Maija un Jānis Šķinķi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas iesaistījušies skautu kustībā arī Latvijā, palīdzot ar saviem kontaktiem un materiālajiem līdzekļiem.
Maija un Jānis Šķinķi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas iesaistījušies skautu kustībā arī Latvijā, palīdzot ar saviem kontaktiem un materiālajiem līdzekļiem.
Foto – Timurs Subhankulovs

Ziemciešu cilts sargi 1

Maija un Jānis Šķinķi ilgus gadus vadījuši latviešu skautu un gaidu darbu ASV. Šodien abi pārmijus dzīvo Rīgā un Ņujorkā, kur Maija strādā nepilna laika darbu par medmāsu. Jānis, pēc profesijas elektroinženieris, jau devies pensijā.

Reklāma
Reklāma
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem 43
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 18
Ukrainas “Telegram” kanālos masveidā izplatītas ziņas ar aicinājumu nolikt ieročus
Lasīt citas ziņas

Kad jūs abi paši kļuvāt par skautiem, sākāt nodarboties ar “izlūkošanu”? Jo tiešā tulkojumā no angļu valodas vārds “skauts” taču nozīmē “izlūks”.

Jānis: Tiešām, skautu kustības dibinātājam lordam Bēdenam-Pauelam šī ideja ienāca prātā vēl angļu–būru kara laikā Dienvidāfrikā 19. gadsimta beigās, kur viņš, karodams angļu pusē, no pusaudžiem bija izveidojis izlūku vienību. Bēdenu-Pauelu pārsteidza jauniešu drosme, veiklība, apķērība un viņš saprata – nākamos izlūkus jāsāk apmācīt jau skolas solā. Tā arī radās skauti – sākumā kā savdabīga izlūkošanas spēle puikām, kas ar laiku pārtapa plašā kustībā. Šodien visā pasaulē ir ap 35 miljoniem skautu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Es pats iepazinos ar skautiem Vācijā tūlīt pēc kara. Tas bija Grēvenes bēgļu nometnē netālu no Minsteres, kur kādu dienu saņēmu uzaicinājumu no skolasbiedra Sigurda Gravas – nāc līdzi, ejam uz skautu nodarbību! Līdz tam nekādas lielas jēgas par skautiem man nebija, jo Mazsalacā, kur es nodzīvoju līdz vienpadsmitajam mūža gadam, skautu nebija.

Grēvenes nometnē mūs tolaik vadīja bijušais Latvijas skautu vadītājs Arturs Balodis, manu biedru starpā bija arī Valters Nollendorfs, tagadējais Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis.

Pēc ierašanās Amerikā sāku dejot Ņujorkas jauniešu deju kopā “Trejdeksnis” un vienlaikus pievienojos vietējiem latviešu skautiem. Lielākā daļa dejotāju tolaik bija arī skautos. Mums bija ap astoņpadsmit gadiem, tātad jau roveru vecums, kas ir trešā un augstākā skautu pakāpe. Vēlāk kļuvu par skautu vadītāju, bet skautu aktivitātēs esmu iesaistīts vēl šodien. Vienīgais pārtraukums bija divi ASV armijā pavadītie gadi. Bet pat dienesta laikā Teksasā man bija iespēja nodarboties ar skautiem, tikai nevis latviešu, bet angļu valodā runājošiem.

Maija: Es iestājos gaidās tikai Ņujorkā nu jau tālajā 1952. gadā. Līdzīgi kā Jāni, arī mani gaidu pulkā uzaicināja draudzenes. Izgāju visas pakāpes – guntiņa, gaida, lielgaida, vēlāk kļuvu par gaidu vadītāju, vienu brīdi pat kontrolēju latviešu gaidu darbu ASV, Kanādā un Austrālijā. Manā laikā tika uzstādīts savdabīgs rekords – sarīkojām skautu un gaidu nometni, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 bērnu no šīm trim valstīm, daži ieradās pat no Venecuēlas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.