Māris Zanders: Nepatīk apgalvojums “šī ir nevakcionēto pandēmija”, kas rada maldinošu drošības sajūtu 70
Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Man nepatīk pēdējā laikā arvien biežāk dzirdamais apgalvojums – “šī ir nevakcionēto pandēmija”. Nepatīk nevis tāpēc, ka es kaut kā simpatizētu tiem, kuri bez attaisnota iemesla atsakās vakcinēties, bet tāpēc, ka šāds formulējums rada maldinošu drošības sajūtu. Ar jauno apdraudējumu saskaras cilvēki kā suga (paliksim pie šī apzīmējuma, pat ja tas kādam griež ausīs).
Man šķiet, ka nu jau mēnešiem ilgajā strīdā netiek pienācīgi ņemta vērā elementāra, bet acīmredzot mums grūti sagremojama patiesība – apkārtējai videi neko nenozīmē, ka cilvēku suga ir radījusi Baha skaņdarbus, Monē ainavas un lidojumus kosmosā. Mēs piedēvējam videi cilvēkiem raksturīgus kognitīvos jēdzienus – “jēga”, “mērķis”, “loģika” utt.
Es nu briesmīgi vienkāršošu un pats lietošu antropomorfu jēdzienu, bet videi ir dziļi nospļauties par to, kā mēs, cilvēki, sevi redzam un saprotam.
Videi mēs esam viena no neskaitāmajām sugām, un, ja šī suga pārāk slikti uzvedas, tā neizbēgami saskaras ar nepatīkamiem pārsteigumiem.
Sugas ir izzudušas, izzūd un izzudīs arī bez cilvēka ietekmes – gadās pat tā! – vai asteroīda ietriekšanās. Kāpēc tā notiek? Atbildes nav, un sāls ir šajā atbildes neesamībā. Kāpēc Tasmānijas velnu populācijas pastāvēšanu pilnīgi reāli apdraud, vienkāršošu, infekciozs sejas audzējs? Nu, tā gadās. Viss.
Videi ir pilnīgi vienalga, par kādu partiju kāds balso, vai viņš ir par vai pret varas lēmumiem un kādi šie lēmumi ir. Notiek vides pašregulācija, un tā attiecas uz sugu kopumā. Es nezinu, cik lieliem burtiem un cik bieži tas ir jāraksta: neviena dabas likumsakarība nesaka, ka bez cilvēkiem kā sugas nevar iztikt.
Citiem vārdiem sakot, ir pilnīgi lieki sagrupēties vakcinētajos un nevakcinētajos, šādi iestāstot sev, ka uz mani jau apdraudējums neattiecas.
Vai nu tāpēc, ka es esmu vakcinējies, vai tāpēc, ka es nepakļaujos varas, manuprāt, stulbajiem lēmumiem.
Var jautāt, ko nozīmē “slikti uzvedas”. To, ka mēs visi, šī teksta autoru ieskaitot, nevaram vai negribam atteikties no ierastiem uzvedības modeļiem attiecībās ar citām sugām. Mēs uzvedamies agresīvi, bāžamies virsū sugām (vienalga, sikspārņiem, putniem vai kukaiņiem), ar kuriem citādi mēs saskartos maz. Jo daba taču ir dota mums, mēs to apgūstam.
Pat ja mēs sakām, ka gribam dabu aizsargāt, šajā izteikumā skan aizbildnieciskums, pārākums. Pilnīgi nepamatots, ziniet.
Protams, var uzvesties arī tā, un mēs tā arī uzvedīsimies turpmāk (esmu skeptisks pret dažādiem “zaļajiem” solījumiem), tomēr tad jāsaprot, ka seko vides pretreakcija.
Oktobris iesākās ar ziņu, ka Japānā atklāts jauns, visticamākais, ērču pārnēsāts ortonairovīruss (“SCI News”, 4.10.). Ļoti nepatīkams cilvēkam. Droši vien tas vidē cirkulē jau kādu laiku, tomēr nu cilvēki ir tam “uzskrējuši virsū”. Labdien, esmu jūsu jaunais kaimiņš, iepazīsimies.
Šī diezgan emocionālā teksta jēga ir vēršanās pie vakcinētajiem: neiedomāsimies, ka esam kovidu uzvarējuši un nu atliek vien dusmīgi šņākt uz nevakcinētajiem. Vide (jēdziens “daba” ir patiesībā samērā nesena konstrukcija) neparedz situāciju, kad to kāds var “uzvarēt”. Ja tu, šajā gadījumā cilvēks, esi saskarsmē ar vidi, tev vienmēr jābūt piesardzīgam, jo vide spēj aplaimot ar tādām kombinācijām un pavērsieniem, kādiem mēs, dārgie pašizdomātie radības kroņi, neesam gatavi.
Londonas Karaliskā biedrība šā gada maijā publicēja pētījumu par parazītiem, kuri iemitinās skudrās, rezultātā skudras kļūst lēnīgas un vieglāk nonāk vēderā dzeņiem, kuri ir parazītu īstais galamērķis. Še tev “vienkāršā daba”!
Rezumēju: es nezinu un, atklāti sakot, mani sevišķi neinteresē, kādus jaunus ierobežojumus šonedēļ noteiks (vai nenoteiks) valdība.
Man tikai šķiet būtiski, lai arī vakcinētie un pārslimojušie saprot – šis nav stāsts par politiķiem un lamāšanos sociālajos tīklos.
Tas ir stāsts par bioloģiju un pazemīgu, ja vēlaties šādu apzīmējumu, attieksmi pret apkārtējo vidi. Nevienai cilvēku populācijas daļai pandēmija nav beigusies. Un, kad neizbēgami parādīsies nākamie apdraudējumi, pret tiem ir jāizturas kā pret apdraudējumu sugai, nevis iemeslu parādīt, kurš gudrāks un apzinīgāks.
