Atšķiras summas 16
Pēc Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) aprēķiniem, pētījuma pabeigšanai līdz maijam vēl būtu nepieciešami 32 tūkstoši eiro. Lielākās izmaksas paredzētas izmeklēšanai organofosfātu atklāšanai, audu, asiņu un barības skrīningam, barības kvantitatīviem izmeklējumiem, liecina “LA” rīcībā esošā informācija. Paredzēts galvenās pētnieces komandējums uz ASV, lai veiktu padziļinātus pētījumus. Jāpiebilst, ka līdz šim četru pētnieku darba samaksa bija 6843,80 eiro, ieskaitot nodokļu nomaksu, un šī summa ir tik maza, pateicoties tam, ka daudzi ļoti dārgi eksperti, apzinoties ierobežoto pētījuma budžetu, neliedz savus padomus un iesaistās darbā bez maksas, skaidroja LVB vadītāja Māra Viduža.
Latvijas Veterinārārstu biedrība norāda, ka pētījums apturēts pēc barības ražotāja un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) iniciatīvas. “Tukuma Straume” ir LOSP biedre. Uz jautājumu, vai LOSP iniciējis pētījuma pārtraukšanu, organizācijas vadītājs Edgars Treibergs atbild apstiprinoši. “Kad prasījām atskaitīties par izlietoto naudu, pētnieki nevarēja nevienu ciparu nosaukt. Vai tiešām mums kā nodokļu maksātājiem jāmaksā par suņu slimības pētījumiem, kas nav galvenā slimība valstī? Kāpēc nepiešķir naudu zirgu pneimonijas vai Q drudža izpētei? Mēs tagad netiekam ar Āfrikas cūku mēri galā. Tā ir viena liela afēra, jo suņu slimība nav pirmajā vietā,” sašutis LOSP vadītājs, piesaucot pat iespējamos tiesu darbus.
Pasūtītāja – ZM – pārstāve Dagnija Muceniece apliecina, ka pētījums nekādā ziņā nav apturēts, tas bija jāpabeidz decembrī, un piešķirtais finansējums – aptuveni 10 tūkstoši eiro – izlietots. ZM šobrīd minēto pētījumu uzskata par pabeigtu, lai gan vēl tiek gaidīti pēdējie izmeklējumu rezultāti no ārvalstu laboratorijām. “Pētījuma turpināšanai ir vajadzīga pietiekami liela summa, kuras izlietojums būtu jāpamato. Diemžēl pētījuma secinājumi nesniedz nevienu konkrētu rādītāju vai argumentu, kas liecinātu par to, kas ir saslimšanas cēlonis. Ir tikai minējumi. Lai turpinātu pētījumu, ir vajadzīga detalizētāka, dziļāka un zinātniski pamatota programma. Šobrīd šādas programmas nav. Mūsu prioritāte ir pārtikas aprites drošība un lauksaimniecības dzīvnieki,” norāda ZM pārstāve.
LVB vadītāja Māra Viduža ieteica dzīvnieku īpašniekiem lasīt informāciju LVB mājaslapā un izdarīt katram pašam savus secinājumus. Veterinārārsti novērojuši, ka klīnikās atgriežas saslimušie suņi, kuru stāvoklis bija stabilizējies. “Izskatās, ka dzīvnieki ilgtermiņā ar šo kaiti nevarēs sadzīvot,” atzīst veterinārārste Lita Konopore.
