E. Līcītis: – No jūsu atklātības secinām vairākas lietas. Pirmo, ka koalīcijas iekšienē nav dabūjamas Bērziņam nepieciešamās 50 + 1 balss? 42
– Nav dabūjamas. Diezgan nereāli, ka partneri kopā paraksta iesniegumu “Bērziņu par prezidentu!”. Pirmajā kārtā, uzsveru, pirmajā kārtā ne.
– Otrs jautājums – Levita kungam nav iespējams panākt ZZS balsis “par”?
– Nav iespējams. Kalnietes kundze, kā šķiet, pat “Vienotības” iekšienē nesaņem pilnu atbalstu.
V. Krustiņš: – Kāds politisks pielūdzējs varētu viņu izvirzīt. To drīkst pat viens deputāts.
– Drīkst, bet jārēķinās ar realitāti.
– Mums cilvēki avīzē raksta: “Es tikai par Inesi Vaideri!” Vai nevar likt deputātiem diskutēt, izklāt kārtis galdā, tad izšķirties, kurš par Bērziņu, kurš par Vaideri, Levitu, Bondaru? Lai cilvēki redz, kas kuram kontā uzrādāms!
– Diskusijas jau norit. Varu pateikt, kāpēc mana personīgā balss kristu Bērziņam. Piekrītu kritiķiem. Jā, viņam nav vijīga valoda, nepiemīt liela publiskā harisma, svešās mēlēs prezidents nav dikti daiļrunīgs, viņš nav “oksfordietis”. Publiskās uzstāšanās reizēs dažkārt rada cilvēkos zināmu aizturi, ka viņš nav skaļi, skaidri izteicies. Ka perfekti neprot angļu valodu, pārmet arī Dūklavam. Bet atvainojiet – zemkopības ministri, Dūklavam vadot kopējās sēdes Eiroprezidentūras ietvaros, aplaudē, kaut mūsu ministrs runā latviski. Svarīga ir jēga un saturs, nevis izteiksme un valodas perfekcija. Par Valsts prezidentu man sakāmas trīs lietas ar plusa zīmi. Pirmkārt, sena paruna māca, ka vīra cilvēkam mūžā jāiestāda koks, jāizaudzina dēls un jānosit čūska. Man liekas, Bērziņš to izpildījis. Viņš balsojis par Latvijas neatkarību un strādājis valsts banku sistēmā. Aiz sevis atstājis sakārtotu, vēl šodien darbojošos banku atšķirībā no citām, izzagtām, pa burbuli nolaistām. Bērziņš nevairījās no vienkāršiem darbiem savā mājā, savā laukā, viņš ir labojis televizorus – īsi sakot, cilvēks dzīvē kaut ko prot. Otrkārt, bērnus Bērziņš ir izaudzinājis un vēl audzina. Un, ka nositis čūsku, tas nozīmē, vara viņam nesakāpj galvā, nekādi “dēmoni” prezidentu neplosa, viņš paliek vienkāršs, atsaucīgs, sasniedzams.
E. Līcītis: – Pie pēdējā es piezīmētu, ka Bērziņš divkārt nav nominējis vēlēšanās uzvarējušās “Saskaņas” premjera kandidātu, kaut uz to skubināja. Bet tas laupa balsis prezidenta vēlēšanās, vai ne?
– Zinu, ka prezidenta kārtā Bērziņš nekad nepiedāvātu uzņemties amatu tam, kas to nespēj.
