Kūdras ieguves izslēgšana no ES Taksonomijas regulas, kas uzskaita zaļos uzņēmumus, būtībā nozīmē lēnu nozares nāvi.
Kūdras ieguves izslēgšana no ES Taksonomijas regulas, kas uzskaita zaļos uzņēmumus, būtībā nozīmē lēnu nozares nāvi.
Foto: Indra Kundziņa

Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumos joprojām nenorimst bažas par nozares nākotni 4

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
Nosaukti 8 pārtikas produkti, kuru patēriņš jāierobežo, kļūstot vecākam 32
TV24
“Kāpēc Zelenskis to lietu izspēlēja?” Rajevu pārsteidzis paziņojums par Ukrainā sagatavotajām 14 jaunām armijas brigādēm
Kokteilis
Personības TESTS. Kura no sejām jums šķiet vispievilcīgākā? Atbildē slēpjas jūsu partnera ideāls 27
Lasīt citas ziņas

Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumos joprojām nenorimst bažas par nozares nākotni. Eiropas Komisija (EK) kūdru pieskaita enerģētikā izmantojamām izejvielām. To sadedzinot, rodas ogļskābās gāzes izmeši, kas turpmāk nebūtu pieļaujams, ievērojot Eiropas Savienībā (ES) nosprausto zaļo kursu.

Īstenojot to, 2020. gada 12. jūlijā ES stājās spēkā Taksonomijas regula. Ar šo regulu Eiropas Parlaments un Padome pilnvarojuši EK noteikt, kuras saimnieciskās darbības nozares būtiski veicina vides aizsardzību un kuru attīstība tādējādi būtu finansiāli atbalstāma.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taksonomijas regulā jeb tā sauktajā zaļajā sarakstā kūdras ieguves un pārstrādes nozare nav atrodama, tādējādi tā būtu pieskaitāma nozarēm, kurām jau no 2022. gada ierobežotu banku kredītu saņemšanu. Kas turpmāk notiks ar nozarēm, kuras neatzīs par zaļām, tas, kā šķiet, Latvijā nevienai valsts pārvaldes amatpersonai pašlaik nav skaidrs.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards atzīst, ka EK uzstādījumi klimata politikas jomā rada neskaidrību jebkurai ar zemes apsaimniekošanu saistītai nozarei. Tomēr, viņaprāt, stāsts vairāk esot nevis par kādas nozares turpmāko pastāvēšanu, bet par izdevumiem, kas izriet no klimata politikas ietvaros izvirzītajiem mērķiem.

Nozari sola neslēgt

Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs atzīst, ka pašlaik kūdras ieguves nozares slēgšana netiekot apspriesta – tāda uzstādījuma neesot ne Latvijas politiskajā, ne ES līmenī.

To pašu ministrs apstiprināja arī tikšanās laikā ar Latvijas Kūdras asociācijas pārstāvjiem, apgalvodams, ka kūdras ieguvējiem neesot jāuztraucas – līdz 2030. gadam viņi varēšot strādāt mierīgi un tāpat kā līdz šim. Nozarei dotais solījums, kas ietverts valdības apstiprinātajās “Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēs 2020.–2030. gadam”, joprojām esot spēkā.

Līdz 2030. gadam, izmantojot kūdras ieguves karjerus 26 000 ha platībā, paredzēts iegūt vidēji 1,2 miljonus tonnu gadā. Šie rādītāji varot svārstīties 10% robežās atkarībā no tirgus situācijas un ieguves apstākļiem vai biotopu saglabāšanas nepieciešamības.

Pēc viņa teiktā, 2020. gadā, izmantojot kūdru, ieguva 0,003% Latvijā saražotās siltumenerģijas daudzuma, kas liecina, ka jau pašlaik kūdras izmantošana enerģētikā samazinās. Tās izmantošanu enerģētikā var aizstāt, piemēram, ar pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu siltumenerģijas ražošanai. Jautāts, kādi būs noteikumi nozares darbībai, ja tai paredz ierobežotu banku finansējumu, Artūrs Toms Plešs atbild, ka par banku finansējuma pieejamību un saņemšanas noteikumiem ministrijā nekas neesot zināms.

Reklāma
Reklāma

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards atklāj, ka pašlaik neesot paredzēts, ka kādai nozarei banku kredīti turpmāk būs pavisam liegti, drīzāk to saņemšanai varētu būt nelabvēlīgāki noteikumi. Līdzīgas bažas Zemkopības ministrijai esot arī par finansējuma saņemšanas noteikumiem lauksaimniecībai un mežsaimniecībai.

Paskaidrojumi esot iesniegti

Jautāts, vai Briseles ierēdņiem esam skaidrojuši, kāds ir stāvoklis kūdras nozarē Latvijā, Artūrs Toms Plešs atbild, ka viņa vadītās ministrijas pārstāvji to esot darījuši un darot pastāvīgi. Taisnīgas pārkārtošanas fonda regulējuma kontekstā Latvijas pārstāvji esot tikušies ar vairāku EK ģenerāldirektorātu pārstāvjiem. 2021. gada 13. augustā dokumentu pakotne, tostarp precizētais Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns un izziņa, kurā sniegtas atbildes uz EK komentāriem par šo plānu, nosūtīta izskatīšanai EK. Arī Kaspars Gerhards apstiprina, ka Briselē Zemkopības ministrijas pārstāvji esot skaidrojuši, kā Latvijā notiek kūdras ieguve un kur to izmanto.

Pēc ministra teiktā, kūdras ieguves un izmešu apmēru aprēķina nevis ES, bet balstoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPPC) vadlīnijām Klimata konvencijas ietvarā. Pēc tām visa iegūtā kūdra tiek uzskaitīta pēc katras valsts nacionālās statistikas, bet izmešu apmēra aprēķins balstīts uz to, ka kūdra tūlīt simtprocentīgi oksidējas, uzreiz izdalot kaitīgo gāzu izmešus.

Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere uzskata, ka tā gluži nav, jo to iestrādā substrātā, pēc tam aizved uz citām valstīm, kur izmanto dārzkopībā. Tā kā oksidēšanās notiek ilgtermiņā, izmešu apjoms būtu jādala starp kūdras ieguvēja un patērētāja valsti. Arī Kaspars Gerhards atzīst, ka šis izmešu aprēķins ir vēsturisks, tas izmantots tai laikā, kad kūdru lielākoties lietoja apkurei. Bet, lai kaut ko grozītu, esot jāiegūst atbalsts Klimata konvencijas Dalībvalstu konferences līmenī.

Izmešu uzskaite būs obligāta

Zemkopības ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju jau 2019. gadā diskusijā par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nākotni esot skaidrojusi mitrzemju apsaimniekošanas īpatnības arī ES Padomes darba grupās. Izstrādājot pašlaik spēkā esošo Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora regulējumu, pēc ministra teiktā, sākumā esot izdevies vienoties par brīvprātīgu izmešu uzskaiti mitrzemēs. Tomēr Eiropas Parlamentam bija pretējs viedoklis, paredzot no 2026. gada ieviest obligātu uzskaiti. Tādējādi brīvprātīga izmešu uzskaite vairs nebūs iespējama.

Kā lasāms EK 2020. gada ziņojumā, Latvijā kūdras nozare atzīta par viena no izmešu ietilpīgākajām nozarēm. Latvija ir viena no sešām ES dalībvalstīm, kurā kūdru iegūst un izmanto enerģētikā, tādējādi radot videi kaitīgo gāzu izmešus. Tāpēc Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns paredz Latvijai atteikties no kūdras ieguves izmantošanai enerģētikā līdz 2030. gadam. Problēmas rada tieši tas, ka ziņojumā atzīts, ka nelieli kaitīgo gāzu izmeši rodas, kūdru dedzinot, bet, kūdru rokot, rodas lielāki izmeši.

Zaļajiem izdevīgāki banku noteikumi

Vai kūdras ieguvēji un citu nozaru uzņēmēji turpmāk varēs strādāt tāpat kā līdz šim, kā to solījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, par to gan ļoti jāšaubās. Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre atzīst, ka viens no būtiskākajiem dokumentiem, kuru turpmāk izmantos bankās, novērtējot uzņēmumu finansēšanas iespējas, būs jau pieminētā Taksonomijas regula. Pēc tās, piemēram, nekustamam īpašumam, kam piešķirts kredīts, jābūt vai nu A klases komerctelpām vai 15% energoefektīvāko īpašumu grupā attiecīgajā valstī.

Regula paredz, ka bankām, sākot ar 2024. gadu, būs jāziņo, kāds ir zaļo aktīvu īpatsvars to portfelī, līdz ar to var samērā droši rēķināties, ka konkurence zaļo projektu finansēšanā pieaugs, bankām piedāvājot izdevīgākas cenas un plašākas finansējuma iespējas. Viņasprāt, tas būs gan papildu grūtību, gan arī jaunu iespēju laiks – uzņēmumi, kuri laikus domās par savu ilgtspēju un “zaļumu”, noteikti spēs saņemt labākus kredītu noteikumus.

Kā atklāj Bajāre, aizvadītajos trijos gados lielākajās Latvijas bankās jau izvaicā klientus ne tikai par finanšu rādītājiem, bet arī par viņu uzņēmumu darbības ietekmi uz vidi un ilgtspēju. Agrāk sarunas vairāk bijušas par pārvaldību, nodokļu nomaksu un darbiniekiem. Bet pašlaik – par uzņēmumu rīcību, lai mazinātu kaitīgo ietekmi uz vidi. Pēc viņas teiktā, uzņēmējam, kurš vēlas saņemt finansējumu saimnieciskajai darbībai un attīstībai, būtu jāspēj paskaidrot, kāds ir uzņēmuma radīto izmešu apmērs un cēloņi un kas tiks darīts, lai izmešu apmēru mazinātu. Diemžēl pašlaik to paskaidrot spējot tikai retais uzņēmums.

Uzņēmējiem tāpat jāņem vērā, ka lielākajām bankām ir vadlīnijas, kurās atspoguļoti dažādām nozarēm raksturīgie riski. Balstoties uz tiem, bankās vērtē, ar kuriem klientiem turpinās sadarbību un kuriem būs nepieciešami ieguldījumi, kas mazinātu kaitīgo izmešu ietekmi uz vidi, ja vien tās ilgtermiņā joprojām vēlētos saņemt kredītus ar konkurētspējīgām procentu likmēm.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.