Publicitātes foto

“Kūdras nozari sagaida tāds pats liktenis kā cukurfabrikas!” Uzņēmējus satrauc nodoms pārtraukt kūdras ieguvi Latvijā 77

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmējus satrauc Eiropas Komisijas (EK) nodoms pārtraukt kūdras ieguvi Latvijā.

ML
Māra Libeka
Ziņas
Iedzīvotājus sadala trīs līmeņos. Vai nepotētie ir pilnībā izslēgti no sabiedrības? 319
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
No 15. jūnija varēsim apmeklēt divu tipu kultūras pasākumus. Kas būs jāievēro? 43
1 diena
MA
Māris Antonevičs
Stāsti
Lembergs atvainojās un atzina, ka esot pārkāpis robežas. Intervija ar LPRA priekšsēdētāju Ivaru Kaļķi 12
23 stundas
Lasīt citas ziņas

Latvijā kūdru izmanto galvenokārt kūdras substrāta ražošanai un dārzkopībā, tomēr, neskatoties uz to, Briseles ierēdņi to pieskaita fosilajiem resursiem, tāpēc ka to izmanto arī enerģētikā.

Bet, kūdru sadedzinot, rodas siltumnīcefekta gāzu izmeši, kas nebūtu pieļaujams, ievērojot Eiropas noteikto Zaļo kursu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nozares uzņēmēji grib skaidri zināt, vai Latvijas valsts viņus aizstāvēs un vai arī turpmāk gan viņi, gan ap 3000 nozarē nodarbināto varēs strādāt.

Pagājušā gada rudenī valdības apstiprinātās “Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030. gadam” it kā vieš cerību, ka vismaz turpmākos desmit gadus Latvijā kūdras ieguves nozare pastāvēs.

Arī deklarācijā par Krišjāņa Kariņa vadītās valdības darbību solīts, ka tā īstenos tādu “zemes dzīļu un derīgo izrakteņu politiku, kas stimulē to ekonomiski pamatotu un ilgtspējīgu izmantošanu, tajā skaitā kūdras, sapropeļa un citu zemes dzīļu resursu izmantošanu”.

Savukārt Rīcības plānā Latgales reģiona izaugsmei 2018.–2021. gadam skaidrots, ka esot svarīgi izvērtēt iespējas efektīvāk izmantot Latgalē atrodamos kūdras resursus.

Uzņēmēji solījumiem netic

Vai pēc šiem vārdiem sekos arī rīcība, proti, vai valdība aizstāvēs valsts nacionālās intereses – par to uzņēmējiem gan nav īstas paļāvības. Piemēram, kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks pieļauj, ka, akli pakļaujoties šiem Briseles plāniem, nozari sagaida tāds pats liktenis kā cukurfabrikas.

Savukārt Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere spriež, ka nozares pastāvēšanu apdraud gan tas, ka kūdru pieskaita enerģētikā izmantotajiem resursiem, gan neprecīza siltumnīcefekta gāzu izmešu uzskaite Eiropā.

“Siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzuma rēķinus balsta uz to, ka kūdra tūlīt simtprocentīgi oksidējas, uzreiz izdalot kaitīgo gāzu izmešus,” skaidro Ingrīda Krīgere, “tā gluži nav, jo to iestrādā substrātā, pēc tam aizved uz citām valstīm, kur izmanto dārzkopībā.

Tā kā oksidēšanās notiek ilgtermiņā, izmešu apjoms būtu jādala starp ieguvēja un patērētāja valsti. Dārzkopības kūdras izmantošana substrātos dažādu augu audzēšanā veicina klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Piemēram, vienā kubikmetrā kūdras var izaudzēt 6000 koku stādus, ar kuriem var apstādīt trīs hektārus meža.”

Ierēdņi saredz tikai miljonus

Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks..
Foto: Valdis Semjonovs

“Lafloras” vadītājs Uldis Ameriks nesaprot, kāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Zemkopības ministrijas ierēdņi un valsts pārstāvji Eiropas Komisijā neskaidro Latvijas atšķirīgo situāciju, lai aizstāvētu valsts tautsaimniecībā būtisku nozari, ko raksturo, piemēram, eksporta apjoms – 2020. gadā 206 miljoni eiro.

Viņaprāt, pati lielākā nelaime tā, ka mūsu ierēdņi redz tikai tos 450 miljonus eiro, ko piedāvā Eiropas Zaļā kursa investīciju plāns apmaiņā pret kūdras ieguves pārtraukšanu, bet neredz, kādas sekas tas var radīt tautsaimniecībai.

Viņaprāt, tas ir plāns, kā iznīcināt Latvijas tautsaimniecībā tradicionālu nozari ar būtisku pienesumu valsts ekonomikā.

Savukārt no Taisnīgās pārkārtošanās fonda ietvaros piesolītajiem 198 miljoniem eiro, paredzētiem kūdras ieguves vietu rekultivācijai, daļa jau paredzēta VARAM, daļa Izglītības un zinātnes ministrijai. Bet uzņēmējiem vēl būs jāpiesakās uz pārpalikušo.

VARAM garantijas nedod

VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola
Foto: Edijs Pālens/LETA

VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola atzīst, ka pieminētās pamatnostādnes viešot skaidrību par nozares turpmāko attīstību līdz 2030. gadam.

Tomēr ministrija nevarot dot garantijas ilgākam laikam, tāpēc ka Latvijai būšot jāizlemj, cik daudz siltumnīcefekta radīto gāzu izmešu būs iespējams samazināt lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, kūdras ieguvē un citās tautsaimniecības nozarēs.

Uz jautājumu, vai ir iemesls nozares uzņēmēju satraukumam, Saeimas deputāts, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro atbild, ka diemžēl tāds esot.

“Briselē uzskata, ka kūdru bieži izmanto kurināšanai, tādējādi radot kaitīgo gāzu izmešus,” viņš skaidro, “bet Latvijā kurināmajam izmanto tikai 2% no iegūtās kūdras apjoma – pārējo izmanto dārzkopībai un eksportam.

Komisijā es un citi deputāti paudām atbalstu kūdras nozares attīstībai nākotnē, uzdodot vairākām ministrijām pārliecināt EK, ka Latvijā kūdras nozare jāsaglabā. Sevišķi Latgalē un Vidzemē, ņemot vērā kūdras krājumus un potenciālu attīstībai.”

Jāatzīst, ka aprīļa beigās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti atzina, ka kūdras nozare jāvērtē ne tikai no dabas aizsardzības, bet arī no ekonomisko interešu viedokļa, ņemot vērā nozares devumu tautsaimniecībā.

Draud dramatiskas sekas

Foto: Valdis Semjonovs

Jautāts, kādas būs sekas, ja, pakļaujoties Briseles spiedienam, kūdras ieguve un pārstrāde tomēr būtu jāpārtrauc, Ralfs Nemiro atbild, ka sekas būtu dramatiskas. Pieaugtu bezdarbs. Par aptuveni 40 miljoniem eiro gadā samazinātos valsts budžeta ieņēmumi. Palielinātos ēnu ekonomikas īpatsvars.

Saeimas deputāts, Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis teic, ka Eiropas Zaļā kursa ideja ir laba. Bet, viņaprāt, neesot taisnīgi pieprasīt visām ES dalībvalstīm vienādu procentuālo kaitīgo izmešu samazinājumu, neņemot vērā atšķirīgos apstākļus katrā dalībvalstī.

“Jau pašlaik Latvija ir krietni zaļāka nekā citas ES dalībvalstis. Kaitīgo gāzu izmešu apjoms Latvijā ir krietni mazāks nekā citās dalībvalstīs, kurās vēl joprojām enerģētikā izmanto akmeņogles un citu fosilo kurināmo,” viņš piebilst.

“Latvijā gāzu izmešus visvairāk rada nevis kūdras ieguve, kuru izmanto dārzkopībā, bet transports, lauksaimniecība un koģenerācijas stacijas.”

Jautāts, vai Ilgtspējīgas attīstības komisijā spriests par kūdras nozares attīstību, Vjačeslavs Dombrovskis atbild, ka spriests vēl neesot, bet to darīšot.

Sola neslēgt, bet modernizēt

Saeimas deputāte, Eiropas lietu komisijas vadītāja Vita Anda Tērauda stāsta, ka par kūdras nozari komisijā klausījušies Zemkopības ministrijas skaidrojumus, apspriežot Eiropas nosprausto Zaļo kursu.

No ministrijas pārstāvju skaidrotā viņa sapratusi, ka kūdras nozari pavisam neslēgšot. Bet ar Eiropas fondu atbalstu tikšot sekmēta nozares modernizēšana.

Līdzīgi sola arī augstākās Eiropas amatpersonas – 2020. gada 28. februārī EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis Latvijas sabiedriskajā televīzijā apgalvoja, ka Latvijai nav uzstādījuma, ka tai būtu jāatsakās no kūdras iegūšanas, jo tā netiek iegūta kurināšanai, bet galvenokārt lauksaimniecībai un dārzkopībai.

Bet būšot pieejams finanšu atbalsts nozares modernizācijai, siltumnīcefektu radošo gāzu izmešu samazināšanai kūdras ieguvē. Vai tā notiks – redzēsim.

UZZIŅA

Latvijas purvu īpašnieks ir Latvijas valsts – 93%, no tiem 58% ir AS “Latvijas valsts meži” valdījumā. Purvi klāj 10% no Latvijas teritorijas.Kūdras ieguve notiek 4% no kūdras atradņu teritorijas (0,4% no Latvijas teritorijas).

40% kūdras atradņu atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Atradnēs ir 1,7 miljardi tonnu kūdras.

Gadā uzkrājas aptuveni 1,6 miljoni tonnu kūdras (vidējais uzkrāšanās ātrums ir 2 mm gadā).

Aizvadītajos desmit gados Latvijā vidēji gadā tiek iegūti 0,95 miljoni tonnu kūdras.

2021. gada 1. janvārī zemes dzīļu izmantošanas licenču laukumu platība kūdras ieguvei bija 25 724 ha. Kūdras ieguve dabā notiek 15 700 ha platībā.

Nozarē nodarbināti 1800 līdz 2700 iedzīvotāju.

2019. gadā ieguldījumi nozares attīstībā sasniedza aptuveni 20 miljonus eiro.

Valsts budžetā iemaksāto nodokļu apmērs – vidēji 19 milj eiro gadā.

Latvijā iegūtā kūdra veido 31% no profesionālajā dārzkopībā izmantotās kūdras ES dalībvalstīs.

SAISTĪTIE RAKSTI

No Latvijā iegūtās kūdras 97% izmanto dārzkopībā dārzeņu, dekoratīvo augu un koku stādu audzēšanā. No iegūtās kūdras apjoma 93% tiek eksportēti, savukārt 1,4% izmanto enerģētikā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
ML
Māra Libeka
Ziņas
Iedzīvotājus sadala trīs līmeņos. Vai nepotētie ir pilnībā izslēgti no sabiedrības? 319
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
No 15. jūnija varēsim apmeklēt divu tipu kultūras pasākumus. Kas būs jāievēro? 43
1 diena
MA
Māris Antonevičs
Stāsti
Lembergs atvainojās un atzina, ka esot pārkāpis robežas. Intervija ar LPRA priekšsēdētāju Ivaru Kaļķi 12
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Ilūkstes novadā vilks ienāk sētā un uzbrūk sunim: dzīvnieku tik tikko izdodas izglābt 20
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sinoptiķi pārsteidz ar pirmajām prognozēm Līgo vakaram un Jāņu dienai 14
2 dienas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš aicina “nopietni apsvērt” atsevišķu pakalpojumu sniedzējiem noteikt obligātu vakcināciju pret Covid-19
29 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Nost ar maskām! Kādos gadījumos Latvijā turpmāk var nevilkt sejas masku?
11 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Pēc vēsas nakts gaidām vasarīgi silta diena! Laika prognoze trešdienai
55 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Pasākumos atļaus piedalīties, sēžot pie auto stūres vai laivā
47 minūtes
LE
LETA
Ziņas
ES un ASV pēc 17 gadus ilgām nesaskaņām vienojas par pamieru aviobūves nozares subsīdiju lietā
16:31
LE
LETA
Veselam
Pēc Covid-19 nodaļu slēgšanas slimnīcas saglabās augstu gatavību rudenī tās atkal atvērt
16:28
LE
LETA
Ziņas
Nost ar maskām! Kādos gadījumos Latvijā turpmāk var nevilkt sejas masku?
16:24
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Amerikas prezidents Džo Baidens pēc tikšanās ar Lielbritānijas karalieni Elizabeti II: “Viņa man atgādināja manu māti!” 1
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā vērojams Covid-19 Indijas varianta pieaugums. Nosauc pilsētas un novadus, kur tas reģistrēts 18
2 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Dārznieka padoms: kā izglābt augļukokus no laputīm?
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Ilūkstes novadā vilks ienāk sētā un uzbrūk sunim: dzīvnieku tik tikko izdodas izglābt 20
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kungi, ko jūs dariet!” Uzņēmējs uzskata, ka pandēmijas laikā ieviest izmaiņas nodokļu sistēmā ir noziegums 38
4 stundas
LE
LETA
Kokteilis
FOTO, VIDEO. Kam Marija Naumova uzdāvinājusi leģendāro kleitu, ar kuru uzvarēja Eirovīzijā?
36 minūtes
ML
Māra Libeka
Ziņas
Iedzīvotājus sadala trīs līmeņos. Vai nepotētie ir pilnībā izslēgti no sabiedrības? 319
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Zaudējam miljonus, bet viņi neparko neatbild. Uzņēmējs par ierēdņu visatļautību 34
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Iekāpa tramvajā, lai dotos mājās, bet tur neieradās: Rīgā bezvēsts pazudusi jauna sieviete ar meitu
2 stundas
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Vārīt, cept, ietīt? Kā pareizi pagatavot kraukšķīgos sparģeļus: 4 ēdienu receptes
1 stunda
EL
Egils Līcītis
Stāsti
“Nebija trako, kas uzņemtos vadīt Liepāju.” Saruna ar Uldi Sesku 11
7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Madara Kiviča atklāti pastāsta par savām jaunajām attiecībām: kā viņas meitas pieņēmušas mīļoto vīrieti? 14
5 stundas
Raivis Šveicars
Ziņas
Lietotne “Apturi Covid” nav bijusi veiksmīga 8
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Teikas un Juglas iedzīvotājus pārsteidz pa ielām klaiņojoši auni 9
4 stundas
MA
Māris Antonevičs
Stāsti
Lembergs atvainojās un atzina, ka esot pārkāpis robežas. Intervija ar LPRA priekšsēdētāju Ivaru Kaļķi 12
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Deputāts Raimonds Bergmanis: “Tūkstošiem cilvēku nav šīs izziņas, ka viņi ir izslimojuši Covid-19! Ko viņiem tagad darīt?” 126
1 diena
ZB
Zigmunds Bekmanis
Ziņas
Elza 1941. gada Jāņos posās kāzām, bet savu Alfrēdu sagaidīja vien pēc 16 gariem izsūtījuma gadiem 10
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Baņuta, Žermēna, Vilija un Vits 1
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Bricis atklāj, kad gaidāms lielākais karstuma vilnis pēdējos divos gados 10
1 diena
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: “Kremļa runasvīrs paziņoja, ka gatavojoties uz šo tikšanos, Krievija centīsies demonstrēt pietiekamu spēku, lai visi saprastu, ka ar to ir jārēķinās” 48
1 diena
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 14. līdz 21.jūnijam: sēj pupas, zirņus, apgriež maurlokus, kopj dzīvžogus
1 diena
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Kovida apjukusī Saeima, ASV hakere – bijusī skolotāja no Latvijas un Krievijai noderīgais Ādamsons. Nedēļas notikumu apskats 11
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Sinoptiķi pārsteidz ar pirmajām prognozēm Līgo vakaram un Jāņu dienai 14
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Samanta Tīna pukojas, ka suns Skarabejs izmaksā tik dārgi. Arī jāmazgā un jākopj pašai, jo suņu frizierim četrkājainis “nograuztu rokas” 132
2 dienas