Starptautiskā folkloras festivāls “Baltica’91”. No kreisās Dainis, Stalts, nezināms vīrietis, Julgī Stalte (?), Helmī Stalte.
Starptautiskā folkloras festivāls “Baltica’91”. No kreisās Dainis, Stalts, nezināms vīrietis, Julgī Stalte (?), Helmī Stalte.
Foto no Tautas frontes muzeja arhīva.

Tautas frontes muzejā – saruna par padomju laika “neuzticamajiem Jāņa bērniem” 0

Turpinot aizsākto sarunu ciklu “Trešā atmoda. 1987. gads. Kā tas sākās?”, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļa sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu 15. jūnijā plkst. 17 interesentus aicina uz sarīkojumu “Neuzticamie Jāņa bērni”, LA.lv uzzināja Nacionālajā vēstures muzejā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Optiskās ilūzijas tests: pasakiet, ko pamanījāt pirmo, un uzziniet, kādu pirmo iespaidu par sevi radāt 20
VIDEO. Astrologa pareģojums: Ukrainas kara beigu laikam ir divi varianti 6
VIDEO. Amerikāniete nosauc lietas, kas viņu šokēja, pārceļoties uz Latviju, un uzskaita, ko amerikāņiem būtu jāmācās no mums 1
Lasīt citas ziņas

Latviešu folkloras kopu darbību jau pirms 1988. gada vasarā Latvijā notikušā folkloras festivāla “Baltica” varēja dēvēt par vērā ņemamu nevardarbīgo pretošanos padomju režīmam. Jauniešu pulcēšanās tautas tradīciju apvienībās kļuva par savdabīgu atbildi Latvijas pārkrievošanai. 1987. gadā jau esošajiem slavenākajiem latviešu folkloras ansambļiem “Skandinieki” (dibināts 1976. gadā), “Iļģi” (dibināts 1981. gadā) un “Madonas Skandinieki” (dibināts 1981. gadā) pievienojās jauniešu kopa “Grodi” un daudzas līdzīgas grupas dažādos Latvijas novados.

Folkloras kustība pārtapa par dzīves un cīņas veidu. “Grodi” Mazajā ģildē Rīgā 1987. gada vasarā rīkoja īpašu koncertu un izstādi, kas bija veltīti Augšdaugavas glābšanas kampaņai – pirmajai Trešās atmodas akcijai, kas noslēdzās ar tautas, nevis varas uzvaru. Pateicoties folkloristu entuziasmam, tieši 1987. gadā kā varena tautas spīta manifestācija atdzima kopš 60. gadiem Latvijas PSR nevēlamie Jāņi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šajā laikā interese par folkloras kopām, kā arī to autoritāte pieauga tik lielā mērā, ka vadošos folkloristus Helmī un Daini Staltus, Ilgu Reiznieci, Valdi Muktupāvelu un citus sabiedrība uztvēra kā visīstākos garīgos līderus. Totalitāro iekārtu acīmredzami grāva aizrautība, ar kādu cilvēki folkloristu vadībā pievērsās savu nacionālo sakņu meklējumiem. Jau nākamajā – 1988. gadā folkloras festivāla “Baltica” dalībnieku gājienā grupas “Skandinieki” dalībnieks, pusaudzis Dāvis Stalts atklāti pacēla un nesa pirms gājiena zem drēbēm noslēpto, toreiz vēl aizliegto sarkanbaltsarkano karogu.

Sarunā par folkloras lomu Latvijas politiskajā atmodā, par toreizējo tautas tradīciju grupu atstāto nospiedumu tautas pašapziņā Tautas frontes muzejā piedalīsies muzikologs Valdis Muktupāvels un Staltu ģimene. Sarīkojumu vadīs Dainis Īvāns. Dalība bez maksas, noslēgumā – kopīga Līgo dziesmu ieskandināšana.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Veselam
“Viss. Variet iet. Tur jums receptes sarakstītas” – Annas pieredze ar mediķiem, kuri sūta no viena kabineta uz citu
Riskē izprovocēt kodolkaru: Putins draud ar “traģiskām” sekām, ja kāda no NATO dalībvalstīm sūtīs savus karavīrus uz Ukrainu
Gada ienākumu deklarāciju iesniegšana sagādā nepatīkamu pārsteigumu – vīrietis atklāj, ka parādā valstij vairāk nekā 3000 eiro
Kokteilis
Satraucošas ziņas no Bekingemas pils: princis Viljams pēdējā brīdī atsakās no svarīga pasākuma apmeklējuma “personisku apstākļu” dēļ