Franks Gordons: “Kauns un negods! Nepārspējams cinisms!” Nepārdomāto teikumu prezidentam daudzi nepiedod 75
Franks Gordons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kurš, formulējot Satversmes preambulu, apliecinājis sevi kā nacionāli noskaņotu un ar savu ierosinājumu ik gadus atzīmēt 17. martu parādījis, ka ir pārliecināts demokrāts, LTV raidījumā “Šodienas jautājums”, diskutējot par Covid-19 pandēmiju un tās ierobežošanu, sarunā ar žurnālisti stāstīja, ka cīņā ar pandēmiju, protams, vissvarīgākais uzdevums esot nesaslimt, un pēc brīža sacīja:
“Tie cilvēki, kuri ir nomiruši no kovida, tiem, protams, šie Ziemassvētki arī nebūs.”
Sacēlās sašutuma vētra: “Kauns un negods! Tūdaļ atkāpies no amata! Žīdiskais (?) melnais humors. Nepārspējams cinisms!” Un tā tālāk bez mitas. Bet ko tad galu galā teica Valsts prezidents Egils Levits?
Viņš pauda skumju patiesību – tikai it kā nejauši sarunā ar žurnālisti TV diskusijas gaitā. Šo varbūt tā īsti nepārdomāto teikumu viņam daudzi nepiedod…
Tāpat kā daudzi vēl tagad nepiedod vārdus, ko Izraēlas pirmais premjerministrs, “nācijas tēvs” Dāvids Ben-Gurions teica 1948. gada Neatkarības kara karstumā, pavadot nupat no kuģa izkāpušos, steigā iesauktos puišus, kas ģimeni zaudēja holokaustā, bet nu devās smagā kaujā pie Latrunas: “Diemžēl nebūs to, kas jums teiks “kadis”.” Te jāpaskaidro, ka “kadis” ir lūgsna, ko bērēs skaita mirušā tuvākais piederīgais: dēls – tēvam, tēvs – dēlam.
Un šajā smagajā kaujā daudzi no iesauktajiem, kuriem holokausts laupīja visus piederīgos, krita.
Izraēlas valsts dibinātāja vārdi drūmi atbalsojas vēl tagad, pēc 72 gadiem. Viņam raugoties ar šīsdienas acīm, varbūt to nevajadzēja tā teikt. Skumja patiesība, teikta nevietā.
Un par komentāriem: “Netiesājiet, lai netiktu tiesāti…” To teicis Jēzus Kalna sprediķī.
