– Kā jūs vērtējat Jaungada naktī Ķelnē notikušos masveida uzbrukumus sievietēm, kurus, pēc policijas ziņām, veikuši migranti? 10
– Ir pazīmes, ka notikušais Ķelnē bija labi organizēts, un tas padara grūtāku iespēju saprast, kur rodams motīvs šādai uzvedībai. Somijā varēja notikt kaut kas līdzīgs kā Ķelnē. Policija Somijā dažas dienas pirms Jaungada patvēruma meklētāju uzņemšanas centros aizturēja cilvēkus, kas gribēja organizēt līdzīgas darbības kā Vācijā. Jaungadā ap 1000 patvēruma meklētāju no Irākas pulcējās Helsinku dzelzceļa stacijā. Mediji ziņoja, ka Jaungada naktī noticis vairāk seksuālo uzbrukumu nekā citās naktīs, un visus bija veikuši patvēruma meklētāji. Nav skaidrs, kāpēc viņi tā rīkojās, jo viņi ir cilvēki, kas cer iegūt noteiktu aizsardzības statusu Somijā, bet, šādi rīkojoties, viņi liedz sev šo iespēju. Es nezinu, kas aiz tā stāv. Pastāv arī paranoidālas teorijas, ka uzbrukumus it kā organizējis Krievijas Federālās drošības dienests (FSB). Protams, Krievija ir ieinteresēta, ka Eiropu pārņem ekonomiskais vai migrācijas haoss, un tas rada pamatu šīm runām.
– Kā jūs vērtējat Vācijas kancleres Angelas Merkeles pozīciju? Viņa, šķiet, ir aktīvākā bēgļu politikas virzītāja Eiropas Savienībā?
– Vācijas attieksmi nosaka Otrā pasaules kara trauma. Vācijā nav iespējams kritiski diskutēt par imigrāciju, jo jūs uzreiz tiksiet nosaukts par nacistu. Tomēr noskaņas Vācijā mainās, pat vācieši saprot, ka nevar uzņemt ikvienu patvēruma meklētāju. Es domāju, ka Merkele ar savu politiku dzen sevi stūrī un, ļoti iespējams, vēlāk viņa mēģinās glābt savu tēlu un politisko karjeru un varbūt pat apmest kažoku uz otru pusi. Jau tagad viņa ir radījusi briesmīgu kaitējumu Vācijai.
– Kāda situācija ir Somijā saistībā ar nelegālo robežšķērsošanu no Krievijas puses?
– No Krievijas puses robežu nelikumīgi šķērso bēgļi no Irākas, Afganistānas un Somālijas. Somijas un Krievijas robeža nav labi apsargāta, jo mums ir maz robežsargu, turklāt ir posmi, kur robežapsardzība Somijas pusē tiek veikta ar tehniskiem līdzekļiem. Ziemeļos paļaujamies arī uz Krievijas robežsargiem, kuri līdz šim ir bijuši saprotoši un ir novērsuši nelegālo robežšķērsošanu. Tomēr pirms dažām nedēļām bija gadījums, kad Somija izdeva ASV ietekmīgu Krievijas noziedzīgās pasaules pārstāvi. Nākamajā dienā pār mūsu austrumu robežu nāca vairāk patvēruma meklētāju. Tomēr grūti spriest, vai šie abi notikumi ir saistāmi. Manas partijas nostādne ir – ja cilvēks nelikumīgi šķērsojis Somijas robežu, viņš jāsūta atpakaļ uz to valsti, no kuras viņš ienācis.
– Kādas ir iespējas nosūtīt imigrantus atpakaļ uz viņu dzimteni?
– Piemēram, ar Irāku mums nav līguma par readmisiju, un tā ir lielākā problēma. Mums ir jāsaprot arī šo valstu intereses, no kurām nāk patvēruma meklētāji. Ziemeļāfrikas arābu valstīs un Tuvajos Austrumos ir liels bezdarbs. Rietumāfrikas valstis Senegāla un Gambija, kurās nav nekādu konfliktu vai pilsoņkara, nav ieinteresētas ņemt atpakaļ savus pilsoņus, jo tām šāda situācija ir izdevīga.
No ES puses bija kļūdas, aprēķinot iespējamo patvērumu meklētāju skaitu. ES bija rēķinājusies ar mazāku bēgļu skaitu. Un patvēruma meklētāju plūsma nav beigusies. Apvienoto Nāciju Patvēruma meklētāju aģentūra (UNHCR) uztur bēgļu nometnes Turcijā, Libānā un Jordānijā. Tajās lielākoties nonāk cilvēki, kas nevar atļauties ceļu uz Eiropu. Mums ir jādara viss iespējamais, lai šie cilvēki paliktu šajās nometnēs, jo, kad viņu valstīs situācija uzlabosies, viņi, visticamāk, atgriezīsies dzimtenē. Ja viņi atbrauks uz Eiropu, tad diez vai jebkad atgriezīsies mājās.
