Šovakar izvēlieties svecīti! Elektrības cenas būs netipiski augstas, bet kad gaidāms kritums? 0
Šovakar elektrības cenu pīķis jeb augstākais punkts būs ap plkst. 20.00, kad biržas cena Latvijā ar PVN sasniegs aptuveni 35 centus par kilovatstundu. Arī pārējā vakara daļā elektrība būs salīdzinoši dārga – no plkst. 17.00 līdz 22.00 cena pārsvarā būs virs 30 centiem par kWh.
Interesanti, ka jau trešdien, 16. septembrī, situācija būs pavisam cita. Dienas vidējā biržas cena būs aptuveni 7,8 centi par kWh ar PVN, bet atsevišķās stundās elektrība maksās vien dažus centus. Tas labi parāda biržas tarifa būtību – cena vienas dienas laikā var mainīties ļoti būtiski.
Kas īsti ir “biržas cenas”?
Biržas jeb dinamiskā tarifa gadījumā elektrības cena nav viena nemainīga summa visai dienai. Tā mainās atkarībā no Nord Pool elektroenerģijas tirgus cenas – šobrīd Latvijā cenas tiek noteiktas 15 minūšu intervālos.
Tas nozīmē, ka vienā dienā elektrība var maksāt, piemēram, 5-10 centus/kWh, bet dažas stundas vēlāk – 30 vai 40 centus, vai vēl vairāk. Mājsaimniecība ar biržas tarifu maksā cenu, kas konkrētajā laikā ir biržā, plus sava elektrības tirgotāja noteikto maksu un pārējās rēķina pozīcijas.
Kad tas ir izdevīgi? Visvairāk tad, ja iespējams pielāgot savu patēriņu. Piemēram, veļas mašīnu, trauku mazgājamo mašīnu, boileri vai elektroauto uzlādi var darbināt tajās stundās, kad elektrība ir lēta. Tad biržas tarifs var dot būtisku ietaupījumu.
Savukārt cilvēkam, kurš elektrību patērē galvenokārt no rīta un vakarā, kad pieprasījums mēdz būt lielāks, biržas tarifs var būt nepatīkams. Šodienas piemērs to ļoti labi parāda: 14.00-15.00 elektrības cena ar PVN bija zem 10 centiem/kWh, bet 20.00-21.00 tā jau būs ap 35 centiem/kWh.
Kāpēc biržas cena reizēm kļūst tik augsta?
Galvenais princips ir pavisam vienkāršs – cenu nosaka piedāvājuma un pieprasījuma attiecība. Ja konkrētajā stundā elektrības vajag daudz, bet lētas elektrības ir maz, cena kāpj.
To ietekmē arī laikapstākļi un ražošana. Ja nav pietiekami daudz vēja vai saules enerģijas, samazinās lētās atjaunīgās elektrības piedāvājums. Savukārt liels patēriņš, elektrostaciju pieejamība, starpsavienojumu noslodze un citu Eiropas valstu cenas var palielināt cenu arī Latvijā.
SPRK: Elektrības fiksētās cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecībām jūnija beigās pieauga līdz 75,7%
Fiksētas cenas līgumu īpatsvars ar nemainīgu cenu līgumā noteiktajam periodam juridisko lietotāju segmentā šogad jūnija beigās sasniedza 70,9%, kamēr mājsaimniecību segmentā šādu līgumu īpatsvars pieauga līdz 75,7%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) jaunākais Elektroenerģijas tirgus tendenču apskats.
Salīdzinājumā ar 2025. gada jūnija beigām fiksētas cenas līgumu īpatsvars ar nemainīgu cenu līgumā noteiktajam periodam juridisko lietotāju segmentā palielinājies par 11,6 procentpunktiem, bet mājsaimniecību segmentā – par 1,6 procentpunktiem.
Tajā pašā laikā mainīgas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās līdz 15,7% (2025. gada jūnija beigās – 16,2%), bet juridisko lietotāju segmentā samazinājās līdz 29,1% (39,8%). Universālā pakalpojuma izmantošana mājsaimniecību sektorā turpināja samazināties un jūnija beigās veidoja 8,6% (9,6%).
SPRK apskatā arī teikts, ka šogad otrajā ceturksnī Herfindāla-Hiršmana indekss (HHI) bija 0,52 mājsaimniecību segmentā un 0,24 juridisko lietotāju segmentā, tirgus koncentrācijai joprojām saglabājoties augstai.
HHI izmanto tirgus koncentrācijas līmeņa noteikšanai. Tas atspoguļo konkurences līmeni starp pakalpojuma sniedzējiem un lietotāja iespējām izvēlēties pakalpojuma sniedzēju. HHI aprēķināšanai summē tirgus dalībnieku tirgus daļas kāpinātas kvadrātā. Jo zemāks HHI, jo augstāka konkurence ir tirgū. Tirgus uzskatāms par mēreni koncentrētu, ja HHI ir robežās no 0,1 līdz 0,18, bet HHI vērtība virs 0,18 norāda, ka tirgus ir koncentrēts.
Mazumtirgus līmenī Latvijā šobrīd ir 16 aktīvi elektroenerģijas tirgotāji mājsaimniecībām un 21 aktīvs elektroenerģijas tirgotājs juridiskajiem lietotājiem.
