Kultūra
Kultūrpolitika

Svinīgā ceremonijā apbalvoti Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2019“ saņēmēji0

Publicitātes foto

Tikko Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS, klātesot Latvijas Republikas kultūras ministram Naurim Puntulim, noslēgusies svinīgā Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks” pasniegšanas ceremonija, kurā godināti desmit aktīvākie, spilgtākie un plašāko rezonansi guvušie latgaliskās kultūras notikumi, personības, aktivitātes 2019. gadā.

Balvas saņēma podnieka Evalda Vasilevska piemiņas izstāde un grāmata, Ligija Purinaša par dzejas krājumu „Sīvīte“, izdevums par kordiriģentes Terēzes Brokas mūžu, dokumentālā filma „Latgalīši Sibirī“, KUUP COFFEE, grupa „Bez PVN” un citi. Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tika godināts tēlnieks Indulis Folkmanis.

Lai arī gada sākumā izskanēja bažas par „Boņuks 2019“ iespējamību, pateicoties Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, sabiedrības un organizāciju atbalstam, arī šogad Latgales vēstniecībai GORS bija iespējas sarīkot Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks“ ceremoniju.

Neskatoties uz līdzšinējo satraukumu radošo situāciju ar latgaliešu literatūru un izdevējdarbību, tieši „Boņuks 2019“ balvu pretendentu loks kategorijā „Valoda. Literatūra. Publicistika“ izrādījās visspēcīgākais.

Tāpat šogad ļoti labi iezīmējas balvas ģeogrāfiskais griezums – tā nav tikai reģiona aktivitāte, balvai nominēti latgaliskie darbi un aktivitātes, kuri rodas vai vēsta par latgalisko gan citviet Latvijā, gan arī Īrijā, ASV, kā arī Sibīrijā.

Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2019“ māla statuetes par padarīto 2019. gadā saņēma (alfabēta secībā):

Dokumentāls stāsts par kordiriģentes Terēzes Brokas mūžu „Aiz azara bolti bārzi…“

Grāmata ir dokumentāls stāsts par izcilās diriģentes un pedagoģes Terēzes Brokas dzīvi un ieguldījumu Latgales un Latvijas kultūrvides saglabāšanā un attīstīšanā. Izdevums radīts, sadarbojoties Daugavpils pilsētas domes Kultūras pārvaldei un literātei Annai Rancānei.

Video par balvas saņēmēju:

Dokumentālā filma „Latgalīši Sibirī“

Filma ir dokumentāls stāsts par mūsu tautiešiem, kuri par savām mājām sauc Sibīriju. Tā atklāj, kas latgaliešus ir aizvedis uz tālo zemi, parādot Stolipina reformas ietekmi uz latgaliešu izbraukšanu vairāk nekā pirms simts gadiem, Transsibīrijas dzelzceļa būvniecības ietekmi uz izceļošanas iespēju, braukšanu burlakos un tās simts gadus sens atstāstījums, Staļina represiju skartie latgalieši un citas viņiem saistītas epizodes.

Video par balvas saņēmēju:

Egita Kancāne. Stāstu krājums „Syltuo mola“

Stāstu krājums „Syltuo mola” ir autores debija latgaliešu literatūrā. Daļēji autobiogrāfiskie stāsti ir nelielas sadzīves ainiņas par trīs paaudžu sadzīvošanu Vārkavas novada Andiņu ciemā.

Tā kā stāstu darbība notiek 20. gs. 80. un 90. gados, tas ir sava veida piemineklis vietai, tā laika notikumiem un cilvēkiem. Krājuma fragments pērn kļuva par II Pasaules diktāta latgaliešu rakstu valodā rakstāmo tekstu.

Video par balvas saņēmēju:

Evalda Vasilevska piemiņas izstāde un grāmata „Evalds Vasilevskis“

2018. gadā mūžībā devās Latgales podniecības leģenda Evalds Vasilevskis. 2019. gada rudenī un ziemā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā bija skatāma podniekam veltītā izstāde, kuras atklāšanā tika prezentēta mākslas zinātnieces Evijas Vasilevskas Evaldam veltītā grāmata-izdevums par Vasilevska dzīvi, darbu un ieguldījumu Latgales podniecībā, kā arī darbu retrospekcija un mācekļu, draugu un laikabiedru atmiņas.

Video par balvas saņēmēju:

Grupas „Bez PVN“ dziesmas, video un koncerts „Rūbeži“

2019. gadā grupai „Bez PVN“ publiski plaši izskanēja divas dziesmas un mūzikas videoklipi – „Nabyus baiss(t)” un „Apveļc!”, bet gada galvenais grupas notikums bija lielkoncerts „Rūbeži” Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē.

Video par balvas saņēmēju:

Inta Viļuma un izdevums „Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota“

Inta Viļuma ir Dagdas novada folkloras centra vadītāja, kura visa gada garumā aktīvi strādā pie Dagdas tradicionālās kultūras popularizēšanas un godā celšanas.

2019. gadā, pateicoties folkloras centra aktivitātei, Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā tika iekļauta arī maija dziedājumu pie krucifiksiem tradīcija Dagdas novadā, bet viens no svarīgākajiem darbiem – izdota „Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota” – izzinošs materiāls par Latgales tradicionālās kultūras vērtībām Dagdas novadā.

Video par balvas saņēmēju:

KUUP COFFEE. Saimieki Oskars un Jolanta Maculeviči

2018. gada rudenī Rēzeknes novada Lendžos, atgriežoties no Rīgas, Oskars un Jolanta Maculeviči izveidoja specializēto kafijas grauzdētavu “KUUP COFFEE”, kura piedāvā trīs dažādas Latgalē grauzdētas kafijas garšas – „Kolumbejis flirts”, „Jezupa Etiopejis sapyns” un „Brazilejis nakts”.

Latgaliskais šajā gadījumā nav vien nosaukumi, bet arī kafiju garšu stāsti un pašu saimnieku vēstījums par kafiju un Latgali intervijās un raidījumos. Nu Lendžu kafija ir viens no populārākajiem suvenīriem, ko atvest, braucot ciemos no Latgales.

Video par balvas saņēmēju:

Latgaliešu filantrops Pīters Aloizs Ragaušs

ASV dzīvojošais latgalietis, uzņēmējs un Latvijas goda konsuls Teksasā Pīters Aloizs Ragaušs jau vairāku gadu garumā finansiāli atbalsta Latgalei un latgaliskajai kultūrai svarīgus projektus, Hjūstonā aktīvi uztur latgalisko un latvisko garu, kā arī ASV popularizē latgalisko kultūru.

Ar Pītera atbalstu pērn izdota Juoņa Cybuļska grāmata „Patīseiba ir myusu!”, nodibināta Latvijas Universitātes stipendija Latgales studentiem, palīdzēts V. Lōča muzeja celtniecības darbos un paveiktas citas lietas.

Video par balvas saņēmēju:

Ligija Purinaša. Dzejas krājums „Sīvīte“

Dzejas krājums „Sīvīte” ir autores debijas krājums, kas stāsta ne tikai par personībo, bet arī Latgales 20. gs. sieviešu stāstu. Grāmatā ilustrācijas veidotas no 20. gs. fotografētajiem sieviešu portretiem, piešķirot tiem jaunu, mūsdienīgu skatījumu.
Dzejas krājums atklāj jaunas sievietes skatījumu uz notikumiem Latgalē, kultūrā, pasaulē, kas savijas ar skarbu, asu mirkļa fiksāciju, realitātes atspoguļojumu. Līdz ar dzejas krājuma prezentācijām, mūziķe Dana Vasiļjeva radījusi dziesmas ar Ligijas dzeju no jaunā krājuma.

Video par balvas saņēmēju:

Žurnāliste Ausma Sprukte

Ausma Sprukte jau sešus gadus strādā Latgales Reģionālajā televīzijā un visu šo gadu garumā ļoti rūpējas par to, lai latgaliešu valoda būtu redzama un dzirdama arī TV ekrānos.

2019. gadā Ausma turpināja stāstīt par notikumiem Latgalē latgaliski, veidoja pirmo TV raidījumu bērniem latgaliski „Žik!”, kā arī sāka veidot sižetus Latvijas Radio raidījumam „Kolnasāta”.

Video par balvas saņēmēju:

Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tika godināts tēlnieks Indulis Folkmanis

Plašāk par mūža ieguldījuma balvas saņēmēju:

Latgaliešu kultūras ziņu portāla lakuga.lv lasītāju simpātiju balvu „Žyks“ jau otro gadu pēc kārtas saņēma etnogrāfisko tērpu darinātāja un skolotāja Iveta Seimanova.

2019. gadā Iveta Seimanova strādāja pie Preiļu burnasa (sieviešu goda mēteļa) atdarināšanu, balstoties muzeja materālos, tāpat atdzimšanu piedzīvojusi Rudzātu sievas cepure. Pērn nodibināta arī „Latgales etnogrāfiskā vēstniecība”, kura, neskatoties uz īso darbības laiku, paspēja noorganizēt trīs izstādes, caur lellēm iepazīstinot ar latviešu tautastērpu.

Saistītie raksti

Žūrijas komisijā, izvērtējot pretendentus „Boņuks 2019”, šogad darbojās 52 latgaliskās kultūras pārzinātāji, iepriekšējo gadu balvu saņēmēji, mediju pārstāvji, balvas rīkotāju pārstāvji, latgaliskās kultūras sabiedriskie aktīvīsti un attiecīgo sfēru pieaicinātie eksperti.

Latgaliešu kultūras gada balvas mērķis ir apkopot labāko, spilgtāko un svarīgāko padarīto un notikumus pērnajā gadā latgaliskajā kultūrā, godināt aktīvākos latgaliešu kultūras pārstāvjus, popularizētājus, kā arī veicināt un rosināt jaunrades un kultūras daudzveidības attīstību nākotnē. „Boņuks 2019“ godina par sniegumu un padarīto 2019. gadā.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.