Kā varu saprast, ka man sākusies sirdslēkme? Profesors Skride nosauc visas pazīmes 0
TV24 raidījuma “Ārsts atbild” skatītāja uzdeva aktuālu jautājumu – es bieži stresoju, kreņķējos, kā es varu zināt, ka man ir sākusies sirdslēkme?
Andris Skride, RSU profesors, kardiologs, Skrides Sirds klīnikas vadītājs skaidroja, ka jautājumi par sirdslēkmju atpazīšanu bieži rodas cilvēkiem, kuri ikdienā streso vai izjūt trauksmi, taču svarīgi ir saprast tipiskās pazīmes, kas var liecināt par miokarda infarktu vai stenokardijas lēkmi.
Runājot par raksturīgajiem simptomiem, viņš uzsvēra: “Kā sirdslēkmi mediķi parasti saprot akūtu miokarda infarktu. Un tipiskākās pazīmes miokarda infarktam vai stenokardijai ir diskomforts krūtīs – žņaudzoša, spiedoša, dedzinoša sajūta aiz krūšu kaula, elpas trūkums, sviedri, paātrināts pulss.”
Šīs sajūtas var izstarot arī uz citām ķermeņa daļām – uz kreiso roku, dažkārt arī uz labo roku vai žokli. A. Skride norādīja, ka tieši šāds sāpju izplatīšanās raksts ir viens no būtiskākajiem brīdinājuma signāliem.
NMPD: Gaisa transports kritisku pacientu glābšanā būtu lietderīgs vismaz reizi dienā
Pēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) aplēsēm patlaban gaisa transports būtu lietderīgs vismaz reizi dienā vai pat biežāk, aģentūrai LETA norādīja NMPD Ārējās komunikācijas vadītājs Miks Dūcis.
Viņš skaidroja, ka gadu gaitā dienests ir pārrunājis gaisa transportēšanas iespējas gan ar Veselības ministriju (VM), gan citu resoru institūcijām, gan privātiem uzņēmējiem. Tomēr dienesta rīcībā nav detalizētas informācijas par konkrētu piedāvājumu, un dienests tieši šādu iniciatīvu nav rosinājis.
Pēc Dūča paustā, lielākais izaicinājums patlaban ir finansiālais aspekts, kas saistīts ar gaisa kuģu un ar tiem saistītās infrastruktūras ikdienas uzturēšanu.
NMPD atzīst, ka gaisa transports ir drošākais un ātrākais kritisku pacientu transportēšanas veids gadījumos, kad nepieciešama neatliekama palīdzība stingri noteiktā, maksimāli īsā laikā.
Dūcis norādīja, ka šāds transports būtu īpaši nozīmīgs pacientiem ar insultu, infarktu, politraumām, smagiem apdegumiem vai traumām, kas saistītas ar amputācijām. Tāpat gaisa transports būtu izmantojams priekšlaikus dzimušu bērnu glābšanā un orgānu transplantācijas procesos.
Ņemot vērā hospitalizācijas iespējas Latvijā, šāda transporta pieejamība būtu ieguvums veselības aprūpes sistēmai, uzsvēra NMPD pārstāvis.
Viņš arī atgādināja, ka līdz šim NMPD medicīniskajai transportēšanai ir izmantojis Nacionālo bruņoto spēku un Valsts robežsardzes helikopterus, taču šim sadarbības modelim ir būtiski ierobežojumi.
Galvenais šķērslis ir tas, ka helikopteru iespējams izmantot vien tad, kad tas nepilda savas tiešās funkcijas, turklāt šī piesaiste iepriekš jāsaskaņo, kas liedz operatīvi reaģēt akūtos gadījumos, skaidroja Dūcis.
Savukārt VM Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders aģentūrai LETA skaidroja, ka medikoptera iegādes iespējas vai citus risinājumus sāka vērtēt pagājušajā gadā pēc veselības ministra iniciatīvas.
Jautājums par iespējām iegādāties kopējā iepirkumā NMPD vajadzībām nepieciešamu medikopteri pārrunāts ar Iekšlietu ministriju (IeM) un tās dienestiem.
Arī VM apstiprināja, ka lielākais izaicinājums ir finansiālais aspekts, kas saistīts ar gaisa kuģu un ar tiem saistītās infrastruktūras ikdienas uzturēšanu.
Detalizētu aprēķinu par pakalpojuma un ar to saistīto uzturēšanas izdevumu segšanu patlaban nav, norādīja ministrijā. Pašlaik tiek vērtēti iespējamie finansējuma avoti, kā arī analizēti finansējuma veidi.
Vienlaikus ministrijā vērš uzmanību, ka veselības nozarē ir daudz vajadzību, tādēļ jebkuras jaunas iniciatīvas jāvērtē kontekstā ar citām prioritātēm un pieejamajiem finanšu resursiem.
