1. “Es pagriežu pulksteņus atpakaļ” 0
Kad vīrs ir prom, bērnu gulētiešanas laiks pienāk vismaz stundu agrāk nekā parasti. Pulksten septiņos vakarā es dzīvespriecīgi paziņoju: “Laiks čučēt!” Mani bērni vēl nepazīst pulksteni, tāpēc viņi man akli uzticas.
Reizēm viņu sejiņās parādās neizpratne – laikam brīnās, kā tas vakars tik ātri paskrēja –, bet es viņus operatīvi nogādāju gultās, lai beidzot izbaudītu svētu mieru. Pat ja es riskēju no rīta aizmirst pagriezt pulksteņus atpaka, tā viena stunda klusuma ir tā vērta.



