Skarbs ziņojums par augstskolu finansēšanu 0
Nesen publicēts Pasaules Bankas (PB) otrais ziņojums par augstskolu finansēšanu Latvijā. Tajā secināts, ka nepietiekamais valsts finansējums augstākajai izglītībai pazemina Latvijas augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti, ierobežo sektora kopējo efektivitāti, līdzdalību un pieejamību. Tā kā trūkst valsts piešķirtās naudas augstskolu pamatfunkciju nodrošināšanai, tam tiek tērēta arī iekasētā studiju maksa un Eiropas struktūrfondu finansējums, kaut šie līdzekļi būtu jātērē izaugsmei, radošumam, uzņēmējdarbībai un inovācijām.
Tieši zemā finansējuma un arī tā sadales kārtības dēļ nav iespējams būtiski celt augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti. Valsts finansējums tiek piešķirts pēc principa “visiem pa druskai”, galvenokārt balstoties uz uzņemšanas rādītājiem, finansēšanas mehānismā nav efektīvu sniegumu un konkurenci veicinošu elementu.
Lai gan augstākās izglītības sektors bauda ievērojamu finanšu autonomiju, ne visas augstskolas sekmīgi izmanto šo potenciālu, atzīst eksperti. Finanšu autonomija dod iespēju uzņemties iniciatīvu, piesaistot papildu līdzekļus, īstenojot stratēģisko specializāciju un veidojot sadarbību ar uzņēmējdarbības vidi. Augstskolu iniciatīva ir stimulējama ar valsts finansējumu, kas ļautu ienākumus no privātā sektora novirzīt attīstībai. Eksperti arī norāda, ka, lai gan stratēģiskajos dokumentos pausts augstākās izglītības mērķis palielināt dabas un inženierzinātnēs studējošo īpatsvaru, ir bažas par studentu zemo sagatavotības līmeni un atbiruma tendencēm. Tādēļ, lai attaisnotu ieguldījumus šajā jomā, nepieciešams stiprināt potenciālo studentu sagatavošanu studijām.
Pasaules Bankas pētnieki aicina palielināt valsts finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei, veicināt studiju un pētniecības finansējuma integrāciju, augstskolas finansēt, ņemot vērā to sniegumu un konkurētspēju, kā arī veidot efektīvu sistēmu rezultatīvo rādītāju pārraudzībai un sekmēt augstskolu ienākumu dažādību.
