SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 5
Ukrainas bruņotie spēki Krievijas izvērstā pilna mēroga kara gadadienā plānojuši veikt triecienus Maskavai, bet pēc Vašingtonas lūguma no ieceres atteikušies, atsaucoties uz nopludinātajiem Pentagona dokumentiem, vēsta laikraksts “Washington Post”.
Kā teikts vienā no atskaitēm, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) priekšnieks Kirilo Budanovs uzdevis vienam no saviem padotajiem “gatavoties masīviem triecieniem 24.februārī ar visu, kas ir HUR rīcībā”.
Divas dienas pirms kara sākuma gadadienas 22.februārī ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) izplatīja vēl vienu slepenu dokumentu, kurā teikts, ka HUR “pēc Vašingtonas lūguma piekritusi atlikt triecienus” Maskavai.
Dokumentos nav teikts, kas tieši iestājies pret triecieniem un kāpēc Ukrainas amatpersonas piekritušas atteikties no sākotnējā lēmuma.
Tomēr, kā norāda “Washington Post”, šis gadījums ir konkrēts piemērs spriedzei Kijivas un Vašingtonas attiecībās. Ukraina, cenšoties pārnest karadarbību uz Krievijas teritoriju, dažkārt sastopas ar ierobežojumiem, ko nosaka ASV.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 187 080 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 187 080 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 660 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3683 tankus, 7139 bruņutransportierus, 2849 lielgabalus, 539 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 289 zenītartilērijas iekārtas, 308 lidmašīnas, 294 helikopterus, 2413 bezpilota lidaparātus, 911 spārnotās raķetes, 5753 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 339 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Pētījums: Militārie izdevumi pasaulē sasnieguši jaunus augstumus
Militārie izdevumi pasaulē 2022.gadā sasnieguši jaunus augstumus, secināts pirmdien publiskotajā Stokholmas Starptautiskā Miera pētījumu institūta (SIPRI) ziņojumā.
Institūts aplēsis, ka militārie izdevumi, ņemot vērā inflāciju, pērn palielinājušies par 3,7%, salīdzinot ar 2021.gadu, un sasnieguši 2,24 triljonus ASV dolāru.
Neņemot vērā inflāciju, pieaugums būtu 6,5%.
Militārie izdevumi Eiropā pērn pieauguši līdz augstākajam līmenim 30 gados – ņemot vērā inflāciju, tie palielinājušies par 13%.
Tas lielākoties skaidrojams ar Krievijas karu Ukrainā, militāro palīdzību Kijivai un bažām par Krievijas radīto draudu palielināšanos, norādīts SIPRI ziņojumā.
Militārie izdevumi pasaulē 2022.gadā pieauguši astoto gadu pēc kārtas.
“Nepārtrauktais globālo militāro izdevumu pieaugums pēdējos gados ir zīme, ka mēs dzīvojam arvien nedrošākā pasaulē,” norādīja SIPRI pārstāvis.
Militāro izdevumu ziņā pirmo vietu joprojām ieņem Savienotās Valstis, kurām seko Ķīna un Krievija, kas kara dēļ pakāpusies no piektās uz trešo vietu.
Pirmo piecinieku noslēdz Indija un Saūda Arābija.
Ukrainas militārie izdevumi pērn pieauguši par 640% un tā pašreiz atrodas SIPRI saraksta 11.vietā. Gadu pirms tam Ukraina atradās 36.vietā.
Vācija joprojām atrodas septītajā vietā.
Ikgadējais SIPRI ziņojums tiek uzskatīts par visaptverošāko kopsavilkumu par valstu militārajiem izdevumiem. Dati ietver informāciju par algām, operāciju izmaksām, ieroču un aprīkojuma iegādi, kā arī pētījumiem un attīstību.
