Patiešām vairs nav atzīmju 18
Tas, ka somiem ir mērķis nodrošināt visiem bērniem un visām skolām vienlīdzīgas iespējas attīstībai, ir taisnība, taču ceļš uz to ir garš un ļoti pārdomāts. Kopš 70. gadiem, kad somi uzsāka vērienīgās reformas, katrus 10 gadus ir izglītības standarta maiņa, visi plānotie jauninājumi tiek mērķtiecīgi diskutēti un pārbaudīti profesionāļu vidē, pedagoģiskās augstskolas strādā roku rokā ar skolām, šim nolūkam pie katras no 11 pedagoģiskajām augstskolām ir sava skola.
Pieredzes apmaiņas braucieniem ir ļoti liela jēga, neoficiālās sarunās ar pedagogiem atklājas viņu šaubas vai raizes par pārmaiņām. “National Core Curriculum for Basic Education 2014” (“Nacionālā mācību programma pamatizglītībai”) ir jaunais standarts, kas izstrādāts 2014. gadā, un šis ir pirmais mācību gads, kad pēc tā strādā. Ar atstāstu nepietiks, šim standartam ir 800 lappuses… Tas ir saglabājis lielās līdzšinējās vērtības: taisnīgums, vienlīdzība, solidaritāte, multikulturālisms, sadarbība, atbalsts u. c., taču paši somu pedagogi uzsver, ka galvenās pārmaiņas ir vērtēšanas sistēmas maiņa. No šī gada patiešām vairs nav atzīmju. Un eksāmeni līdz 12. klasei nav obligāti.
Graujam mītus
Taču mani interesēja vairāki deklaratīvi jautājumi. Vai tie “brīnumi”, kas pastāv mūsu priekšstatos par Somiju, patiešām ir reāli?
1. priekšstats. Somijā visas skolas ir izcilas, tiek nodrošinātas pilnīgi vienlīdzīgas un taisnīgas iespējas visiem bērniem.
Jā, somi gribētu, lai tā ir, un ļoti cenšas, lai tā būtu. Realitātē ir labākas un ir sliktākas skolas. Piemēram, universitāšu skolas ir vairāk pieprasītas nekā citas. Loģiski, jo šeit strādā daudz doktoru un doktorantūras studentu. Taču šīm skolām ir jātīklojas ar vājākajām un jādalās ar saviem intelektuālajiem resursiem. Un arī Somijā pastāv skolu reitingi (neoficiāli)…
2. priekšstats. Somi mācās diezgan maz, viņiem nav mājasdarbu, tāpēc viņi ir relaksēti un mācību sasniegumi ir augsti.
Patiesībā mājasdarbi ir, ja skolotājs uzskata, ka vajag. Daudzi uzskata, ka vajag. Arī mācās viņi ļoti daudz, īpaši vidusskolas posmā. Maza atkāpe. Mēs sapratām, ka 7. – 9. klases posmā, kad sākas tādi sarežģīti priekšmeti kā fizika, ķīmija, bioloģija, akcents tiek likts uz praktisko darbošanos (stundu garums tāpēc ir 75 minūtes). Redzējām fizikas stundu, kurā 8. klases bērni 75 minūtes paši ķimerējās ap trīšiem. Viens ātrāk, viens lēnāk, bet galu galā arī sliņķi bija savu trīsi uzmeistarojuši. Skolotāja galvenā funkcija – atbalstīt bērnu darbošanos. Ja kāds ko vaicā, viņš tūlīt ir klāt un atbild. Savu atbalstu viņš neuzbāzīgi sniedz arī tiem bērniem, kuriem par fiziku lielas intereses nav. Vaicājām, kad tad viņi sāks rēķināt, apgūt formulas. Sapratām, ka galvenā jēga šajā vecumposmā ir saprast, kā šie fizikas principi darbojas praksē. Vidusskolā gan notiek nopietna mācīšanās, un, cik redzējām, tas ir diezgan tradicionāli – sēž solos un rēķina. Un vidusskolā mācās 60% bērnu, tātad tie, kuri grib un spēj sēdēt un mācīties. Pārējiem ir profesionālās skolas.
3. priekšstats. Somi no šī gada pāries galvenokārt pie projektos balstītas mācīšanās un priekšmetu vairs nebūs.
Nav taisnība. Priekšmeti ir, taču mazāk nekā Latvijā. “Project based learning” (“projektos balstīta mācīšanās”) jau papildināts ar jaunu terminu “phenomenon based learning” (“parādībās balstīta mācīšanās”). Taču, izpētot jauno standartu, redzams, ka pastāv gan priekšmeti, gan projekti. Arī Latvijā tāda prakse pastāv, un mums nevajadzētu baidīties no nesaprotamām un dīvainām pārmaiņām nākotnē līdz ar jaunā standarta ieviešanu.
4. priekšstats. Nav frontālu stundu, darbs notiek tikai grupās.
Mēs redzējām daudzas klases, kurās soli ir rindās un skolotājs stāv klases priekšā. Tiesa gan – skolotāju galvenā īpašība ir atbalstoša izturēšanās. Šajā ziņā gan mums Latvijā katram uz sevi jāparaugās un jāsaprot, vai tādi esam.
5. priekšstats. Visi bērni ar īpašām vajadzībām tiek iekļauti.
Mēs redzējām, ka iekļauj tos bērnus, kas ir slinki, kam piemīt uzmanības deficīta sindroms, vai bērnus no sociāli zemākiem slāņiem. Viņiem visiem ir nodrošināts atbalsts, neviens neizrāda, ka šādi bērni viņam traucē vai būtu nevēlami. Ar cieņu izturas pret visiem. Mēs neredzējām šajās skolās nevienu bērnu, kuram būtu garīga atpalicība. Katrs cilvēks ar īpašām vajadzībām ir pelnījis sev atbilstošu iekļaušanas veidu. Lūk, šī ir tā slidenā vieta Latvijā: internātskolas un speciālās skolas reorganizējam vai slēdzam, visus (!) iekļausim – tāds ir deklaratīvais līmenis.
6. priekšstats. Somijā ir ļoti augsts skolotāja profesijas prestižs.
Tas nav mīts, tā ir realitāte. Prestižākās profesiju jomas Somijā: 1. vietā – psiholoģija; 2. vietā – pedagoģija; 3. vietā – medicīna. Lai iestātos pedagoģijas augstskolā, jāiztur konkurss – četri pretendenti uz vienu studiju vietu. Prestižu nodrošina ļoti rūpīga studentu un pēc tam jauno skolotāju atlase, pārdomāta pedagogu izglītība mūža garumā, adekvāts atalgojums un ļoti atbalstoša valsts politika. Izglītības politika ir balstīta vienotās vērtībās, un visas izmaiņas tiek rūpīgi izdiskutētas.
Arī skolu autonomija nav mīts, bet gan realitāte. Vēl reālajās somu skolās bērni mācās no septiņu gadu vecuma, bet mācību gads ir par divām nedēļām garāks nekā mums, un gadā ir pieci semestri.
