aprūpei, protams, mazina jaundzimušā nāves risku. Bet šī pati attīstība, no otras puses, paaugstina zīdaiņu pēkšņās nāves risku ar to, ka ienes sabiedrībā “mūsdienīgu” uzvedības modeli.
Piemēram, vecāku smēķēšana un bērna poza miega laikā ir faktori, kas palielina pēkšņās nāves risku. Tādējādi augsti attīstās valstīs zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms daudz retāk piemeklē mazāk attīstītos lauku rajonos nekā lielās pilsētās, kur cilvēkiem ir mūsdienīgāks dzīvesveids. Arī Honkongā zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms mazāk izplatīts vecmodīgās ģimenēs, kas pieturas pie senām ķīniešu tradīcijām. Tā mēs redzam progresa negatīvās sekas.

Pakāpeniski kļūst redzamāka sabiedrības attīstības otra puse, kas negatīvi ietekmē mātes mirstību. Ginekoloģiskās iejaukšanās, tādas kā ķeizargrieziena operācija, dažkārt glābj dzīvību, bet dažkārt – pazudina to. Rezultātā šajās operācijās (pat ja tās nav ārkārtas, ir neplānots ķeizargrieziens), sievietes mirst 2,84 (gandrīz 3) reizes biežāk nekā parastās vaginālās dzemdībās. Salīdzinājumā ar trīsdesmitajiem gadiem, mātes mirstības rādītāji ASV 1980. gadā kļuva ievērojami zemāki. Pēc tam astoņdesmitajos tie atkal sāka augt, saskaņā ar Amerikāņu kontroles centra statistiku par saslimstību, tas izauga līdz 7,2 1987. gadā un līdz 10,0 – 1990. gadā. Tajā pašā laikā citās attīstītajās valstīs šie rādītāji samazinās, ASV deviņdesmitajos gados mātes mirstība lēni, bet aug. Pašreiz, saskaņā ar Pasaules Veselības datiem, šis līmenis ir augstāks kā 20 citās attīstītajās valstīs..

Ginekoloģijā bieži apgalvo, ka augsto medicīnisko tehnoloģiju izmantošana dzemdībpalīdzībā un jaundzimušā aprūpē attīstītajās valstīs ir patiess progress. Tomēr zinātnei ir dati, kas ļauj apgalvot, ka reizēm augsto tehnoloģiju izmantošana drīzāk iet pret progresu. Pēdējos 20 gados augsti attīstītām valstīm tā arī nav izdevies panākt kaut cik nozīmīgu neiznēsātu bērnu vai bērnu, kas cieš no bērnu cerebrālās paralīzes, rādītāju samazināšanos.

Augsti attīstītās valstīs visi mēģinājumi parādīt saikni starp perinatālās mirstības pazemināšanos un plašu ginekoloģisku iejaukšanos cietuši fiasko. Nacionālā Veselības Statistikas centra ASV pētijumā teikts: “Sakarība starp perinatālās mirstības samazināšanos saistībā ar  ķeizargrieziena operācijām un operatīvās iejaukšanās vaginālās dzemdībās nav apstiprinājusies daudzās valstīs”. Zinātniskās literatūras apskats par šo tēmu, ko veikusi Oksfordas nacionālās perinatālās epidemioloģijas nodaļa, pierāda: “Vairākos pētījumos nevarēja atrast jelkādu saikni starp perinatālās mirstības rādītājiem pret to daudzumu dzemdībām, kurās izmantota operatīvā iejaukšanās.”

Tas var liecināt par to, ka šobrīd dzemdībpalīdzība savā attīstībā nonākusi posmā, kur pozitīvie ieguvumi no tehnoloģijas ieguvuši maksimumu, bet negatīvie sāk sevi parādīt. Tas palīdz izskaidrot, kāpēc medicīniskais tehnoloģiskais progress nevar novest pie veselības uzlabošanas līdz tam, kamēr tie nebūs harmonijā ar dabiskiem bioloģiskiem procesiem organismā un kamēr tie netiks būvēti uz veselības palīdzības principiem ar humāniem principiem.

Piemērs. Ja ķeizargrieziena operācijas sāktu veikt tad, kad parādījušās dzemdību kontrakcijas, tad atsevišķos gadījumos tas veicinātu dabisku dzemdību procesa veidošanos. Taču gaidīt kontrakciju sākumu ārstiem nozīmētu zaudēt iespēju ieplānot operāciju ērtā grafikā. Tomēr, kā tas parasti šodien notiek, ārsti cenšas apsteigt dabisko procesu, sākot operāciju, iekams kontrakcijas sākušās, tādējādi riskējot, ka var iestāties akūts respiratorais distress un priekšlaicīgas dzemdības (grūtniecības laiks un bērna attīstība var būt neprecīzi noteikts -Tulk.), bet tie ir divi faktori, kam ir nāves risks bērnam. Un tā mēs ignorējam organisma bioloģiju..

Gribam ātru efektu, nedomājam par tālejošām sekām

Foto – Shutterstock.com

Ginekologi, kā visi mediķi, mērķtiecīgi cenšas, lai medicīniskās palīdzības efekts konkrētajam pacientam būtu redzams uzreiz. Centienos saglabāt līdzsvaru starp tūlītēju kādas medicīniskās procedūras efektivitāti un zālēm un blakusparādībām, ārsti drīzāk dos priekšroku pirmajam, nekā otram variantam. Piemēram, ASV medicīniskajā publikācijā bija aprakstīts 41 mizoprostala (cytotec) ietekme kontrakciju laikā. Visas pārbaudes pierādīja preparāta efektivitāti, bet nekur netika runāts pilnīgi par tā pielietošanas riskiem. Risku dēļ Kohrana bibliotēka nerekomendē šo preparātu izmantot. Tomēr šis preparāts sniedz iedarbību un ir lēts, tādēļ tiek plaši izmantots ASV, kaut gan to neatbalsta FDA, jo tas nav pilnīgi izpētīts. Tikai šobrīd parādās pētījumi, kas apliecina nopietnus šī preparāta izmantošanas riskus, taču simtiem amerikāņu sieviešu, kuras pēc mizoprostala ievadīšanas piedzīvojušas dzemdes plīsumus un desmitiem sieviešu, kuru jaundzimušie ir nomiruš, šis lēmums nāk par vēlu.

Mizoprostala injekcijas dzemdībās deviņdesmitajos gados papildināja traģisku medicīniskās iejaukšanās piemēru sarakstu: prenatālā pelvinometrija (iegurņa iekšējo izmēru mērīšana – Tulk.) ar rentgenu trīsdesmitgajos gados, dietilstilbesterols (DES) grūtniecēm piecdesmitajos gados un talidomīds septiņdesmitajos gados.

Tā vietā, lai balstītos uz zinātniskiem pētījumiem un izprastu, kā tie var attiekties uz konkrēto pacientu, klīniski strādājošie dzemdību speciālisti vairumā valstu joprojām vairāk paļaujas uz kolēģu pieredzi un vispārpieņemtiem medicīniskās prakses standartiem. Tomēr šāda pieeja – balstīšanās tikai uz kolēģu pieredzi un domām, noved pie aprūpes pazemināšanās..

Vienīgais, ko var saprast mediķi – konkrētu gadījumu aprakstus. Tāda pieeja ved pie scenārija “bet ja nu…” – scenārija, kurā mediķi statistikas rādītājus par kopējiem iedzīvotājiem neizmanto pret konkrēto pacientu. Nekas tik labi neilustrē šo situāciju kā plānotas ārspusstacionāra dzemdības.

Daudzi ārsti un medicīniskās organizācijas turpina ticēt, ka plānotas ārpusstacionāra dzemdības ir ļoti bīstamas, vienalga, vai tās būtu radības dzemdību centrā vai mājās, cītīgi noliedzot daudzskaitlīgos pierādījumus par to, ka ārpusstacionāra dzemdības veselai sievietei ir drošas.  Parasti viņi runā par to – bet ja nu kaut kas notiek, sievietei nedzemdējot stacionārā? Tā kā vairums dzemdniecības speciālistu – mediķu nekad nav bijuši nevienās ārpusstacionāra dzemdībās, viņu jautājums “bet ja nu…” satur vairākus nepareizus priekšstatus.

1. Pirmais maldīgais priekšstats par to, ka dzemdībās parasti viss notiek ātri. Patiesībā ar retiem izņēmumiem, kontrakcijas un dzemdības attīstās diezgan lēni. Gadījumi, kad patiešām vajadzīga ekstrēmi ātra palīdzība un svarīga katra sekunde, ir ļoti reti un, kā redzams zemāk, parasti vecmāte dzemdību centrā vai mājās var pilnībā sniegt nepieciešamo palīdzību.

2. Otrs priekšstats par to, ka neparedzētas situācijas (problēmas) gadījumā vecmāte, kas nestrādā stacionārā, neko nevar izdarīt – šāds uzskats var būt saistīts ar to, ka nekad dzīvē nav novērota vecmāte ārpusstacionāra dzemdibās. Patiesībā profesionāla vecmāte spēj izsecināt problēmu un parasti to pamana uzreiz, tā kā visu laiku ir kontaktā ar dzemdētāju. Dzemdību namā vairākas medmāsas un vecmātes seko vairāku dzemdētāju radību gaitai (tādā veidā nav iespējas būt ar vienu dzemdētāju pastāvīgi). Ja attīstās sarežģīta situācija, tad gandrīz vienmēr nestacionāra vecmāte spēj izdarīt visu to, ko darītu stacionārā, ieskaitot apgādi ar skābekli u.tml. Piemēram, ja bērna galva jau ir piedzimusi, bet pleci nekādi nenāk ārā (ir iestrēguši), paņēmienus, kurus lietotu dzemdību namā, ar tādiem pašiem panākumiem var veikt ārpusstacionāra dzemdībās. Viens no veiksmīgākajiem tādiem paņēmieniem (ko izmantot plecu distocijas gadījumā), par kuru pēdējā laikā runāts medicīniskajā literatūrā, ir nosaukts mājdzemdību vecmātes Ainas Mejas Gaskinas vārdā (Ina May Gaskin), kas pirmā šo paņēmienu aprakstījusi.

3. Trešais kļūdainais priekšstats ir par to, ka stacionārā ir iespēja sniegt palīdzību daudz ātrāk. Patiesībā lietas būtība ir tāda, ka vairumā stacionāru ārsti stacionārā dzemdību laikā pat neuzturas, viņus izsauc tikai sarežģījumu gadījumā (Latvijā ir dažāda prakse, pārsvarā ārsts ir pieejams – Tulk.).  Tam vajadzīgs tikpat ilgs laiks, cik sievietei, kas dzemdētu radību centrā vai mājās, līdz viņa nonāktu līdz stacionāram neparedzētā situācijā. Pat plānojot ķeizargrieziena operāciju, stacionārā parasti paiet aptuveni 20 minūtes, kamēr visu sagatavo, izsauc anesteziologu u.tml. Ar šīm 20 minūtēm pietiek sievietei, lai atbrauktu uz stacionāru no dzemdību centra vai mājām. Tāpēc tik ļoti svarīga laba sadarbība starp neatkarīgām vecmātēm un stacionāriem, lai situācijās, kad nepieciešama ātra transportēšana uz stacionāru (par ko vecmāte paziņo pa telefonu), ārsti, netērējot laiku, gatavotos uzņemt dzemdētāju..

Patiesības par dzemdībām, ko pierādījuši pētījumi

Foto – Shutterstock.com

Ginekologi, tāpat kā visi sabiedrības locekļi, ir tendēti ticēt tehnoloģijām un viņiem dabiska ir mantra: tehnoloģija = progress = mūsdienīgums. No otras puses, viņu uzticēšanās dabai ir pārāk vāja, un to precīzi izsaka kāda kanādiešu dzemdību speciālista vārdi: “Daba ir slikta vecmāte”. No tā izriet, ka dabu ir jāiekaro, jāvada, tādēļ mēs pasteidzamies priekšā ar kaut kādām rīcībām, pirms zinātniski pierādīt to iedarbību. Tas ir novedis pie daudziem mēģinājumiem, kā, tēlaini runājot, “uzlabot dabu”.

* Tradicionālās vecmātes – bērnu ķērājas nomainīja ārstu vadīta dzemdniecība, taču pētījumos zinātniski pierādīts, ka tieši ar vecmātēm dzemdības norit drošāk.

* Stacionāri nomainījuši dzemdības mājās. Vēlāk zinātne pierādījusi, ka radības mājas apstākļos ir daudz drošākas bērna dzimšanai, jo mājās ir daudz mazāk nevajadzīgu medicīnisku iejaukšanos.

* Sievietes ģimeni nomainījis slimnīcas personāls, vēlāk pierādīts, ka dzemdības norit labāk un drošāk, ja klāt ir kāds (-i) no ģimenes.

* Dzemdību galds nomainījis radību vertikālās pozas, vēlāk zinātne pierādījusi, ka vertikālām pozām jādod priekšroka.

CITI ŠOBRĪD LASA

* Jaundzimušā un mātes tuvību nomainījusi bērna apskate pirmajās 20 minūtēs pēc dzimšanas. Vēlāk pierādīts, ka tieši šajā laikā būtiski, lai māte un bērns būtu kopā.

* Mākslīgie maisījumi nomainījuši mātes pienu, vēlāk pierādītas tieši mātes piena priekšrocības.

* Bērnu nošķiršana nomainīja māti. Vēlāk pierādīts, ka mātei un bērnam labāk būt kopā vienā istabā.

* Inkubators nomainījis māti priekšlaikus dzimušajiem bērniem. Vēlāk pierādīts, ka “ķengurmetode” vairumā gadījumu pārspēj inkubatora sniegtos ieguvumus.

 

Materiāls no naturalbirth.ru

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“No sistēmas viedokļa tas nav izskaidrojams.” Judins komentē topošā Vakcinācijas biroja solītās algas 3500 līdz 4900 eiro apmērā 10
2 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Speciāliste skaidro, cik ticams ir Covid-19 testa rezultāts, ja vienā dienā tas ir pozitīvs, bet nākamajā – negatīvs? 7
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Kopumā vakcinācijas devas pret Covid-19 saņēmuši 16 070 cilvēki
4 stundas
ML
Māra Lapsa
Veselam
“Ēdu šokolādes konfektes un sastāvā pamanu pārtikas piedevu E471!” Kas tas ir un kā ietekmē veselību? 6
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Dana Reizniece-Ozola kaila izpeldas ledainā ūdenī mīnus 23 grādos: “Savā āliņģī nevarētu iekļūt bez dēla neatlaidības un āmura!” 43
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šī diena dāvās tev uzvaras sajūtu! Horoskopi 19.janvārim 2
16 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
“Liela daļa Latvijas iedzīvotāju, arī viņš pats, ļoti vēlētos saņemt Krievijas vakcīnu.” Krievijas dezinformācijas apskats 57
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Dziedātāja Laura Reinika mīļotā māsa Rūta atklājusi, ka sava pirmā bērniņa gaidīšanas laiku viņa tā arī neiemācījās izbaudīt 11
1 diena
SK
Skaties.lv
Kokteilis
No pamātes par sievu! Viens no Krievijas skandalozākajiem pāriem sagaidījuši pēcnācēju 23
16 stundas
Lasīt citas ziņas
EK
Elīna Kondrāte
Veselam
Parādījušies simptomi, bet tuvumā nav analīžu nodošanas punkta. Kā nodot Covid-19 analīzi? 2
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Norvēģija nekonstatē saistību starp Covid-19 vakcīnām un nāves gadījumiem pēc vakcinācijas 3
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Nav pamata domāt par ierobežojumu mīkstināšanu vai to radikālu mainīšanu 36
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Atbildīgās iestādes pēta Norvēģijā konstatētos nāves gadījumus senioriem pēc Covid-19 potes saņemšanas 6
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
SPKC: Novērojama Covid-19 izplatības stabilizācija, taču saslimstība joprojām ir augsta
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 inficētais sestdien braucis autobusā Talsi-Dubulti-Rīga
19 stundas
Raivis Šveicars
Ziņas
Gāzīs no troņa “Dolby”: Vienam no izcilākajiem Latvijas jaunuzņēmumiem netrūkst ambiciozu plānu 1
2 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Par 100 miljonu sadali lēma dažās stundās 3
5 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Speciāliste skaidro, cik ticams ir Covid-19 testa rezultāts, ja vienā dienā tas ir pozitīvs, bet nākamajā – negatīvs? 7
2 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Kravas auto vadītājs Aleksandrs, brauca pa galveno ceļu, tomēr vainīgs 12
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Linda Mūrniece divus mēnešus pēc kāzām atkal brīva sieviete? 13
2 stundas
EK
Elīna Kondrāte
Veselam
Parādījušies simptomi, bet tuvumā nav analīžu nodošanas punkta. Kā nodot Covid-19 analīzi? 2
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Harijs un Megana Mārkla kļuvuši par “vispārdotākajām karaliskajām personām” vēsturē: viņi var kļūt par miljardieriem 1
2 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Sportā sen visu izšķir nauda – tā pārliecina arī federācijas stīvāko tiepšu. Egila Līcīša feļetons
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Dziedātāja Laura Reinika mīļotā māsa Rūta atklājusi, ka sava pirmā bērniņa gaidīšanas laiku viņa tā arī neiemācījās izbaudīt 11
1 diena
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Neparasts gadījums – dakteris Jakovins. Krāpnieks tiesu izpildītāja mantijā? Nedēļas notikumu apskats 12
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Latviešu fotogrāfe iemūžina ziemas skaistumu neatkārtojamās bildēs: brīnišķīgā Latvijas daba 6
1 diena
SK
Skaties.lv
Ziņas
Jauns skandāls? Pūces stāvvietu atļaujas lietā atklājušies jauni apstākļi 24
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Nekad mūžā nespēju iedomāties, ka kādreiz to teikšu!”. Producents Juris Millers atklāj, ka pašmāju sabiedriskā TV uzdevumu šobrīd veic Krievijas galvenais TV kanāls 73
2 dienas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Pabriks atklāj, ka Latvijas aizsardzības resors gatavojas iepirkt kara hospitāli 20
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Saldummīļi sarosās! Mājās gatavota saldā rulete ar aprikožu džemu un zemesriekstiem 1
23 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
“Nekad vēl tā nav bijis, ka nodod preci veikalam un tūlīt vajag vēl.” Audzis pieprasījums pēc zāļu tējām 9
1 diena
IK
Ilze Kalve
Ziņas
Jaunie imigrācijas noteikumi ir sarežģīti: Vai Latvijā dzīvojoša sieva ar bērniem varēs pārcelties pie AK strādājošā vīra? 11
2 dienas
LE
LETA
Veselam
Latvijā mirušo Covid-19 pacientu skaits pārsniedzis 1000 robežu
13:09
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Andulis un Alnis
11:32
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. TV un radio personība Sipeniece-Gavare pirmo reizi iepazīstina ar savu mammu Austru, izpelnoties gan apbrīnu, gan kritiku
11:27