Sprādzienā bojāts impērisma simbols: Krimas tilta spridzināšana – dāvana Putinam dzimšanas dienā? 73
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sprādzienā sestdienas rītā tika sabojāts tilts, kas savieno Krieviju ar 2014. gadā Kremļa anektēto Ukrainas Krimas pussalu. Krievija paziņojusi, ka eksplodējusi kravas automašīna.
Sprādziena rezultātā sabrukusi daļa no autotransportam paredzētā tilta posma, liesmas pārņēma vilciena degvielas cisternas uz tilta dzelzceļa posma.
Jau sestdienas vakarā Krievijas okupācijas varasiestādes Krimā paziņoja, ka satiksme uz tilta esot atjaunota vieglajam autotransportam un vilcieniem.
Kravas automašīnu vadītājiem ceļš jāplāno, izmantojot Kerčas prāmju līniju, kurā nedēļas nogalē sākšot kursēt prāmis “Kerč-2”.
Ukraina oficiāli nav uzņēmusies atbildību par tilta spridzināšanu.
Uzbrukums Krimas tiltam bija Ukrainas Drošības dienesta (SBU) operācija, žurnālistiem atklājis anonīms avots Ukrainas tiesībsargājošajās iestādēs.
Tilts tika iedragāts Ukrainas Drošības dienesta operācijā, tomēr oficiāli dienests atsakās komentēt notikušo, sakot, ka “SBU vai jebkuras Ukrainas valdības institūcijas iesaisti “triecienā” komentēsim pēc mūsu galīgās uzvaras”. Krievija apsūdzības vērsa Ukrainas virzienā.
Krimas tilts ir stratēģiski svarīgs
Krimas tilts ir stratēģiski svarīgs, jo tas savieno Krievijas Krasnodaras novadu ar okupēto Krimas pussalu. Krievija tiltu izmantojusi bruņojuma un personāla transportēšanai no Krievijas uz kaujaslauku Ukrainas dienvidos.
Ukraina ir norādījusi, ka tādēļ tilts ir pilnībā leģitīms mērķis.
19 kilometrus garais tilts pāri Kerčas šaurumam tika atklāts 2018. gadā. Tilta būvniecība izmaksāja 3,7 miljardus dolāru. Tas ir garākais tilts Eiropā, norāda britu raidorganizācija BBC.
Krievijas mediji Krimas tiltu raksturojuši kā “gadsimta būvi”. Krievijas amatpersonas iepriekš apgalvojušas, ka tilts tiekot labi aizsargāts no draudiem gaisā, uz ūdens un sauszemes.
Savulaik tika ziņots, ka pa Krimas tiltu dienā var pārvietoties 40 000 automašīnu. Pagaidām nav skaidrs, kā tilta spridzināšana ietekmēs Krievijas bruņoto spēku apgādi daļēji okupētajos Hersonas un Zaporižjas apgabalos.
Ja Krievija nevarētu izmantot tiltu, piegādes tās bruņotajiem spēkiem Ukrainas dienvidos kļūtu daudz sarežģītākas, īpaši, ņemot vērā Ukrainas pretuzbrukumu Hersonas apgabalā.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka karavīri Ukrainas dienvidos saņemot piegādes pa okupēto sauszemes koridoru un jūru. Krimai esot pietiekami degvielas vienam mēnesim un pārtikas vairāk nekā diviem mēnešiem, paziņojis okupācijas varasiestāžu vadītājs pussalā Sergejs Aksjonovs.
Putins sestdien parakstījis rīkojumu par tilta, kā arī Krieviju un Krimu savienojošās enerģijas infrastruktūras drošības pastiprināšanu, vēsta ziņu aģentūra “Associated Press”.
Oficiāli gan arī pirms sprādziena tilta drošība tika uzraudzīta. Visus transportlīdzekļus pirms tilta šķērsošanas arī pirms sprādziena bija jāpārbauda, vai tajos nav sprāgstvielu.
Putins ieceļ jaunu komandieri
Putins iecēlis ģenerāli Sergeju Surovikinu, kurš līdz šim pārraudzīja Krievijas spēku darbību Ukrainas dienvidos, par atbildīgo komandieri visā karadarbībā Ukrainā.
Šī ir pirmā reize kopš 24. februāra, kad Kremlis oficiāli paziņojis, ka visam Krievijas karaspēkam karā pret Ukrainu ir iecelts viens augstākais komandieris.
Surovikins iepriekš vadījis Krievijas spēkus Sīrijā. Ukrainas bruņotie spēki paziņojuši, ka Krievija uz fronti Doneckas apgabalā esot nosūtījusi 500 no ieslodzījuma atbrīvotu kriminālnoziedznieku.
Krievijas karaspēkam naktī uz svētdienu ar raķetēm apšaudot dzīvojamās mājas Zaporižjā, pēc precizētiem datiem, nogalināti 12 un ievainoti 49 cilvēki. Raķetes trāpījušas gan daudzdzīvokļu ēkām, gan privātmājām. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis raķešu triecienu dzīvojamajām mājām Zaporižjā nosaucis par “absolūto ļaunumu un nelietību”.
Baidens brīdina par Armagedonu
ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis par Krievijas radītajām kodolkara briesmām.
Baidens uzsvēra, ka ar tāda līmeņa apdraudējumu pasaule nav saskārusies kopš Kubas raķešu krīzes pirms sešdesmit gadiem.
“Viņš nejoko, kad runā par iespējamu taktisko kodolieroču, ķīmisko vai bioloģisko ieroču izmantošanu,” brīdināja ASV prezidents.
Baidena padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans norādījis, ka ASV uztver Putina draudus nopietni, tomēr pagaidām neesot pazīmju, ka Krievija plānotu tūlītēju kodolieroču izmantošanu.
ASV Aizsardzības ministrija nesaskata pierādījumus tam, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins gatavotos lietot kodolieročus, komentārā izdevumam “Politico” paziņojis Pentagona pārstāvis Tods Bresīls.
Krievijas okupācijas spēku rokās esošā Zaporižjas atomelektrostacija šobrīd paļaujas tikai uz dīzeļģeneratoriem, paziņojusi Starptautiskā atomenerģijas aģentūra (IAEA).
Tas noticis pēc tam, kad AES zaudēja pēdējo atlikušo ārējās enerģijas avotu. Visi seši AES reaktori ir atslēgti, tomēr stacijai ir nepieciešama elektrība dzesēšanai un citām drošības funkcijām. IAEA ģenerāldirektors Rafaels Grosi AES atslēgšanu no vienīgā ārējā enerģijas avota nosauca par “ārkārtīgi bezatbildīgu rīcību”.
