Foto – Shutterstock.com

Mīti un patiesība par to, kā palīdz modernā medicīna dzemdībās 0

Zivis nevar redzēt ūdeni, kurā tās dzīvo: Nepieciešamība humanizēt dzemdībpalīdzību

Foto – inquisitr.com
AK
Atis Klimovičs
Ziņas
FOTO. Brutāli sadragāti galvaskausi un ribas dziļi ietriektas pie mugurkaula…Šaušalīgs, bet Latvijas vēsturei nozīmīgs atradums Tilžā 48
14 stundas
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Muļķīgi amatieriskie klipi, kurus Pavļuts nodēvējis par potēšanās aicinājumu, ir kārtējais ledusbluķis
23 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tev nevienam nevajadzētu neko solīt! Horoskopi 24.jūlijam 4
15 stundas
Lasīt citas ziņas

2014. gadā mūžībā aizgāja ievērojamais profesors Marsdens Vāgners (Marsden Wagner) no ASV, Kalifornijas, kurš ilgus gadus bijis Pasaules veselības organizācijas konsultants mātes un bērna jautājumos. Profesors Marsdens Vāgners ir pieņēmis simtiem dzemdību un arī izpētījis faktus par to norisi mājās un slimnīcā, vairāku grāmatu autors.

Viņa pētījumi, atziņas un iedziļināšanās dažādos ar mātes aprūpi saistītos jautājumos nav zaudējuši savu aktualitāti. Tāpēc publicējam fragmentus no viņa 2000. gada ziņojuma Pasaules Veselības organizācijā par dzemdībpalīdzību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kad medicīna pārāk aktīvi iejaucas dzemdību norisē, tas ir, kad dzemdētājai atņem iespēju izvēlēties ierasto gaisotni un apkārt ir sveši ļaudis, kas izmanto nepazīstamas ierīces, lai ar viņu darītu nesaprotamas lietas, lai centos “palīdzēt”, tas tik ļoti maina ķermeņa un psihes stāvokli, ka ietekmē ne tikai sievietes uzvedību šīs intīmās norises laikā, bet arī bērna stāvokli. Tādēļ nav iespējas uzzināt, kā dzemdības noritētu, ja nebūtu medicīnisko manipulāciju. Mediķiem lielākoties nav priekšstata par to, kādas ir dzemdības bez medicīniskas iejaukšanās. Visa mūsdienu ginekoloģija un neonatālā literatūra principā balstās uz medikalizētu dzemdību novērojumiem.

Zivis neredz ūdeni, kurā viņas peld. Visi dzemdībās esošie, vienalga, vai tie būtu ārsti, vecmātes vai medmāsas, kas redzējuši tikai stacionārās dzemdības ar medicīnisku līdzekļu izmantošanu, vienkārši nevar ieraudzīt to milzu ietekmi, ko šīs iejaukšanās izdara radībās.

Tā saucamajās “medicīniskajās” dzemdībās visu nosaka ārsts – tas ir cilvēks, kurš kontrolē visu, savukārt “humānās” dzemdībās (orientētās uz cilvēku) kontrole pār situāciju pieder pašai dzemdētājai. Neviena paciente stacionārā nevar pilnībā uzņemties atbildību, ja viņa nepiekrīt stacionāra politikai un visi mēģinājumi apspriest ārstēšanu vai viņas aprūpi ir nesekmīgi. Nesaskaņu gadījumā viņai atliek tikai viens – neizmantot stacionāra pakalpojumus.

Kontrakcijas un dzemdības – tā ir autonomās nervu sistēmas funkcija, kuru tādēļ nevar kontrolēt ar apziņu. Tādēļ ir divas dzemdībpalīdzības pieejas:

1. Strādāt ar sievieti, palīdzot viņai veidot dabiskas reakcijas – tās ir uz cilvēku orientētas – “humānas” dzemdības

2. Neņemt vērā cilvēka bioloģiju un uzspiest ārēju kontroli, izmantojot medicīniskus preparātus vai ķirurģiskas procedūras – “medikalizētas” dzemdības.

Praksē šīs divas pieejas var arī tikt daļēji apvienotas, tomēr ārpusstacionāra dzemdībās dominē centieni strādāt ar fizioloģiskām sievietes organisma reakcijām, kamēr slimnīcās biežāk tiek izmantota mediciniskā kontrole un iejaukšanās. Bet tas, vai medicīniskas palīdzība tiešām ir humāna, atkarīgs no tā, vai dzemdētāja var pilnībā pārvaldīt situāciju un pieņemt lēmumus.

Ilūzija par to, ka mūsdienīgais vienmēr ir labāks

Foto – Shutterstock
Mūsdienās ir populārs skatījums, ka “mūsdienīga”, t.i., rietumnieku parauga dzemdībpalīdzības prakse saglabā dzīvību mātei un bērnam un ir neatņemama sabiedrības attīstības daļa. Situācija šodien attīstītajās valstīs apstiprina domu, ka vienīgais iemesls, kādēļ dzemdības ar vecmātēm bez medicīnas vēl ir iespējamas,  ir tas, ka šur tur nav pieejamas medicīniskās tehnoloģijas.
Tomēr mēs nesaprotam, ar ko riskējam, neņemot vērā organisma bioloģiju (dabiskas reakcijas). Piemēram, ja cilvēks pārtrauks izmantot savu ķermeni (nekustēsies), viņš galu galā saslims. Mūsdienās ir moderni braukt ar automašīnu vai vismaz ar sabiedrisko transportu, tādēļ cilvēki ļoti maz staigā un vēl mazāk skrien. Tomēr zinātniski pierādīts, ka mums vajadzīga tieši šāda fiziskā slodze, citādi attīstīsies sirds asinsvadu problēmas. Tāpēc pamazām cilvēki arvien vairāk pievēršas pastaigām un skriešanai.
Jebkura cilvēka dzīves pārmaiņa var potenciāli izrādīties ar pozitīvām vai nelāgām sekām. Pozitīvas sekas attīstībā gūst pārsvaru līdz tam, kad nonāk līdz tādam dzīves līmenim, kur sociālie un ekonomiskie ieguvumi kļūst pieejami ikvienam. Tad sāk parādīties slēptie negatīvie rezultāti vienai vai otrai darbībai. Tagad mums ir vairāk nekā pietiekami daudz faktu, kas apliecina, ka sabiedrības sociālā un ekonomiskā attīstība, grūtnieču gatavošana dzemdībām un bērna aprūpei, protams, mazina jaundzimušā nāves risku. Bet šī pati attīstība, no otras puses, paaugstina zīdaiņu pēkšņās nāves risku ar to, ka ienes sabiedrībā “mūsdienīgu” uzvedības modeli.
Piemēram, vecāku smēķēšana un bērna poza miega laikā ir faktori, kas palielina pēkšņās nāves risku. Tādējādi augsti attīstās valstīs zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms daudz retāk piemeklē mazāk attīstītos lauku rajonos nekā lielās pilsētās, kur cilvēkiem ir mūsdienīgāks dzīvesveids. Arī Honkongā zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms mazāk izplatīts vecmodīgās ģimenēs, kas pieturas pie senām ķīniešu tradīcijām. Tā mēs redzam progresa negatīvās sekas.

Pakāpeniski kļūst redzamāka sabiedrības attīstības otra puse, kas negatīvi ietekmē mātes mirstību. Ginekoloģiskās iejaukšanās, tādas kā ķeizargrieziena operācija, dažkārt glābj dzīvību, bet dažkārt – pazudina to. Rezultātā šajās operācijās (pat ja tās nav ārkārtas, ir neplānots ķeizargrieziens), sievietes mirst 2,84 (gandrīz 3) reizes biežāk nekā parastās vaginālās dzemdībās. Salīdzinājumā ar trīsdesmitajiem gadiem, mātes mirstības rādītāji ASV 1980. gadā kļuva ievērojami zemāki. Pēc tam astoņdesmitajos tie atkal sāka augt, saskaņā ar Amerikāņu kontroles centra statistiku par saslimstību, tas izauga līdz 7,2 1987. gadā un līdz 10,0 – 1990. gadā. Tajā pašā laikā citās attīstītajās valstīs šie rādītāji samazinās, ASV deviņdesmitajos gados mātes mirstība lēni, bet aug. Pašreiz, saskaņā ar Pasaules Veselības datiem, šis līmenis ir augstāks kā 20 citās attīstītajās valstīs..

Ginekoloģijā bieži apgalvo, ka augsto medicīnisko tehnoloģiju izmantošana dzemdībpalīdzībā un jaundzimušā aprūpē attīstītajās valstīs ir patiess progress. Tomēr zinātnei ir dati, kas ļauj apgalvot, ka reizēm augsto tehnoloģiju izmantošana drīzāk iet pret progresu. Pēdējos 20 gados augsti attīstītām valstīm tā arī nav izdevies panākt kaut cik nozīmīgu neiznēsātu bērnu vai bērnu, kas cieš no bērnu cerebrālās paralīzes, rādītāju samazināšanos.

Augsti attīstītās valstīs visi mēģinājumi parādīt saikni starp perinatālās mirstības pazemināšanos un plašu ginekoloģisku iejaukšanos cietuši fiasko. Nacionālā Veselības Statistikas centra ASV pētijumā teikts: “Sakarība starp perinatālās mirstības samazināšanos saistībā ar  ķeizargrieziena operācijām un operatīvās iejaukšanās vaginālās dzemdībās nav apstiprinājusies daudzās valstīs”. Zinātniskās literatūras apskats par šo tēmu, ko veikusi Oksfordas nacionālās perinatālās epidemioloģijas nodaļa, pierāda: “Vairākos pētījumos nevarēja atrast jelkādu saikni starp perinatālās mirstības rādītājiem pret to daudzumu dzemdībām, kurās izmantota operatīvā iejaukšanās.”

Tas var liecināt par to, ka šobrīd dzemdībpalīdzība savā attīstībā nonākusi posmā, kur pozitīvie ieguvumi no tehnoloģijas ieguvuši maksimumu, bet negatīvie sāk sevi parādīt. Tas palīdz izskaidrot, kāpēc medicīniskais tehnoloģiskais progress nevar novest pie veselības uzlabošanas līdz tam, kamēr tie nebūs harmonijā ar dabiskiem bioloģiskiem procesiem organismā un kamēr tie netiks būvēti uz veselības palīdzības principiem ar humāniem principiem.

Piemērs. Ja ķeizargrieziena operācijas sāktu veikt tad, kad parādījušās dzemdību kontrakcijas, tad atsevišķos gadījumos tas veicinātu dabisku dzemdību procesa veidošanos. Taču gaidīt kontrakciju sākumu ārstiem nozīmētu zaudēt iespēju ieplānot operāciju ērtā grafikā. Tomēr, kā tas parasti šodien notiek, ārsti cenšas apsteigt dabisko procesu, sākot operāciju, iekams kontrakcijas sākušās, tādējādi riskējot, ka var iestāties akūts respiratorais distress un priekšlaicīgas dzemdības (grūtniecības laiks un bērna attīstība var būt neprecīzi noteikts -Tulk.), bet tie ir divi faktori, kam ir nāves risks bērnam. Un tā mēs ignorējam organisma bioloģiju..

Gribam ātru efektu, nedomājam par tālejošām sekām

Foto – Shutterstock.com

Ginekologi, kā visi mediķi, mērķtiecīgi cenšas, lai medicīniskās palīdzības efekts konkrētajam pacientam būtu redzams uzreiz. Centienos saglabāt līdzsvaru starp tūlītēju kādas medicīniskās procedūras efektivitāti un zālēm un blakusparādībām, ārsti drīzāk dos priekšroku pirmajam, nekā otram variantam. Piemēram, ASV medicīniskajā publikācijā bija aprakstīts 41 mizoprostala (cytotec) ietekme kontrakciju laikā. Visas pārbaudes pierādīja preparāta efektivitāti, bet nekur netika runāts pilnīgi par tā pielietošanas riskiem. Risku dēļ Kohrana bibliotēka nerekomendē šo preparātu izmantot. Tomēr šis preparāts sniedz iedarbību un ir lēts, tādēļ tiek plaši izmantots ASV, kaut gan to neatbalsta FDA, jo tas nav pilnīgi izpētīts. Tikai šobrīd parādās pētījumi, kas apliecina nopietnus šī preparāta izmantošanas riskus, taču simtiem amerikāņu sieviešu, kuras pēc mizoprostala ievadīšanas piedzīvojušas dzemdes plīsumus un desmitiem sieviešu, kuru jaundzimušie ir nomiruš, šis lēmums nāk par vēlu.

Mizoprostala injekcijas dzemdībās deviņdesmitajos gados papildināja traģisku medicīniskās iejaukšanās piemēru sarakstu: prenatālā pelvinometrija (iegurņa iekšējo izmēru mērīšana – Tulk.) ar rentgenu trīsdesmitgajos gados, dietilstilbesterols (DES) grūtniecēm piecdesmitajos gados un talidomīds septiņdesmitajos gados.

Tā vietā, lai balstītos uz zinātniskiem pētījumiem un izprastu, kā tie var attiekties uz konkrēto pacientu, klīniski strādājošie dzemdību speciālisti vairumā valstu joprojām vairāk paļaujas uz kolēģu pieredzi un vispārpieņemtiem medicīniskās prakses standartiem. Tomēr šāda pieeja – balstīšanās tikai uz kolēģu pieredzi un domām, noved pie aprūpes pazemināšanās..

Vienīgais, ko var saprast mediķi – konkrētu gadījumu aprakstus. Tāda pieeja ved pie scenārija “bet ja nu…” – scenārija, kurā mediķi statistikas rādītājus par kopējiem iedzīvotājiem neizmanto pret konkrēto pacientu. Nekas tik labi neilustrē šo situāciju kā plānotas ārspusstacionāra dzemdības.

Daudzi ārsti un medicīniskās organizācijas turpina ticēt, ka plānotas ārpusstacionāra dzemdības ir ļoti bīstamas, vienalga, vai tās būtu radības dzemdību centrā vai mājās, cītīgi noliedzot daudzskaitlīgos pierādījumus par to, ka ārpusstacionāra dzemdības veselai sievietei ir drošas.  Parasti viņi runā par to – bet ja nu kaut kas notiek, sievietei nedzemdējot stacionārā? Tā kā vairums dzemdniecības speciālistu – mediķu nekad nav bijuši nevienās ārpusstacionāra dzemdībās, viņu jautājums “bet ja nu…” satur vairākus nepareizus priekšstatus.

1. Pirmais maldīgais priekšstats par to, ka dzemdībās parasti viss notiek ātri. Patiesībā ar retiem izņēmumiem, kontrakcijas un dzemdības attīstās diezgan lēni. Gadījumi, kad patiešām vajadzīga ekstrēmi ātra palīdzība un svarīga katra sekunde, ir ļoti reti un, kā redzams zemāk, parasti vecmāte dzemdību centrā vai mājās var pilnībā sniegt nepieciešamo palīdzību.

2. Otrs priekšstats par to, ka neparedzētas situācijas (problēmas) gadījumā vecmāte, kas nestrādā stacionārā, neko nevar izdarīt – šāds uzskats var būt saistīts ar to, ka nekad dzīvē nav novērota vecmāte ārpusstacionāra dzemdibās. Patiesībā profesionāla vecmāte spēj izsecināt problēmu un parasti to pamana uzreiz, tā kā visu laiku ir kontaktā ar dzemdētāju. Dzemdību namā vairākas medmāsas un vecmātes seko vairāku dzemdētāju radību gaitai (tādā veidā nav iespējas būt ar vienu dzemdētāju pastāvīgi). Ja attīstās sarežģīta situācija, tad gandrīz vienmēr nestacionāra vecmāte spēj izdarīt visu to, ko darītu stacionārā, ieskaitot apgādi ar skābekli u.tml. Piemēram, ja bērna galva jau ir piedzimusi, bet pleci nekādi nenāk ārā (ir iestrēguši), paņēmienus, kurus lietotu dzemdību namā, ar tādiem pašiem panākumiem var veikt ārpusstacionāra dzemdībās. Viens no veiksmīgākajiem tādiem paņēmieniem (ko izmantot plecu distocijas gadījumā), par kuru pēdējā laikā runāts medicīniskajā literatūrā, ir nosaukts mājdzemdību vecmātes Ainas Mejas Gaskinas vārdā (Ina May Gaskin), kas pirmā šo paņēmienu aprakstījusi.

3. Trešais kļūdainais priekšstats ir par to, ka stacionārā ir iespēja sniegt palīdzību daudz ātrāk. Patiesībā lietas būtība ir tāda, ka vairumā stacionāru ārsti stacionārā dzemdību laikā pat neuzturas, viņus izsauc tikai sarežģījumu gadījumā (Latvijā ir dažāda prakse, pārsvarā ārsts ir pieejams – Tulk.).  Tam vajadzīgs tikpat ilgs laiks, cik sievietei, kas dzemdētu radību centrā vai mājās, līdz viņa nonāktu līdz stacionāram neparedzētā situācijā. Pat plānojot ķeizargrieziena operāciju, stacionārā parasti paiet aptuveni 20 minūtes, kamēr visu sagatavo, izsauc anesteziologu u.tml. Ar šīm 20 minūtēm pietiek sievietei, lai atbrauktu uz stacionāru no dzemdību centra vai mājām. Tāpēc tik ļoti svarīga laba sadarbība starp neatkarīgām vecmātēm un stacionāriem, lai situācijās, kad nepieciešama ātra transportēšana uz stacionāru (par ko vecmāte paziņo pa telefonu), ārsti, netērējot laiku, gatavotos uzņemt dzemdētāju..

Patiesības par dzemdībām, ko pierādījuši pētījumi

Foto – Shutterstock.com

Ginekologi, tāpat kā visi sabiedrības locekļi, ir tendēti ticēt tehnoloģijām un viņiem dabiska ir mantra: tehnoloģija = progress = mūsdienīgums. No otras puses, viņu uzticēšanās dabai ir pārāk vāja, un to precīzi izsaka kāda kanādiešu dzemdību speciālista vārdi: “Daba ir slikta vecmāte”. No tā izriet, ka dabu ir jāiekaro, jāvada, tādēļ mēs pasteidzamies priekšā ar kaut kādām rīcībām, pirms zinātniski pierādīt to iedarbību. Tas ir novedis pie daudziem mēģinājumiem, kā, tēlaini runājot, “uzlabot dabu”.

* Tradicionālās vecmātes – bērnu ķērājas nomainīja ārstu vadīta dzemdniecība, taču pētījumos zinātniski pierādīts, ka tieši ar vecmātēm dzemdības norit drošāk.

* Stacionāri nomainījuši dzemdības mājās. Vēlāk zinātne pierādījusi, ka radības mājas apstākļos ir daudz drošākas bērna dzimšanai, jo mājās ir daudz mazāk nevajadzīgu medicīnisku iejaukšanos.

* Sievietes ģimeni nomainījis slimnīcas personāls, vēlāk pierādīts, ka dzemdības norit labāk un drošāk, ja klāt ir kāds (-i) no ģimenes.

* Dzemdību galds nomainījis radību vertikālās pozas, vēlāk zinātne pierādījusi, ka vertikālām pozām jādod priekšroka.

SAISTĪTIE RAKSTI

* Jaundzimušā un mātes tuvību nomainījusi bērna apskate pirmajās 20 minūtēs pēc dzimšanas. Vēlāk pierādīts, ka tieši šajā laikā būtiski, lai māte un bērns būtu kopā.

* Mākslīgie maisījumi nomainījuši mātes pienu, vēlāk pierādītas tieši mātes piena priekšrocības.

* Bērnu nošķiršana nomainīja māti. Vēlāk pierādīts, ka mātei un bērnam labāk būt kopā vienā istabā.

* Inkubators nomainījis māti priekšlaikus dzimušajiem bērniem. Vēlāk pierādīts, ka “ķengurmetode” vairumā gadījumu pārspēj inkubatora sniegtos ieguvumus.

 

Materiāls no naturalbirth.ru

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Veselam
Latvijā asinsspiedienu regulāri mēra vien trešdaļa iedzīvotāju 4
22 stundas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Peonijas saknes, viršu ziedu tēja un lavanda! Tautas metodes, kā uzlabot miega kvalitāti 7
1 diena
LE
LETA
Veselam
BKUS pārstāve: Slimnīca patlaban piedzīvo nenormālu sasirgušu bērnu pieplūdumu 11
1 diena
LE
LETA
Veselam
Pētījumā noskaidrots, cik cilvēku Latvijā ārstējas paši, vadoties no internetā atrodamās informācijas 14
2 dienas
AK
Atis Klimovičs
Ziņas
FOTO. Brutāli sadragāti galvaskausi un ribas dziļi ietriektas pie mugurkaula…Šaušalīgs, bet Latvijas vēsturei nozīmīgs atradums Tilžā 48
13 stundas
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Muļķīgi amatieriskie klipi, kurus Pavļuts nodēvējis par potēšanās aicinājumu, ir kārtējais ledusbluķis
23 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tev nevienam nevajadzētu neko solīt! Horoskopi 24.jūlijam 4
15 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
“Viņš pie varas būs tik ilgi, kamēr šņabis lēts!” Pierobežā neviens vairs nedzied slavas dziesmas ūsainajam diktatoram 44
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Petraviča: Pilnībā saprotu tos cilvēkus, kas izvēlas nevakcinēties 289
1 diena
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
LA
LA.LV
Veselam
Latvijā asinsspiedienu regulāri mēra vien trešdaļa iedzīvotāju 4
22 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Aizpampušas acis, pietūkušas potītes… Kā tikt galā ar tūsku? 6
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
Laboratorisko izmeklējumu attīstības virziens – diagnosticēt slimību agrīnajā stadijā 1
4 dienas
LA
LA.LV
Veselam
Kondicionieris – kā glābiņš var būt arī nedraugs… 2
Nedēļa
LA
LA.LV
Veselam
Kāpēc veldzei ir vērts izvēlēties kārdinošo arbūza šķēli 2
14. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kāpēc mūs traucē nemierīgie muskuļi…
14. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kādēļ var paaugstināties asinsspiediens? 1
14. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Avārijas kontracepcija – kad tas ir glābiņš un kad kaitējums 3
7. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
mazināt kukaiņu kodumu un apdegumu radītās raizes 1
6. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Mūsdienīga privāta klīnika nodrošina pasaules līmeņa ķirurģiju 1
6. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
6 soļi, lai mazinātu pārāk augstu sliktā holesterīna līmeni 4
28. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Pirmsjāņu padomi līgotājiem jeb lai Jāņi bez paģirām! 9
22. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Atceries – ir jāpadzeras! 4
18. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Stāsti
Lai nāktu pie sava farmaceita…
15. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Palīgi, ko izvēlas sirds 1
14. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
efektīvi var ārstēt atvilni? 5
9. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kad tava sirds signalizē jeb 12 sirds signālu katalogs 6
9. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ar emocionālu uzrunu „Lai tava sirds skan veselīgi!” „Mēness aptieka” uzsāk sirds mēnesi farmaceitiskajā aprūpē 1
2. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kovidsomnija arī bērniem jeb kā pandēmija kaitē bērnu un pusaudžu miega kvalitātei 10
1. jūnijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Laimīgs un bez Laimas slimības 2
31. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Dažādas sāpes ķermenī un taktika pareizai rīcībai 1
27. maijs, 2021
LA
LA.LV
Stāsti
Farmaceite: Strādāju ar prātu un sirdi izvēlētu darbu 3
21. maijs, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
„Centrālā laboratorija” investē 1 miljonu eiro molekulārās bioloģijas iekārtās 2
20. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Jūti sāpes vai smagumu kājās? Pārbaudi potītes brahiālo indeksu! 1
20. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Jau atkal tās nejaukās tulznas un tulzniņas! Pēdu kopšanas ABC jaunas vasaras sezonai 1
14. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Trokšņa audio austiņās var būt par daudz! 1
14. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kādēļ satraukties par ilgāku nekustīgu sēdēšanu? 2
14. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
„Veselības centru apvienība” vakcinē Rīgas Stradiņa universitātē
7. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
tikt galā ar alerģisko konjunktivītu
7. maijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Pelargoniju ziedi – prieks acīm, saknes – veselībai
6. maijs, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
Ķīnā miris pirmais cilvēks, kas bija inficējies ar pērtiķu vīrusu 37
3 dienas
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Tagad par ikviena cilvēka nāves cēloni var pasludināt vakcīnu 147
4 dienas
ML
Māra Libeka
Ziņas
Mediķu konsilijs vērtēs pacientus, kurus nedrīkst vakcinēt pret Covid-19 54
5 dienas
RR
Rebeka Rogale
Praktiski
Dārzs sportam un veselībai. Kā pašam ierīkot savu baskāju taku, trenažieri un āra dušu 2
6 dienas
EK
Elīna Kondrāte
Veselam
Daudzi cilvēki dzer ūdeni no krāna. Vai tas nav kaitīgi veselībai? 27
6 dienas
ML
Māra Libeka
Stāsti
“Austrālijā nav vakcīnu leiputrijas, kā tas ir Latvijā!” Saruna ar PBLA vadītāju Kristīni Saulīti 121
Nedēļa
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
“Mūs cenšas sanaidot! Saeimas deputāti augstprātīgi dzen cauri likumus, izplatot maldus un naidu!” Varakļānu novada iedzīvotāju atklāta vēstule latgaliešiem 5
1 stunda
KL
Kristīne Liepiņa
Ziņas
Latvijā precējies šobrīd katrs otrais vīrietis. Vai pandēmija mudināja mīt gredzenus?
1 stunda
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
“Jāķer prieks, un viss būs kārtībā!” Māris Štrombergs novēl olimpiešiem un stāsta, kā Latvijā bauda harmonisku ģimenes dzīvi 4
2 stundas
AK
Atis Klimovičs
Ziņas
FOTO. Brutāli sadragāti galvaskausi un ribas dziļi ietriektas pie mugurkaula…Šaušalīgs, bet Latvijas vēsturei nozīmīgs atradums Tilžā 48
13 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Noskaņojums mums ir ļoti profesionāls!” Volejbolistes Graudiņa un Kravčenoka par savām pirmajām olimpiskajām spēlēm 1
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. “Kā uzkāpšana uz septītā mākoņa!” Ostapenko un Čavars dalās emocijās 7
11 stundas
ME
Medības
Ziņas
VIDEO. “Sajūta nepatīkama, ka vilks praktiski staigā gar māju!” Sandis par pārsteigumu Talsu pusē 25
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. VIDEO. Protestu gaisotnē Tokijā atklāj XXXII vasaras olimpiskās spēles 18
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Titavs: “Nav cerību, ka tiksim pie vēl vienas Vairas Vīķes-Freibergas!” 89
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Ārsti – slepkavas!” Alūksnē pret vakcināciju izplata dezinformācijas skrejlapas; policija ierosina lietu 145
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Jāsaprot, ka būt neatkarīgai valstij nav bezmaksas pasākums!” Kariņš par to, vai valsts sektorā tiks celtas algas 215
1 diena
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Ceturto atmodu gaidot: par kolektīvo intelektuālo degradāciju un jaunu vēlēšanu sistēmu, kas varētu mūs izglābt 85
1 diena
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Vārmes evaņģēliski luteriskās baznīcas pagrabos un zem grīdas atrasti 16 līķu kauli 10
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Petraviča: Pilnībā saprotu tos cilvēkus, kas izvēlas nevakcinēties 289
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO: “Tie var būt bīstami jūrā esošajiem!” Baltijas jūrā pamanīti vairāk nekā 20 ūdensstabi 8
1 diena
IT
Iveta Tomsone
Laukos
“Kur mūsu nauda?” Gaļas liellopu audzētāji ziņo par iespējamu krāpšanu organizētā grupā 39
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Karaliene varētu atcelt Harija un Meganas ielūgumus uz platīna jubilejas svinībām. Kas šoreiz sadusmojis Bekingemas pili? 28
1 diena
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
“Mūs cenšas sanaidot! Saeimas deputāti augstprātīgi dzen cauri likumus, izplatot maldus un naidu!” Varakļānu novada iedzīvotāju atklāta vēstule latgaliešiem 5
08:30
KL
Kristīne Liepiņa
Ziņas
Latvijā precējies šobrīd katrs otrais vīrietis. Vai pandēmija mudināja mīt gredzenus?
08:00
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
“Jāķer prieks, un viss būs kārtībā!” Māris Štrombergs novēl olimpiešiem un stāsta, kā Latvijā bauda harmonisku ģimenes dzīvi 4
07:30