Slaidiņš: Droni Ukrainā rada “nāves zonu” līdz 30 kilometriem no frontes līnijas 0
Dronu nozīme Ukrainas karā kļūst arvien lielāka, un to izmantošanu var vērtēt pēc trīs darbības dziļumiem. Taktiskais dziļums sniedzas līdz aptuveni 30 kilometriem no frontes līnijas, operatīvais dziļums aptver zonu no 30 līdz 200 kilometriem, bet stratēģiskais dziļums sākas no 200 kilometriem un var sasniegt pat vairāk nekā 1700 kilometru.
Īpaši svarīga šobrīd ir operatīvā dziļuma trieciena dronu attīstība. Tieši šis segments aizpilda plaisu starp FPV droniem, kas darbojas frontes tuvumā, un tālas darbības triecieniem pa stratēģiskiem mērķiem Krievijas teritorijā. Zona līdz 200 kilometriem bieži vien ir kritiski svarīga Krievijas loģistikai, jo tajā atrodas apgādes maršruti, transports, artilērijas pozīcijas, munīcijas noliktavas, komandpunkti un pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tāpēc triecieni šajā dziļumā ļauj būtiski ietekmēt pretinieka spēju uzturēt fronti un nodrošināt karaspēku ar nepieciešamajiem resursiem.
Svarīga tendence ir arī Ukrainas aizsardzības spēju pielāgošanās jaunajiem kara apstākļiem. Arvien lielāks uzsvars tiek likts uz droniem, savukārt atsevišķu artilērijas munīcijas veidu izmantošana samazinās. Ukrainas informatīvajā telpā izskanējis, ka 155 milimetru artilērijas munīcijas patēriņā panākts aptuveni 16 procentu ietaupījums. Tas liecina, ka droni arvien biežāk pārņem daļu uzdevumu, ko iepriekš veica ar artilērijas palīdzību.
Vienlaikus īpaši bīstama saglabājas taktiskā zona līdz 30 kilometriem no frontes līnijas. To var raksturot kā “nāves zonu”, kur pārvietošanās ir ārkārtīgi sarežģīta un riskanta. Dronu pastāvīgā klātbūtne gaisā nozīmē, ka atklātā apvidū karavīri un tehnika ātri kļūst pamanāmi. Ja nav pietiekama aizsega un tehnika nespēj sniegt atbalstu, uzbrukuma grupas nonāk ļoti ievainojamā situācijā.
Šādos apstākļos notiek arī Krievijas uzbrukumi, tostarp Sumu apgabalā, kur trieciengrupām nākas šķērsot atklātus laukus. Šāda pārvietošanās prasa lielu risku, jo paslēpties ir gandrīz neiespējami. Koki un krūmi daudzviet ir iznīcināti kauju rezultātā, bet atklātie Ukrainas lauki padara jebkuru kustību viegli novērojamu. Pat ja veģetācija kļūst zaļāka, tā ne vienmēr spēj nodrošināt pietiekamu maskēšanos.
Plašais, atklātais apvidus būtiski ietekmē kaujas lauka dinamiku. Droni ļauj ātri pamanīt kustību, sekot pretinieka vienībām un veikt triecienus brīdī, kad tās ir visneaizsargātākās. Tādēļ taktiskajā dziļumā pretinieka pārvietošanās kļūst ļoti ierobežota, bet operatīvajā dziļumā iespējams ietekmēt loģistiku, komandvadību un pretgaisa aizsardzību.
Droni šobrīd nav tikai atsevišķs kaujas līdzeklis, bet viens no faktoriem, kas nosaka karadarbības kopējo raksturu. Tie ierobežo kustību frontes tuvumā, palīdz samazināt atkarību no artilērijas munīcijas un ļauj veikt triecienus pa mērķiem dziļāk pretinieka aizmugurē. Īpaši nozīmīga ir operatīvā dziļuma dronu attīstība, jo tieši šajā zonā iespējams visefektīvāk traucēt pretinieka apgādi un mazināt tā spējas turpināt uzbrukuma darbības.
