“Cilvēki saka – man kaut kas spīd vai mirdz sirdī.” Kardiologs aicina neignorēt pazīmes, kas liecina par insulta tuvošanos 0
Lielāko daļu išēmisko insultu iespējams novērst, savlaicīgi diagnosticējot un ārstējot sirds ritma traucējumus. Tā TV24 raidījumā “Dr. Apinis” uzsvēra Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Latvijas Universitātes profesors un kardiologs Andrejs Ērglis.
Profesors skaidroja, ka sabiedrībā ar vārdu “insults” bieži apzīmē vairākus atšķirīgus veselības stāvokļus. “Mēs visi sakām – insults, bet patiesībā insulti ir divi veidi. Viens ir asinsizplūdums jeb hemorāģisks insults, bet otrs ir išēmisks insults.”
Pēc Ērgļa teiktā, tieši išēmiskie insulti veido aptuveni trīs ceturtdaļas no visiem gadījumiem. “Šī išēmiskā insulta gadījumi ir 75%. Tas redzams mūsu Insulta vienību reģistrā.”
Runājot par sirds ritma traucējumiem, profesors uzsvēra, ka mūsdienu medicīnai netrūkst zināšanu, bet gan resursu, lai palīdzētu visiem pacientiem. “Mums pietrūkst nevis mākas, bet līdzekļu darbināt sistēmu, kas jau pašreiz ir radīta.”
Ērglis īpašu uzmanību pievērsa sirds priekškambaru mirdzēšanai – vienam no biežākajiem sirds ritma traucējumiem, kas būtiski palielina insulta risku. Viņš atzina, ka daudzi pacienti joprojām īsti nesaprot šīs diagnozes nozīmi. “Cilvēki saka – man kaut kas spīd vai mirdz sirdī. Viņi vienkārši atceras to vārdu.”
Profesors norādīja, ka mūsdienās sirds ritma traucējumus arvien biežāk iespējams pamanīt arī ar viedpulksteņu un citu viedo ierīču palīdzību. “Mūsdienās ar gadžetiem, ar pulksteņiem un visu ko citu šīs lietas var pamanīt. Tad obligāti uzreiz jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu.”
Viņš uzsvēra, ka savlaicīga diagnostika un ārstēšana ne tikai pagarina cilvēka mūžu, bet arī palīdz saglabāt dzīves kvalitāti. “Galvenais nav tikai dzīvildze, bet dzīves kvalitāte.”
Ērglis atgādināja, ka insults ietekmē ne tikai pašu pacientu, bet arī viņa tuviniekus. “Ja, nedod Dievs, notiek smadzeņu infarkts vai insults, tas neietekmē tikai jūs kā personu. Tas ietekmē visu ģimeni, draugus – visiem ir jāiesaistās.”
Noslēgumā profesors aicināja sabiedrību saprast, ka papildu finansējums kardioloģijai nav nepieciešams ārstu interesēs, bet gan pacientu labā. “Nevajag teikt – kardiologi atkal prasa naudu. To naudu prasa priekš pašiem pacientiem.”
