Ukrainas ieslodzīto vistu olas – Latvijas biznesa lielās bēdas? 77
Latvijā jau daudzus mēnešus tiek tirgotas olas, uz kuru iepakojuma rakstīts: “Neatbilst ES standartiem.” Tās ir olas no Ukrainas.
Ražotas, neievērojot ES stingros nosacījumus, ko ievēro mūsu olu ražotāji. Tas pēc Latvijas uzņēmēju domām grauj tirgu un izlaupa Latvijas Republikas valsts budžetu, par šo nozares problēmu raksta Nasha, vaicājot, – kur ir robeža starp vēlmi palīdzēt un noteikumiem?
Ir arī svarīgs punkts: Latvijas olu ražotāji cieš nopietnus zaudējumus. Viņi uzskata, ka Ukrainas olas rada neveselīgu konkurenci un nostāda vietējos tirgus dalībniekus nevienlīdzīgos apstākļos salīdzinājumā ar importētājiem.
Kā zināms,
ES ir stingri noteikumi attiecībā uz dējējvistu turēšanu. Antibiotikas tiek izmantotas tikai putnu veselības uzturēšanai. Hormonu lietošana ir aizliegta.
Kopš 2012. gada cāļu turēšana būru baterijās (vairāku līmeņu pakāpēs) ir aizliegta arī Eiropā, un līdz 2027. gadam no būriem plānots pilnībā atteikties. Latvijas ražotāji ievēro visus šos noteikumus, kas prasa papildu izmaksas un ietekmē cenu.
Skaidrs, ka tie Latvijas biznesmeņi, kas gūst labus ienākumus no Ukrainas olu piegādes, ir apmierināti ar ES politiku.
Tā Ovostar, kas ES tirgo ukraiņu olas, Latvijas pārstāvniecības komercdirektors Edgars Lesnieks ir pārliecināts, ka ukraiņu produkcija vietējos uzņēmējus nemaz neapdraud: “Lielākie mazumtirdzniecības tīkli, piemēram, Rimi un Maxima, tirgo olas no Latvijas, Lietuvas un Polijas. Ukrainas olas parādās ap Lieldienām, kad pieprasījums pēc baltajām olām ir lielāks. Mūsu apjoms Latvijā ir salīdzinoši neliels. Pārsvarā Lidl pārdodam olas. Lielākā daļa mūsu pārstāvniecības izplatītās produkcijas nonāk citu ES valstu tirgos.”
Taču Latvijas lielākā olu ražotāja Balticovo pārstāvis Toms Auškāps domā citādi:
“Tas mūs skar vistiešākajā veidā! Mēs esam spiesti izlīdzināt savas produkcijas cenas attiecībā pret citu, zemāku standartu produktiem. Tas izkropļo tirgu.
Mazumtirgotājus un patērētājus visvairāk interesē cena. Turklāt tas skar ne tikai ražotājus, bet arī “aplaupa” valsts budžetu, kā arī ietekmē mūsu nodokļu sistēmu, darbavietas un to, ka mūsu patērētāju nauda izbrauc no valsts un neatgriežas Latvijas “asinsrites sistēmā””.
Latvijas ražotājus var saprast. Tas pats uzņēmums Balticovo pēdējo 4-5 gadu laikā savu rūpnīcu modernizācijā ieguldījis vairāk nekā 40 miljonus eiro.
Pateicoties tam, ražotnēs Madonā un Vilčā brīvā turēšanā atrodas vairāk nekā 40 000 vistu, savukārt Daugavpilī – 60 000 putnu, kur katrai vistai būs četri kvadrātmetri ganību. Kopā tas ir 24 hektāri!
Iecavā attīstās kūts olu ražošana, arī bez būriem.
Skaidrs, ka šī modernizācija uzņēmumam izmaksā milzu naudu. Kamēr Ukrainā ar vistu turēšanas apstākļiem netraucē, dējējvistas tiek turētas šauros veclaicīgos būros, likumi tur to atļauj.
Rodas jautājums: kurš aizstāvēs mūsu ražotāju intereses savā valstī? Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henrihs Danusevičs, kurš ir Eiropas Komisijas tirdzniecības padomnieks, iestājas par prioritāro tarifu jeb kvotu atcelšanu Ukrainā ražotajām olām.
Taču šobrīd šādu ideju ES līmenī īstenot ir gandrīz neiespējami.
Tiesa, mūsu acu priekšā ir Polijas piemērs, kuras zemnieki cieta no lētajiem Ukrainas graudiem, kas ieplūda Polijas tirgū.
Polijas valdība vispirms panāca Ukrainas graudu eksporta aizliegumu uz Eiropas tirgu, kad aizliegums beidzās, pagarināja to tikai Polijas tirgum, nepievēršot uzmanību ES neapmierinātībai.
Taču Latvijas valdība, acīmredzot, šo piemēru neuzskata par pozitīvu un negrasās iet Polijas kolēģu pēdās. Tāpēc Latvijas olu ražotājiem būs jāapbruņojas ar pacietību un tikai jāgaida. Ukrainas olu īpatsvars Latvijas tirgū ir ne vairāk kā 10%.
