Teologs: Krievu valodas jautājums bija jāatstāj pašplūsmā, bet neatrisināts – tas kādam bija kā trumpis, ērti un izdevīgi 68
Man sākotnēji gribējās iekšēji iebilst par atbildības uzlikšana uz Latvijas cilvēkiem, ka mums pašiem ir jāprasa šis krievu valodas lietojums, bet beigu beigās es piekrītu – ja mēs gribētu iet konsekventi līdz galam, tad mums būtu šis jautājums jānoņem no politiskās dienas kārtības, tā TV24 raidījumā “Preses klubs” izteicās Kaspars Simanovičs, teologs.
Atstājam šo kā tādu pedagoģisku jautājumu vispārējai tautas realizēšanai, audzinām pašcieņu, audzinām mīlestību pret pašiem sevi, pret savu valsti un šādā netiešā veidā mudinām tos cilvēkus, kuri nemāk latviešu valodu, to iemācīties, saka teologs.
Simanovičam diemžēl ir sajūta, ka šo daudzo gadu garumā šis jautājums ir bijis ērts atstāšanai esošajā stāvoklī. “Es neko daudz nezinu par Sabiedrības integrācijas fondu, par to, kādas metodes un kādā ietvarā viņi darbojas, bet, man liekas, ļoti daudz ko nosaka nacionālā līmeņa likumdošana, likumdošanas ietvars, kurā ir jāstrādā.”
Simanovičaprāt, atstāt šo jautājumu nerisinātu ir bijis ērti un izdevīgi politiskā spektra galējiem spēlētājiem.
No vienas puses, lai piedod man Nacionālā apvienība, no otras puses – krieviskās partijas, kādas ir bijušas laika gaitā, jo jautājums ir tikai ērts politiskās manipulēšanas instruments – vienmēr var uzmest galdā šo trumpi un skatīties, kā cilvēki sāk plēsties savā starpā un lēnām ievākt politisko kapitālu visās pusēs, tā uzskata Simanovičs.
Saprotiet, Saeima ir sabiedrības spogulis, un tas nozīmē, ka arī Saeimā politiķiem ir ērti šo jautājumu bijis nerisināt. Ir bijis ērti šo jautājumu atstāt kā trumpi piedurknē, ko vienmēr uzmest galdā.
Tas ir visas mūsu sabiedrības politiskās kultūras jautājums, politiskās izaugsmes, politiskā brieduma jautājums, sākot ar iedzīvotājiem un beidzot ar politiķiem, tā uzskata teologs.
