Juris Stukāns.
Juris Stukāns.
Foto: Karīna Miezāja

“Tiesnešiem ir jākļūst atklātākiem”. Saruna ar Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Juri Stukānu 7

Pievieno LA.LV

Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns, kurš pagājušajā nedēļā nolasīja spriedumu digitālās televīzijas krimināllietā, izpelnījās žurnālistu atzinību par to, ka sabiedrībai skaidroja savu lēmumu. Viņš to darīja gan pēc tiesas sēdes, gan pat ieradās TV studijā un tiešraidē atklāti atbildēja uz žurnālistu jautājumiem par iztiesāto lietu. Latvijā lielākoties tiesneši negrib personīgi komunicēt ar žurnālistiem, visbiežāk strupi atmetot: “Spriedumā viss rakstīts!” vai skaidrojot lietu ar preses sekretāru starpniecību. Sliktākajā gadījumā žurnālistu deguna priekšā tiek aizcirstas durvis… Bet tiesnesis Stukāns uzskata, ja ir sava stingra pārliecība, tad to nevajag slēpt. Viņš šonedēļ piekrita arī sarunai ar “Latvijas Avīzi”.

Nepatīkams pārsteigums Nakts tirgū: Pārdevējas taču ne tikai nerunā latviski, bet pat nesaprot, ko viņām jautā! 71
TV24
Alga nav mazāka par 2000 eiro! Armands pastāsta, kas ir šī Latvijā un citviet labi apmaksātā profesija
Šie ziedi atņem spēku un veselību: 5 augi, kurus labāk nestādīt mājas tuvumā
Lasīt citas ziņas

– Septiņām apsūdzētajām personām esat piespriedis cietumsodu un sešām – apjomīgus naudas sodus, bet piecus apsūdzētos attaisnojāt. Kad varēs izlasīt sprieduma motivējošo daļu?

– Patlaban rakstu sprieduma motīvus, pamatojumu, argumentāciju… Saskaņā ar likumu man tas ir jāizdara 14 dienās. Laiks ir par īsu, lai paveiktu tik apjomīgu darbu, tāpēc 29. maijā man būs jāpaziņo datums, kad būs pieejams pilns spriedums, kuru varēs pārsūdzēt.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Ar ko šī krimināllieta atšķiras no citām, kas nav gājušas secen sabiedrības uzmanībai? Izskanējuši pārmetumi, ka tā esot pārāk politizēta.

– Digitālās televīzijas lieta no citām atšķiras ar to, ka skar pilnīgi visu Latviju. Bija nolemts analogo pārraižu tehnoloģiju nomainīt pret digitālo, uzlabojot pārraižu kvalitāti. Katrs iedzīvotājs būtu ar to saskāries. Taču Ministru prezidentam Einaram Repšem bija radušās aizdomas, ka digitālās televīzijas ieviešana varētu būt saistīta ar krāpšanu. Viņš, uzrakstot rezolūciju, lūdza Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) pārbaudīt, vai viņa aizdomām ir pamats. Ja tas būtu kāds lokāls uzņēmums, loģiski, ka Ministru prezidents nebūtu iejaucies, bet tā bija valstiska lieta, nevis politisks pasūtījums. KNAB 2003. gada 1. septembrī uzsāka kriminālprocesu.

Pievieno LA.LV
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.