Leģenda par Aleksandra Možaiska lidmašīnu 5
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 140 gadiem Krievijas impērijas kara flotes kapteinis Aleksandrs Možaiskis saņēma patentu konstruēt “gaisa kuģošanas ierīci” – trīs propelleru lidaparātu, kas ārēji atgādināja lidmašīnu un bija apgādāts ar trim tvaika mašīnām.
Ieguldot paša finansiālos līdzekļus, lidošanas idejas pārņemtais jūrnieks šādu aparātu tiešām radīja un 1882. gadā izmēģināja militārajā poligonā Krasnoje Selo pie Sanktpēterburgas.
Par izmēģinājumu gaitu precīzu ziņu nav un tās ir pretrunīgas – no informācijas, ka lidaparāts izmēģinājumu laikā sabojāts, līdz apgalvojumiem, ka Možaiska mašīna tomēr mazliet palēkusies no zemes.
Jau vēlāk, Staļina varas periodā, pēdējo nostāstu izmantoja, lai popularizētu leģendu, ka tieši Možaiskis, nevis amerikāņi brāļi Raiti, radījis pirmo lidotspējīgo, par gaisu smagāko lidaparātu.
Tas bija svarīgs elements padomju laikā līdz absurdam novestajai ideoloģiskajai un pat skolās mācītajai dogmai, ka krievi, nevis kaut kādi rietumnieku izgudrotāji, esot tie, kas pirmie radījuši lokomotīvi, elektrisko spuldzi, tvaikoni, tvaika auto un tā tālāk.
Proti, ka daudzās jomās cilvēces tehniskā progresa šūpulis atrodams PSRS teritorijā, nevis Rietumos.
Tomēr jau 20. gadsimta 80. gados, analizējot Možaiska lidaparāta rasējumus, veicot aprēķinus un eksperimentus, pat paši padomju aviācijas eksperti secināja, ka Možaiska lidmašīna vienkārši fiziski nespētu pacelties gaisā, jo bija pārāk smaga un tās dzinējiem nepietiktu jaudas.
Možaiska idejas par lidojumu bija visumā pareizas, taču ar tvaika dzinējiem tās īstenot nebija iespējams pat teorētiski.
