Iepircēji nevēlas atklāties 1
Kad zvanu tiem, kas internetā ievietojuši sludinājumus par sēņu pirkšanu, visi kā norunājuši nevēlas atklāt savu vārdu un to, kur tālāk liek savu iepirkumu. Kāds rīdzinieks, kas sludinājumā norāda, ka “pērku baravikas, izbraucu pa visu Latviju”, uzreiz man jautā: “Cik kilogramu jums ir, un kur atrodaties?” Atjautāju, kādam daudzumam jābūt, lai viņš brauktu uz Jēkabpili. Seko atbilde – vismaz 50 kilogramu. Vēl kāds iepircējs man paskaidro, ka ņemšot tikai kaltētas baravikas, svaigas vairs nepērkot, jo tagad tās esot jau tārpainas.
Sludinājuma “Iepērk sēnes līdz 15 eiro kilogramā, steidzami” autors Liepājas pusē man paziņo, ka iepērk ne mazāk par trim tonnām. Bet nevēlas ne nosaukt savu vārdu, ne pateikt, kur iepirktās sēnes liek. Kad ieminos, ka citi pērk daudz mazākos daudzumos par 3 līdz 10 eiro kilogramā, un jautāju, kā viņš var maksāt vairāk, saņemu strupu atbildi: “Es maksāju.” No informācijas, ko sagatavojusi Centrālās statistikas pārvaldes Ārējās tirdzniecības statistikas metodoloģijas, analīzes un izplatīšanas daļas vecākā referente Lilita Laganovska, izriet, ka pērn sēnes eksportētas vidēji par 3,19 eiro kilogramā.
Arī Madonas novada SIA “Pharmenko Lettland”, kas šogad iepērk arī gailenes un baravikas, negrib, ka braucu un rakstu par viņu darbību. Uzņēmuma pārstāve Sigita Krusiete vienīgi informē, ka iepirktās sēnes sasaldējot, pēc tam eksportējot. Taču arī tas nemaz nav tik tipiski – sasaldēti tiek tikai 7 – 9% izvesto sēņu.
