Foto – Valdis Semjonovs

“Tāds partneris Latvijai nav vajadzīgs.” Intervija ar uzņēmēju Pēteri Šmidri 9

Pirms trim gadiem no  telekomunikāciju uzņēmuma “Baltcom” valdes priekšsēdētāja amata un vispār no telekomunikāciju nozares aizgāja  uzņēmējs Pēteris Šmidre, kurš tagad atklāj, ka izvēli atkāpties vieglāku padarījuši arī valsts  lēmumi, kas bremzē telekomunikāciju nozares attīstību. Jau pavisam drīz, oktobrī, būs zināma galīgā valsts nostāja abu Latvijas telekomunikāciju milžu – “Lattelecom” un “Latvijas Mobilais telefons” – jautājumā  apvienot, neapvienot, varbūt pavisam pārdot. Privatizācijas aģentūra tandēmā ar auditorkompāniju “KPMG Baltics” piedāvā uzņēmumus apvienot, saglabājot kontrolpaketi. Kā valstij vajadzētu rīkoties un vai apvienošana nodrošinās solīto ekonomisko izrāvienu?

LA
LA.LV
Ziņas
“Sāpīga tēma! Viņa iemīlējās, aiztaisīja ausis un netikām vairs klāt,” Ščerbatihs par to, kādas būtu bijušas Kohas izredzes Tokijā iegūt zeltu 44
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Baiļu stratēģiju būtu atstājusi kā pēdējo, cilvēki vēlas izzināt detalizētu informāciju,” Čakša nosauc vienīgo slimību, ar kuru oficiāli aizliegts vakcinēties 124
6 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
“Skolā bija iedomīgs, bet, patiesībā viņš ir cilvēks ar zelta sirdi, ļoti ievainojams un laipns!” Sieva un komandas biedri par olimpisko “fāteri” Agni Čavaru 6
14 stundas
Lasīt citas ziņas

Jums piederēja “Baltcom”, bijāt arī valdes priekšsēdētājs, tāpat bijāt iesaistīts naftas ieguves biznesā. Ar ko šobrīd nodarbojaties?

P. Šmidre: Vēl ir daļēji naftas ieguves bizness – daudz ko esmu nodevis citiem, taču šis tas vēl ir. Ar šodienas cenām nekāds lielais bizness ar to gan nesanāk. Aizgāju no telekomunikācijām diezgan apzināti un palika dažādi ar telekomunikācijām nesaistīti biznesi Latvijā un ārzemēs. Šobrīd attīstu finanšu fondu un sanāk vairāk darboties ārvalstīs.

Kā jūs kā uzņēmējs vērtējat ekonomisko situāciju Latvijā?

CITI ŠOBRĪD LASA

Tā ir slikta. Ekonomiku nevar vērtēt pēc cipariem un sasniegumiem aizvakar. Ja tu šodien skrien ātrāk nekā vakar, taču kaimiņi tāpat tevi apsteidz, tu skrien slikti! Latvijas valdība – cilvēki, kuriem esam uzticējuši stūrēt valsti, – absolūti nav orientēta uz ekonomisko attīstību. Palasiet valdības lēmumus, partiju programmas. Kurš tur ir orientēts uz ekonomiku? Visi orientēti uz budžeta palielināšanu, ceļot nodokļus. Netiek domāts, kā to izdarīt bez nodokļu celšanas.

Vai ar esošo varu ir iespējamas izmaiņas domāšanā un lēmumu pieņemšanā?

Kaut kam jāmainās. Vajadzīgs sitiens, pēc kura cilvēki sāktu domāt, jo ir problēmas domāšanā – dzīvojam šodienai. Vajag palielināt algas, pensijas, bet vienīgā izeja, ko valdība atrod, – nodokļu palielinājums. Domājot par nodokļiem un cilvēku labklājības līmeni, jābūt citiem kritērijiem. Piemēram, viens no galvenajiem kritērijiem ir cilvēku kustība, proti, vai darbspējīgi cilvēki brauc strādāt uz vai no valsts. Cilvēks ir vislielākā vērtība, neviens dabas izraktenis nav tik vērtīgs un neienes tik daudz naudas valstij kā cilvēki. Ja cilvēki brauc prom, valsts cieš zaudējumus. Tērējam veselībai, izglītībai u. c. lietām, bet, ja cilvēki aizbrauc, tad šiem izdevumiem nav jēgas. Pie varas esošajiem būtu vairāk jādomā par nākotni, rītdienu.

Jaunajās partijās un līderos neredzu virzienu uz valsts attīstību. Pamainīt lietas nav vienkārši. Daudzi jauni un gudri cilvēki ieiet politikā, bet strādā pēc veco noteikumiem. Arī sabiedrība paliek par patērētājsabiedrību. Ievēl tos, kuri apsola lielāku algu, pensiju, medicīnu, sabiedrisko transportu par velti. Kurš vairāk sola, par to arī balso. Tā gan nenotiek tikai pie mums, tā ir visur, taču Latvija ir specifiska ar to, ka mūsu birokrātiskā augša izveidojusi draugu pulciņu un sociālo slāni, kas aizstāv savas intereses un likumus. To šobrīd nereti saucam par politisko pieredzi. Tāpēc man imponē ideja par tautas vēlētu prezidentu, kas varētu situāciju pamainīt. Individuāli prezidentam būtu daudz grūtāk izvairīties no atbildēm un no viņa daudz vairāk varētu pieprasīt. Nebūtu tik vienkārši atrunāties – vai nu izdarīja, vai ne! Esošā sistēma ir lieliska, lai valdība un Saeima problēmas nogremdētu purvā, jo neviens neuzņemas atbildību. Es valsts prezidentam gribētu citu statusu.

Ko uzņēmējdarbībai nozīmēs jaunā nodokļu reforma?

Reforma ir nožēlojama. Ideja ir pareiza – 0% nodoklis reinvestētajai peļņai –, tas kādreiz jau bija. Taču no šīs idejas dzima vēl citas, un, kolīdz paver reformu durvis, tā samet visu – gan labo, gan slikto. Galarezultātā uzņēmumiem kārtējo reizi palielināsies nodokļi, kas pēc būtības dod absolūti pretēju efektu – tie, kuriem ir cerības uz ieņēmumiem, atkal izklīdīs pa pasauli. Tas ir slikts stils – palielināt divreiz. Tā nedara! Kāpēc neienāk prātā divas reizes palielināt cenas? Nu pamēģiniet! Preci nepirks! Uz papīra saskaitīja, ka viss būs labi, bet nebūs.

Igauņus var saukt par e-lietu čempioniem. Varbūt vajadzētu pāris risinājumu un reformu aizņemties no kaimiņiem, piemēram, e-veselības sistēmu?

Igauņi ir IT lietu čempioni nevis cilvēku, resursu vai uzņēmumu dēļ, bet pateicoties Igaunijas valdības rīcībai, tam, cik ātri un efektīvi viņi strādā un ievieš jauninājumus. Vai igauņi ir labāki IT lietās par mums, es vēl pastrīdētos, taču viņi visu spēj ieviest krietni ātrāk un labāk. Ņemt piemēru no gatava risinājuma nevar – kamēr ieviesīsim risinājumu, tas jau būs novecojis. Ieviešot gatavus risinājumus, parakstīsim spriedumu visu laiku būt otrajiem. Nedomāju, ka Latvijai tas būtu vajadzīgs.

Vēl cīnāmies ar 4G internetu, taču jau strādājam pie 5G tehnoloģijām. Internets joprojām ir labs, kaut gan nedaudz esam sabremzējušies. Nav tā, ka, mēģinot pārlēkt uzreiz divus līmeņus, iepriekšējos tehnoloģiskos risinājumus pametam puspabeigtus?

Šodienas tehnoloģijas samazina lielo gigantu peļņu. Tehnoloģijas kļūst lētākas, bet lielie uzņēmumi nav pārāk ieinteresēti attīstīt tehnoloģiju, kamēr nav izdomājuši, kā tai uzlikt skaitītāju. Latvijā 4G varēja būt divus gadus agrāk, varēja būt arī lētāka televīzija, taču izveidojās situācija, kura bija bīstama lielajiem uzņēmumiem.

Ja vēlamies attīstību, jāstrādā pie jaunākajām tehnoloģijām, tostarp 5G. 4G tomēr daudzus pakalpojumus nenodrošina. 5G būs pavisam cits ātrums, kas palīdzēs daudzās nozarēs. Basketbola hallē redzi, kā bumba iekrīt grozā, bet šodien šo epizodi var paspēt redzēt vēlreiz telefonā, skatoties spēles tiešraidi. TV tik lēnu internetu vēl var atļauties, taču ir daudzas nozares, kur tas neiet cauri – transporta vadībā, finanšu operācijās biržā u. c. Pussekundi nokavē un priekšrocība jau ir citiem.

Kāpēc 4G Latvijā nebija jau agrāk?

Frekvenču diapazons, kuru vēlāk sadalīja 4G, vēsturiski piederēja “Baltcom”. Izmantojot šo frekvenci, mēs vienojāmies ar piegādātājiem – “ZetCOM” – un eksperimentāli uzstādījām četras 4G bāzes stacijas. Jau 2008. gadā 4G strādāja Rīgā! Tad parādījās jautājums par frekvenču izmantojumu. Mums frekvenču izmantošanai bija licence līdz 2012. gadam. “LMT” uzreiz sāka kliegt, ka tādam uzņēmumam, kurš neko nemāk un neko nesaprot no sakariem, kurš neattīstās, nedrīkst būt tāda frekvence. Mēs parādījām, ka 4G jau strādā. Varat iedomāties, kāds tas bija drauds mobilajiem operatoriem? Mēs viņus apsteigtu ar 4G ieviešanu! Tad Ministru kabinets pieņēma fantastisku lēmumu. Es neticēju, un tā bija mana kļūda, ka civilizētā valstī var atņemt frekvenci. Mani brīdināja, taču neticēju. Valdība pateica – 4G standartu Latvijā ieviesīs no 2012. gada, lai gan mēs bijām gatavi jauno standartu ieviest jau ātrāk. Līdz ar Ministru kabineta lēmumu, kaut arī frekvencei mums bija licence, strādāt pie 4G nevarējām.

Man piedāvāja divus variantus – uzreiz atteikties no licences vai pēc diviem gadiem, kad būtu frekvences izsole. Frekvenci nopirka visi trīs mobilie operatori. Mēs tāpat paņēmām pusi no frekvences diapazona, taču, kad arī digitālo televīziju atdeva “Lattelecom”, sapratu, ka šī attieksme man nepatīk un drīz vien aizgāju.

Uzskatu, ka nobremzēt 4G attīstību par četriem gadiem bija noziegums. Valsts izvēlējās neizdevīgu, dārgu digitālās televīzijas piedāvājumu. “Baltcom” projektu varēja paveikt piecreiz lētāk un efektīvāk, un arī cenas būtu patērētājiem zemākas. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka telekomunikācijās lētāks nenozīmē sliktāks – pakalpojuma lētums nozīmē attīstību.

Es saprotu, ka valsts ar šo izvēli stutēja “Lattelecom”, kam tolaik negāja pārāk spīdoši, taču valstiskāk būtu izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus.

Kura pusē esat jūs – Bindes pusē, kurš negrib “LMT” apvienošanu ar “Lattelecom”, vai Gulbja, kurš grib?

Es neesmu neviena pusē. Nevar būt kāda pusē, kamēr valsts nav definējusi, ko grib. Šobrīd rodas iespaids, ka uzņēmumu apvienošana ir kāda interesēs.

Ja kompānijas apvienos, tad noteikti būtu jāatdala maģistrālo telekomunikāciju tīkls, ko var atstāt arī valsts īpašumā, un klientu apkalpošana jāuztic kompānijām, kuras nav saistītas ar maģistrālo tīklu turētājiem. Tādējādi saglabātos konkurence. Uzskatu, ka apvienojoties noteikti nobremzētos attīstība. Jo lielāks monstrs, jo mazāka steiga un lielāks miers – viņiem vairs neko nevajadzēs. Konkurentiem, protams, patiktu, ja neapvienotos. Bet kompāniju apvienošanās ir pasaules prakse un, domāju, ka no šīs globalizācijas neaizbēgsim.

Ekonomikas ministrs, arī premjers, izteikušies, ka apvienot abus telekomunikāciju milžus var, taču nezaudējot kontrolpaketi. Ko sakāt par šo ideju?

Es piedāvātu visiem apspriest trīs elementārus pamatjautājumus. Pirmkārt, vai gribam saglabāt telekomunikāciju nozari valsts ziņā vai atdot. Pagaidām izskatās, ka gribam saglabāt. Otrkārt, vai gribam pakalpojumus eksportēt? Esam pierādījuši, ka Latvijas speciālisti ir gana labi un varam būt konkurētspējīgi. Treškārt, jānodrošina maksimāla konkurence. Pēc tam var skatīties – apvienot, sadalīt, atdalīt vai vēl ko citu. Iegūt atbildes uz šiem jautājumiem ir nepieciešams nozares attīstībai.

Ja negribam vairs attīstīt sakaru nozari, tad jāpārdod kaut vai “Telia”, jāsaņem nauda un tālākie jautājumi vairs nav risināmi. Ja gribam nozari attīstīt, tad jāsaprot, kā to izdarīt. Attīstība nevar notikt, muļļājoties Latvijā – jāiet ārpus. Nevar veidot rūpnīcu, kas ražos riepas tikai Latvijai. Tas ir muļķīgi. Uzskatu, ka ar telekomunikācijām mēs mierīgi varētu ielauzties starptautiskā tirgū, taču ir liels “bet”. Telekomunikācijās visvieglāk būtu ieiet kaimiņvalstu tirgū, piemēram, kā “Bite” iegāja Latvijā. Taču kaimiņvalstīs viss jau pieder “Telia”, arī Latvijā viņiem taču daļēji pieder gan “Lattelecom”, gan “LMT”. Domājat, ka ir iespējams ieiet Somijā vai Zviedrijā? “Telia” to nevajag, jo viņi tur jau valda. Līdz ar to vienīgais veids, kā eksportēt telekomunikācijās, ir tikt vaļā no “Telia” – tādu partneri mums nevajag. Kamēr “Telia” būs teikšana abās kompānijās, nekur mēs netiksim.

Eksportēt būtu vieglāk apvienojoties vai neapvienojoties?

Jā, droši vien, ka apvienojoties būtu vieglāk, taču lielāka nozīme ir speciālistu profesionalitātei un konkurencei, kas ir attīstības dzenulis.

Privatizācijas aģentūra biedē, ka, ja neapvienosies “Lattelecom” un “LMT”, apvienosies citi. Par iespējamu “Baltcom” un “Bites” apvienošanos baumo jau gadiem.

Lai apvienojas. Cik liela viņiem beigās būs tirgus daļa? Mazāka nekā “LMT” un “Lattelecom” atsevišķi. Šī biedēšana neiztur kritiku.

Bet sarunas par apvienošanos ar “Biti” taču savulaik bija?

Ļoti teorētiskas. “Bitei” tolaik bija laba finansiālā situācija. Jāsaka gan, ka “Bites” ielaišana Latvijā bija kārtējais kropļojums no valdības puses. Visas smadzenes viņiem bija Lietuvā, šeit tikai vajadzēja izbūvēt bāzes stacijas. Manuprāt, ielaist “Biti” Latvijā, neprasot no viņiem lielākus ieguldījumus nozarē, bija kļūdaini un nekorekti.

Nesen notika vēl cits nozīmīgs notikums telekomunikāciju tirgū – “MTG” pārdeva savu raid-organizāciju biznesu kompānijai, kurai pieder arī “Bite”. Ja jūs būtu “Bites” valdes priekšsēdētājs, censtos izmantot radušos situāciju, lai palielinātu savu varu telekomunikācijās?

Potenciāls ir, taču šis darījums ir vairāk makro-ekonomisks, no kura ieguva abas puses. Satelīttelevīzija ir diezgan arhaiska. “MTG” specializējas mobilajos sakaros un ievieš 4G. Viņiem bija aste – satelīts, kas kopumā nebija vajadzīgs. Nogriežot asti, kompānija palika mūsdienīgāka. Savukārt “Bites” īpašnieki nodarbojas ar sakariem – mobilo, tehnisko apraidi. Viņiem pietrūka satura, ko tagad ieguvuši. Ar cerību, ka tādējādi celsies akciju cenas. Nevienu pusi neinteresē, vai “Bite Latvija” sāks rādīt filmas vai apvienos satelītlicenci ar OTT licenci (“over the top”, piemēram, “Shortcut TV” – Aut.). Turklāt tas cilvēkiem neko daudz nemaina.

Pagājuši trīs gadi, kopš neesat “Baltcom” valdes priekšsēdētājs un esat aizgājis no uzņēmuma. Uzņēmums nav apstājies izaugsmē?

Tieši tāpēc pārdevu savas pēdējās daļas – ar jaunajiem akcionāriem un partneriem nesakrita domas par attīstību: viņi gribēja nostabilizēties un palikt par klasisku televīziju. Es uzskatu, ka šis nav tas bizness, kurā var apstāties. Taču manu lēmumu vieglāku padarīja arī valdības lēmumi, digitālās televīzijas praktiski atdošana “Lattelecom”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Sāpīga tēma! Viņa iemīlējās, aiztaisīja ausis un netikām vairs klāt,” Ščerbatihs par to, kādas būtu bijušas Kohas izredzes Tokijā iegūt zeltu 44
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Baiļu stratēģiju būtu atstājusi kā pēdējo, cilvēki vēlas izzināt detalizētu informāciju,” Čakša nosauc vienīgo slimību, ar kuru oficiāli aizliegts vakcinēties 124
6 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
“Skolā bija iedomīgs, bet, patiesībā viņš ir cilvēks ar zelta sirdi, ļoti ievainojams un laipns!” Sieva un komandas biedri par olimpisko “fāteri” Agni Čavaru 6
14 stundas
LA
Latvijas Avīze
Laukos
“Tik lielu apjomu vienuviet vēl nebiju redzējis!” Mežkopis atklāj, ka nezināšana neatbrīvo no atbildības 5
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. “Kurš vakcinējies, tas drīkst tusēt!” Kā rīdzinieki divas dienas aizmirsa par kovidu un ballējās pilsētas festivālā “Var! Būt!” 68
7 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
“Baiļu stratēģiju būtu atstājusi kā pēdējo, cilvēki vēlas izzināt detalizētu informāciju,” Čakša nosauc vienīgo slimību, ar kuru oficiāli aizliegts vakcinēties 124
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šobrīd pietrūkst 20 miljoni, lai ziemā varētu notīrīt sniegu no ielām,” Ķirsis atklāj, ka Rīga ir Latvijas nabadzīgākā pilsēta 93
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Palīdziet Kristinai vai zvaniet policijai!” Baltkrievu sportisti ar varu mēģina nogādāt Minskā 3
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Sāpīga tēma! Viņa iemīlējās, aiztaisīja ausis un netikām vairs klāt,” Ščerbatihs par to, kādas būtu bijušas Kohas izredzes Tokijā iegūt zeltu 44
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Tokijā pirmo “play-off” cīņu aizvadīs Pļaviņš/Točs
22:17
LE
LETA
Ziņas
Okons Ungārijas “Grand Prix” svin pirmo F-1 uzvaru karjerā; Hamiltons atgūst vadību kopvērtējumā
22:14
LE
LETA
Ziņas
Ķīnas badmintoniste Čeņa izcīna olimpisko zeltu
22:08
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. “Kurš vakcinējies, tas drīkst tusēt!” Kā rīdzinieki divas dienas aizmirsa par kovidu un ballējās pilsētas festivālā “Var! Būt!” 68
7 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
“Skolā bija iedomīgs, bet, patiesībā viņš ir cilvēks ar zelta sirdi, ļoti ievainojams un laipns!” Sieva un komandas biedri par olimpisko “fāteri” Agni Čavaru 6
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
No šodienas elektrība gandrīz divreiz dārgāka. Rēzeknē būs zemākais tarifs valstī, cik eiro vairāk būs jāmaksā daugavpiliešiem? 36
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vietām nokrišņu daudzums pārsniegs pusi mēneša normas! Pirmdien gaidāms stiprs lietus 3
7 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Latvijas Zinātņu akadēmija: Nepieļausim, ka nevilšus kļūstam par savu vecāku un citu līdzcilvēku slepkavām 111
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Vai ir jāatjauno nāves sodi?” Latvijas skaļākais “antivakseris” publiski aicina uz vardarbību 176
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas bija viens no centrālajiem notikumiem manā dzīvē!” Pauls atklāti stāsta, kā ir muzicēt uz vienas skatuves ar Garanču 32
1 diena
LA
Latvijas Avīze
Laukos
“Tik lielu apjomu vienuviet vēl nebiju redzējis!” Mežkopis atklāj, ka nezināšana neatbrīvo no atbildības 5
13 stundas
Tokijas olimpiskās spēles
LE
LETA
Ziņas
Tokijā pirmo “play-off” cīņu aizvadīs Pļaviņš/Točs
57 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Ķīnas badmintoniste Čeņa izcīna olimpisko zeltu
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
“Palīdziet Kristinai vai zvaniet policijai!” Baltkrievu sportisti ar varu mēģina nogādāt Minskā 3
1 stunda
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Smagos auto, tramvajus, autodrifterus un Vecrīgas ballētājus nedzirdam? Par motociklistu “apklusināšanas” ideju
16 stundas
GR
Guna Roze
Ziņas
“Pēc 63 dzīve ir jāmaina – kaut vai tāpēc, lai būtu interesanti dzīvot!” Saruna ar rakstnieci Baibu Talci
13 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
Aptauja: Kā, jūsuprāt, varētu mazināt alkohola lietošanu Latvijā? 30
16 stundas
Uldis Šmits
Ziņas
Biežie naudas atmazgāšanas skandāli mudina Eiropā izveidot jaunu “uzraugu komandu”
13 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
FOTO. Sešu stundu laikā Samantai Tīnai uz muguras top iespaidīgs pirmais tetovējums 64
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Okons Ungārijas “Grand Prix” svin pirmo F-1 uzvaru karjerā; Hamiltons atgūst vadību kopvērtējumā
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Gribu visus informēt, tas būs no jūsu pensijām!” Ošlejs par valsts parāda atmaksāšanu 168
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Pats izslimoju vidēji smagi un esmu izvadījis arī ļoti daudz “antivakseru”,” priesteris par Covid-19 pieredzi 143
1 diena
IM
Ingrīda Mičāne
Ziņas
“Ja zemenes paceļam 1,20 m no zemes…” Agronoms Dzērve atklāj interesantu “knifu”, kā zemenes iegūt ātrāk 13
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Valdība neticēja, ka kāds no mūsējiem iegūs zelta medaļu,” Apinis par sportu, politiku un naudu 36
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Sandis Ģirģens: “Kādā sakarībā man būtu jāsūta vakcinēties savs 15 gadīgais puika, kurš ir sportisks, labā fiziskā formā?” 407
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Jāvēršas pret tiem, kuri krāpjas ar nodokļiem, nevis tiem, kas tos taisnīgi maksā. Deputāts par plāniem vērsties ST 59
1 diena
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Mūs gaida politiskā spēle, kurā bez sirdsapziņas pārmetumiem izmantos pandēmijas kārti 36
1 diena
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
“Tirgus ir pārmaiņu priekšā!” Smiltēns atklāj, vai Centrāltirgū beidzot prioritāte būs vietējiem zemniekiem 30
1 diena
JE
Jānis Eglīts*
Ziņas
Jānis Eglīts: “Nav daudz valstu, kas ir tik privileģētā situācijā kā Latvija!” 20
1 diena
LA
Latvijas Avīze
Kokteilis
Tu gribētu sākt ko jaunu, taču tas nebūs viegli! Horoskopi no 2. līdz 8. augustam 1
12 stundas