– Neviens “Latvijas Avīzes” lasītājs nebūs tik vientiesīgs, ka Ušakovs Maskavā vien sarunāja vajadzīgās lietas. Viņš nevar domāt, ka premjers Medvedevs neapvaicājās par noskaņojumu, par sankciju iespaidu un politiku. Jūs taču esat vienīgā persona, kas pēc mēnešiem ilga laika nonācāt kontaktā ar Krievijas vadītājiem! Un Rīgas mērs nav “maza” persona. Tātad – bija domu apmaiņa? 35
– Bija. Es taustījos, lai saprastu plānus, tālākās vīzijas un noskaņas Maskavā gan ar amatpersonām, gan ar ētera kolēģiem, paziņām un draugiem. Galvenais bija saprast, kas notiek, kādas iespējamas izmaiņas un kur lietas tālāk virzīsies. Ko vēlreiz varu apliecināt – neticu, ka ar sankcijām pret Krieviju var sasniegt gaidītos rezultātus. Kā politiku, tā sabiedrisko noskaņojumu, lai cik tas liktos pareizs vai nepareizs, ar sankcijām nevarēs mainīt. Tā ir mana pārliecība, ka šis nav īstais instruments, lai iedarbotos.
– Sankcijas taču nelika ne no šā, ne no tā, bet Krievijas darbību dēļ Ukrainā.
– ES ir gan tiesības, gan pamats uzdot Krievijai daudzus jautājumus par to, kas notiek Ukrainā. Bet runāju par savu neticību, ka ar sankcijām iespējams stāvokli mainīt.
– Krievija ir pietiekami ambicioza valsts, bet kas interesē Latviju? Pēc izrīkošanās Ukrainā seko bažas, spekulācijas vai kā to saukt – ar runām, ka Putins, paņēmis Ukrainu, nāks uz Latviju. To taču varētu atspēkot, nomierināt cilvēkus. Bet ko nu atkal lasām? Ka Putins teicis – divās dienās varēšot ierasties Rīgā un citās tuvējās teritorijās, ja vien gribēšot.
– Tas nav iespējams, jo esam NATO dalībvalsts un ar nepārprotamiem apliecinājumiem, ka šīs saimes locekļi baudīs visu aizsardzību no alianses puses. Te jau portālos spriedelēja, kā izplatīsies triecienvilnis, ja Rīgai uzmetīs atombumbu. Tad pilsētu nopostīs, bet šāda spriedelēšana taču ir nezinātniskā fantastika, tāda pati kā stāsts par Rīgas ieņemšanu divās dienās.
