Tos, kuri maksā par studijām, Covid-19 krīze neskar? Kā valdība 42 315 studentus atstāj “aiz borta” 3
Teksts pulksten 14.32 papildināts.
Otrdien valdības sēdē tika apstiprināti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par stipendijām”, paredzot, ka atbalsts studentiem, kuriem Covid-19 pandēmijas ietekmē samazinājušies ieņēmumi, tiek attiecināts tikai uz budžeta vietās studējošajiem.
Jaunā norma paredz, ka stipendijas saņems tie studējošie, kuri mācās valsts budžeta vietās. Tie, kuri paši maksā par studijām, uz stipendijām nevarēs pretendēt.
“Ir pareizi, ka valdība atbalsts studentus, jo šī Covid-19 krīze skar daudzus studentus un viņu ģimenes. Vakardien valdība pieņēma lēmumu atbalstīt faktisti tikai tos, kuri studē budžeta vietās, tātad par kuriem jau nodokļu maksātāji ir samaksājuši. Savukārt visus tos studentus gan valsts augstskolās, gan privātajās, kas paši maksā par studijām, tos neatbalstīs,” RīgaTV 24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” atklāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.
“Sanāk, ka tos studentus, kuri jau tā paši maksā par studijām, Covid-19 krīze neskar? Valdība ar šo lēmumu ir sašķelusi sabiedrību, sašķēlusi studentus.
Procentuāli, ja skatamies, tad atbalstīti tiks 42% no visas studentijas, bet 58 % jeb lielākā daļa šo atbalstu negūs. No šiem neatbalstītajiem vairāk kā 27 000 studē valsts augstskolās un 15 000 privātajās. Es sociālajos tīklos aicinu uz taisnīgumu.
Saprotu, ka šim jautājumam varam izlietot noteiktu naudas summu – tad vai nu visiem iedodam vai izveidojam līdzīgi, kā tas bija ar dīkstāves pabalstu, kādu mehānismu, kurā atbalsta tos studentu, kuriem pašiem vai ģimenēs ir samazinājušies ienākumi. Pats galvenais ir taisnīgums!”
Šim mērķim 2020.gadā paredzēts 2 040 000 eiro finansējums, savukārt 2021.gada pirmajiem sešiem mēnešiem – 3 060 000 eiro.
Noteikumi paredz, ka augstskolā stipendiju fondu izveido, paredzot katrai pilna laika bakalaura studiju programmas vietai, profesionālās augstākās izglītības programmas vietai, maģistra studiju programmas vietai un rezidenta medicīnā studiju vietai – 150,82 eiro gadā līdzšinējo 145,13 eiro vietā.
Noteikumi arī paredz, ka katrai pilna laika doktora studiju programmas vietai tiek atvēlēti 996,01 eiro gadā līdzšinējo 990,32 eiro vietā.
Vienlaikus noteikumi ir papildināti ar normu, kas nosaka, ka 2020./2021.mācību gadā studējošie bakalaura studiju programmās, profesionālās augstākās izglītības programmās, maģistra studiju programmās un rezidenti medicīnā var pretendēt uz stipendiju Covid-19 radīto ekonomisko seku mazināšanai 200 eiro apmērā mēnesī.
Minēto stipendiju piešķirs studējošajiem, kuriem Covid-19 radīto ekonomisko seku dēļ uz pieteikuma iesniegšanas dienu ir samazinājušies ienākumi un kuri nesaņem nekādu valsts sociālo pabalstu, kas paredzēts Covid-19 radīto ekonomisko seku mazināšanai.
Ja studējošajiem, kuri pretendē uz minēto stipendiju, ir līdzvērtīgi sekmju un zinātniskās darbības rādītāji, prioritāte stipendijas saņemšanā ir invalīdam, bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, studējošajam, kura ģimenei, ar kuru viņam ir nedalīta saimniecība, uz stipendiju konkursa norises dienu piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, studējošajam no daudzbērnu ģimenes, kā arī studējošajam, kuram ir viens vai vairāki bērni.
Ministrijā skaidroja, ka, izvērtējot Covid-19 radītās sociālekonomiskās krīzes sekas un ņemot vērā Latvijas Studentu apvienības veiktās studējošo aptaujas rezultātus,
IZM secināja, ka ir pamatotas bažas par lielas daļas studējošo iespējām turpināt mācības.
Krīzes laikā ir mazinājušies ienākumi gan ģimenēm, gan pašiem studējošiem, nelabvēlīgāka kļuvusi arī situācija darba tirgū, tāpēc stipendiju fonda palielināšana 2020./2021.mācību gadam varētu mazināt studējošo atbiruma risku.
IZM uzsvēra, ka pēc terminētā atbalsta beigām atbilstoši valsts budžeta iespējām ministrija vērtēs studējošo sociālā atbalsta nodrošinājumu.
Tāpat ministrijā akcentēja, ka stipendiju apmērs Latvijā atpaliek no kaimiņvalstīm un Latvijā minimālā stipendija nav paaugstināta vairāk nekā 10 gadus. Līdz šim studenti savas finansiālās problēmas daļēji risināja, paralēli studijām strādājot, taču Covid-19 radītās krīzes dēļ šīs iespējas ir mazinājušās, pauda IZM.
Savukārt esošais stipendijas apmērs var būt nepietiekams, lai noturētu augstskolās izcilākos studējošos, tāpēc IZM izstrādājusi grozījumus noteikumos par stipendijām, nākamajā studiju gadā palielinot gan minimālās stipendijas apmēru, gan kopējo saņēmēju skaitu.
IZM mājaslapā publicētajā paziņojumā uzsvērts, ka patlaban studējošajiem tiek piedāvātas pavisam trīs atbalsta iespējas, no kurām divas attiecas uz visiem studentiem – gan valsts, gan privātās augstskolās studējošajiem. IZM skaidro, ka jaunajā 2020./2021.studiju gadā būtiski atvieglota iespēja saņemt studiju un studējošā kredītu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, tāpat esot pieejamas Labklājības ministrijas piešķirtās nodarbinātības stipendijas bezdarbnieka statusu ieguvušajiem klātienes studentiem.
Pēc IZM sniegtās informācijas, pašreizējais Augstskolu likuma regulējums neļauj piešķirt stipendijas maksas studentiem, tāpēc otrdien valdības atbalstītās stipendijas būs pieejamas vien studējošiem valsts budžeta vietās.
“Valstij ir svarīgi novērst studējošo atbirumu tajās jomās, kurās ir prognozējams speciālistu trūkums,” uzsver IZM, skaidrojot, ka privātās augstskolas pārsvarā gatavo studentus tādās jomās, kurās saskaņā ar darba tirgus prognozēm tiek prognozēta speciālistu pārprodukcija – sociālās zinības, komerczinībās un tiesībās.
Savukārt valsts augstskolas sagatavo speciālistus tajās jomās, kurās ir prognozējams speciālistu trūkums – veselības aprūpē un sociālajā labklājībā, dabaszinātnēs, matemātikā un IT, inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā, kā arī citās. Šajās jomās esot koncentrētas arī budžeta vietas.
