Foto – Shuuterstock

Trūkst atbalsta latviskiem bērnudārziem
 4

Krievu bērnudārzos vairāk būtu jārunā latviski, taču Nacionālās apvienības (NA) ierosinājums no 2015. gada valstij un pašvaldībām finansēt tikai bērnudārzus, kuros mācās latviski, nebūtu atbalstāms. Tāds viedoklis visbiežāk izskanēja portāla “politika.lv” rīkotajā domu apmaiņā “Pirmsskolas izglītība tikai latviski. Lieki, pāragri vai pēdējais brīdis?”

VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
VIDEO. “Vai ar viņu viss ir labi? Putina dīvainā uzvedība atkal piesaista uzmanību
“Sekas var būt nepatīkamas.” Politiķis par risku, ka Krievijā pie varas var nonākt daudz radikālāki spēki
Lasīt citas ziņas

Trūkst vietu latviešu “dārziņos”


Diskusijā piedalījās izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija), Saeimas par izglītību atbildīgās komisijas vadītāja Ina Druviete (“Vienotība”) un dažāda līmeņa eksperti. Brīvu vietu pasākuma norises vietā nebija. Protams, neiztika bez minoritāšu tiesību “sargiem”, kuri izmanto katru iespēju iebilst pret latviskuma vairošanu un rusifikācijas mazināšanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

To, ka bērnudārzi šobrīd tiešām var veicināt rusifikāciju, apliecina tas, ka Rīgas dome bērniem, kuriem trūkst vietu latviešu bērnudārzos, piedāvā doties uz krievu pirmsskolas izglītības iestādēm. Tātad tā vietā, lai tukšākajos krievu bērnudārzos veidotu latviešu grupas, vēlas latviešu bērnus skolot krieviski!

Jurists Voldemārs Burģis, kura bērnam ilgstoši nav vietas latviešu bērnudārzā, veicis eksperimentu, piesakot atvasi krievu “dārziņā”. Jau nākamajā dienā saņemts aicinājums sākt to apmeklēt! Viņš uzskata, ka Rīgas dome “tīši rusificē izglītības sistēmu”. Rīgas dome izliekas nemanām, ka arī daļa nelatviešu savus mazuļus piesaka latviešu bērnudārzos, tādējādi ceļot pieprasījumu pēc pirmsskolas izglītības latviešu valodā.

Kaut gan uz diskusiju bija aicināta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (“Gods kalpot Rīgai”), viņa ierasties bija deleģējusi savu vietnieci un partijas biedri Ausmu Cimdiņu, kura domes politiku tā īsti paskaidrot nespēja, ik pa brīdim attaisnojoties ar to, ka ir “jauna domniece”. Tajā pašā laikā viņa atzina, ka “ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā lielākas rindas ir uz latviešu bērnudārzu grupām”. Valodas politika pirmsskolās, viņasprāt, ir “diskutējams un jūtīgs jautājums, jo skar bērnu un minoritāšu tiesības”.

Biedē ar 
starpetnisku naidu


Diemžēl arī Vjačeslava Dombrovska runās par valodu lietošanu bērnudārzos bija maz konkrētības. Vispirms vajagot saprast mērķi, ar kādu latviešu valoda pirmsskolās tiekot mācīta utt. Starp nekonkrētajiem runas plūdiem izskanēja arī viedoklis, ka NA priekšlikums esot radikāls. Šāda attieksme nav pārsteigums, jo savulaik RP pārstāvji nepieļāva pat šā priekšlikuma izskatīšanu Saeimas komisijās.

Tagad ministrs Dombrovskis skaidroja, ka reformisti tā rīkojušies tāpēc, ka negribējuši, lai NA “vāc punktus pirms pašvaldību vēlēšanām”. Viņš gan arī biedēja ar sekām: ja likvidēšot krievu bērnudārzus, latviešu un krievu attiecības vairs nebūšot konstruktīvas, varot pat rasties “starpetnisks naids”. Klātesošā “Saskaņas centra” un Nepilsoņu kongresa aktīviste Elizabete Krivcova vēlāk līdzīgā garā nacionāļiem pārmeta, ka viņu ierosinājums esot pat pretvalstisks!

To gan ministrs atzina, ka visu Latvijā dzīvojošo tautību bērniem savā starpā būtu jāspēj sazināties latviešu valodā. Tajā pašā laikā viņš atsaucās uz zinātnieku viedokli, ka līdz 12 gadiem bērniem mācību saturs būtu apgūstams dzimtajā valodā.

Jāmācās no Jelgavas


I. Druviete pauda, ka nacionāļu priekšlikums būtu apspriežams Saeimā, taču to ieviest varētu tikai “ar nosacījumiem”. Pirmkārt, jāņem vērā, ka sākumskolās taču vēl joprojām izglītošanā tiek lietota arī krievu valoda, tāpēc izglītība bērnudārzos jāskatās kontekstā ar tālākajām skolas gaitām. Otrkārt, ir jāsakārto bērnudārzu tīkls atbilstoši pieprasījumam. Lai nebūtu tā, ka krievu bērnudārzi ir pustukši, kamēr uz latviešu “dārziņiem” ir garas rindas. Viņasprāt, krievu bērnudārziem atsevišķās ēkās ar atsevišķu vadību vairs nebūtu jābūt, bērnudārzos būtu saglabājamas tikai atsevišķas krievu grupas. E. Ratnieks piebilda, ka Jelgavā, kur dzīvo 45 procenti cittautiešu, jau gandrīz divdesmit gadus ir tikai latviešu bērnudārzi. No deviņiem pilsētas bērnudārziem tikai divos ir dažas grupas, kurās lieto arī krievu valodu.

Cilvēktiesību centra pētniece Sigita Zankovska-Odiņa apgalvoja: ja nebūs krievu bērnudārzu, tiks pārkāpta Vispārējā minoritāšu aizsardzības konvencija. NA pārstāvis Edvards Ratnieks iebilda: pat tad, ja bērnudārzi būtu tikai latviski, nelatviešu bērniem tajos būtu iespēja apgūt arī dzimto valodu. Gan viņš, gan I. Druviete teica, ka konvencija tomēr neliedz ieviest izglītību tikai latviešu valodā.

Pētniece nerimās, atgādinot, ka 2003. – 2004. gadā “sabiedrība izgāja ielās”, lai vērstos pret latviskām vidusskolām. Šī reforma esot radikalizējusi sabiedrību.

Pedagogiem grūtības runāt latviski


Visi runātāji, pat E. Krivcova atzina, ka krievu bērnudārzos būtu jāpalielina latviešu valodas īpatsvars, iespējams, pat ieviešot bilingvālo izglītību, kas nozīmē, ka ne tikai māca latviešu valodu tai atvēlētajā laikā, bet to izmanto arī citās nodarbībās.

Latviešu valoda krievu bērnudārzos tiek mācīta ļoti maz. Trīsgadniekiem ir divas vai trīs 12 minūšu nodarbības nedēļā, bet četrgadīgajiem bērniem ir 20 minūtes ilgas nodarbības. “Labākajā gadījumā latviešu valodai tiek veltīta viena stunda nedēļā!” izsaucās E. Ratnieks. “Ir jāatsakās no šīm nožēlojamām 12 minūtēm; bērnudārziem jābūt bilingvāliem,” teica I. Druviete.

Kaut arī pirmsskolas izglītības vadlīnijās gan noteikts, ka piecgadniekiem latviešu valoda jāmācās katru darba dienu, realitātē ne visās pirmsskolās latviešu valodas nodarbības notiek piecreiz nedēļā.

Diskusijas vadītāja Baiba Strautmane nosauca pašreizējo izglītības sistēmu par segregētu, par ko uzreiz saņēma gana daudz iebildumu. D. Dalbiņa teica, ka tā nav segregēta, jo, kaut arī dažādās valodās, bērni mācās pēc vienotām izglītības programmām. S. Zankovska-Odiņa norādīja, ka segregēta izglītības sistēma ir tad, ja vecākiem nav tiesību izvēlēties, kura veida skolā laist bērnu.

NA veikusi speciālistu aptauju par iespēju pāriet uz latviskiem bērnudārziem. Rīgas domes Izglītības pārvaldes vadītājs Ivars Balamovskis atzinis, ka tas nebūtu iespējams tieši tāpēc, ka krievu bērnudārzu personāls neprot latviešu valodu pietiekamā līmenī. To apliecina arī pētījums, ko bērnudārzos, pēc Latviešu valodas aģentūras pasūtījuma, veicis Baltijas Sociālo zinātņu institūts. Tikai 40 procenti aptaujāto krievu bērnudārzu darbinieki atzinuši, ka latviski runā brīvi. Pētījuma veicēji pamanījuši, ka latviski aizpildītajos dokumentos pedagogi dažkārt lietojuši ļoti vienkāršu teikuma uzbūvi, pieļāvuši daudz pareizrakstības un sintakses kļūdu. 80 procentu šo bērnudārzu skolotāju atzinuši, ka viņu valsts valodas prasmes nepieciešams uzlabot.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
“Sekas var būt nepatīkamas.” Politiķis par risku, ka Krievijā pie varas var nonākt daudz radikālāki spēki
VIDEO. “Vai ar viņu viss ir labi? Putina dīvainā uzvedība atkal piesaista uzmanību
Vai mežā kritušu koku drīkst sazāģēt un vest to mājās, lai izmantotu malkai? 104
Pilnībā mainījis savu dzīvi! Ar ko tagad nodarbojas kādreiz TV skatītāju iemīļotais Valters Krauze? 19
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
“Sekas var būt nepatīkamas.” Politiķis par risku, ka Krievijā pie varas var nonākt daudz radikālāki spēki
VIDEO. “Vai ar viņu viss ir labi? Putina dīvainā uzvedība atkal piesaista uzmanību
Vēl gaidāma atvasara? Vai tomēr pirmais sniegs? Izskan pirmās prognozes par laikapstākļiem oktobrī 4
FOTO. VIDEO. Policija brutāli izrēķinās ar Krievijas iedzīvotājiem, kuri izgājuši ielās, protestējot pret mobilizāciju 92
Ditas Lases ideāla buljona noslēpumi: “Svarīgi izmantot aukstu ūdeni!”
10:06
Vai drīkst atlaist, ja nevēlas mainīt darba vietu?
09:25
Zaļā tēja – mūsdienu jaunības eliksīrs?
08:54
Slepenas pazemes pilis ar mākslīgiem dārziem un peldbaseiniem, pārtikas krājumi pieciem gadiem – miljardieri gatavojas apokalipsei
Krievu, kurš protestēja pret tanka T-34 Narvā pārvietošanu, deportē no Igaunijas 85
Ausis dzestrs rīts. Kādus laikapstākļus sola pa dienu?
VIDEO. “Zilīšu bataljonam” pirmie zaudējumi. Pa ceļam uz fronti pārdzērušies krievi sakaujas savā starpā
Vai tiešām sašķobījusies Raimonda Paula veselība? Krauze atklāj, kā patiesībā jūtas komponists 16
VIDEO. Igaunijas mežos pamanīts liels retums – lācene ar četriem mazuļiem 10
Zaļā tēja – mūsdienu jaunības eliksīrs?
Latvijā ražotas kazas piena un citu garšu želejkonfektes pērk arī Igaunijā 2
Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krievijā Putins aizbraucis atpūsties 42
Vai drīkst atlaist, ja nevēlas mainīt darba vietu?
VIDEO. Tasmānijas krastos izskaloti simtiem vaļu
VIDEO. Iemūrē kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm
Atklāj, cik Krievijas pilsoņi jau lūguši patvērumu Latvijā mobilizācijas dēļ
Mūžībā aizgājusi kādreizējā NEPLP vadītāja Aija Dulevska Cālīte
Putins nav atļāvis Krievijas ģenerāļiem atkāpties no Hersonas, jo tas izskatītos pēc pazemojošas sakāves 95
Naktī nezināmi vandaļi Krievijas karoga krāsās nokrāsojuši uzrakstu “Bolderāja” 24
Putinam bija interese par vienu cilvēku… Erdogans atklāj ukraiņu gūstekņu atbrīvošanas aizkulises
ASV draud Krievijai ar smagām sankcijām aneksijas gadījumā
“Pēc Vairas Vīķes-Freibergas neviens prezidents nav uzstādījis Latvijas ilgtermiņa attīstības plānus!” norāda Ēķis 31
“Ir jāceļ minimālās algas, lai izvilktu darbinieku no verdzības stāvokļa!” Feldmans skaidro, kā rīkojās igauņi 41
Bijušais mājas vecākais atklāj, ka iekaustīts, kad mēģinājis pārliecināt iedzīvotājus par nepieciešamību veikt ēkas siltināšanu
“Neturēt vaļā logus, netecināt ūdeni, mazgājot zobus!” Eksperti stāsta, kā mājsaimniecībām taupīt energokrīzes laikā 194
Ainārs vēl 23. februārī bij galvenais tiltu būvētājs uz Maskavu! Egila Līcīša feļetons
FOTO. “Apbrīnas vērtais ozolkoka parkets un 1938. gada trauku bufete!” Kādā mājā dzīvoja Prezidenta pils galvenais elektriķis