Šoigu tiešām gatavojas gāzt Putinu? Baumas izplatās strauji 0
Rietumu presē turpinās baumas par iespējamu Sergeja Šoigu atgriešanos Kremlī vai pat viņa lomu kādā varas pārdales scenārijā. Tomēr šāda informācija jāvērtē piesardzīgi, jo arī Rietumu mediju telpā Krievija spēj iepludināt sev izdevīgus vēstījumus, TV24 stāsta Jānis Slaidiņš, NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks.
Šādas noplūdes par izlūkdienestu analīzēm vai it kā ekskluzīvu informāciju, visticamāk, var būt daļa no speciālām informācijas operācijām. Citiem vārdiem sakot, tie var būt aktīvie pasākumi, kuru mērķis ir ietekmēt priekšstatus par notiekošo Krievijas varas elitē.
Lai saprastu šos procesus, jāskatās uz Krievijas varas sistēmas saknēm, kas nāk vēl no PSRS laikiem. Padomju Savienībā augstākā politiskā vadība bija spiesta balstīties uz diviem galvenajiem spēka centriem — Valsts drošības komiteju un armiju. Šie divi balsti ļāva nodrošināt kontroli pār valstī notiekošo.
Vienlaikus starp šiem spēka centriem pastāvēja pastāvīga konkurence. Armija jeb “zābaki” un drošības dienesti jeb “uzvalki” kļuva par neatņemamu PSRS politiskā līdzsvara elementu. Šāda savstarpēja spriedze ļāva politiskajai vadībai kontrolēt abus varas blokus un nepieļaut, ka kāds no tiem kļūst pārāk ietekmīgs.
Vladimirs Putins, būdams Valsts drošības komitejas sistēmas produkts, joprojām domā līdzīgos modeļos. Atšķirība ir tāda, ka pašreizējā Krievijas varas vertikālē viņš pats faktiski pilda politbiroja lomu. Viņš kontrolē sistēmu un vienlaikus stiprina savu tuvāko loku gan drošības struktūrās, gan armijā.
Sergejs Šoigu tika atbīdīts no iepriekšējām pozīcijām, taču netika iznīcināts politiski. Viņš joprojām ir daļa no Putina sistēmas. Šoigu ir viens no partijas “Vienotā Krievija” dibinātājiem un ilgstoši bijis pietuvināts Kremlim.
Tāpēc runas par pēkšņu Šoigu vadītu apvērsumu nav pārliecinošas. Viņš ir daļa no tās pašas korumpētās varas sistēmas, kurā dažiem ir atļauts ļoti daudz, bet citiem — gandrīz nekas. Šoigu pats ir dzīvojis šīs sistēmas privilēģijās, un nav pamata uzskatīt, ka viņš pēkšņi kļūtu par tās gāzēju.
Pēc Vladimira Putina nonākšanas Kremlī pieauga potenciālās neapmierinātības risks armijas vidū. Tajā pašā laikā drošības dienestu pārstāvji nonāca varas piramīdas augšgalā. Lai līdzsvarotu situāciju, sākās Krievijas armijas atjaunošanas un modernizācijas projekts, kurā tika ieguldītas milzīgas naudas summas.
Par vienu no atbildīgajiem cilvēkiem šajā procesā tika iecelts Putinam pietuvinātais Šoigu. Sistēmā tika iepludināta nauda, notika amatu pārdales, un vēlāk viņa vietā nāca Andrejs Belousovs, kurš arī tiek uzskatīts par Putina cilvēku.
Galvenais princips šajā sistēmā ir spēka struktūru kontrole. Lai saglabātu varu, tās ir jākontrolē. Ja tās netiek kontrolētas, pastāv risks pašam tikt noņemtam no varas.
Kontrolēts konflikts starp dažādiem varas blokiem Krievijā ir sena tradīcija. Tā ir daļa no sistēmas, kurā vadītājs uztur līdzsvaru starp konkurējošām grupām un nepieļauj, ka kāda no tām kļūst pārāk spēcīga.
Tāpēc nevajadzētu gaidīt pēkšņu Šoigu vadītu apvērsumu. Rietumu ekspertiem bieži trūkst objektīvas izpratnes par Krievijas iekšējiem procesiem, un baumas par šādiem scenārijiem jāvērtē ar lielu piesardzību.
