Vācijā atrasta “doktora Fausta” laboratorija 0
Izrakumos, kas pēdējos gados notiek bijušā franciskāņu klostera vietā Vitenbergas pilsētā Saksijas – Anhaltes federālajā zemē Vācijā, arheologi uzdūrušies vairākām 16. gadsimta atkritumu bedrēm, kuru saturs liecina, ka senāk te atradusies alķīmijas laboratorija, vēsta laikraksts “Die Welt”. Atradums novērtēts kā sensacionāls, jo ņemot vērā datējumu, ir runa par Viduseiropā senāko no līdz zināmajām alķīmiķu laboratorijām, kādā teorētiski varēja darboties arī leģendārais doktors Fausts.
Arheologu guvums ir vairāk nekā desmit tūkstoši dažādu laboratorijas trauku lausku, datētu ar 1520. – 1540. gadu. Uz lauskām vēl saglabājušās sarkanīgas un brūnas nogulsnes. Ķīmiskā analīze uzrādīja cinobru, dzīvsudrabu, sērskābi un antimona savienojumus. Arheologs Alfrēds Reihenbergers žurnālistiem uzsvēris, ka īpaši zīmīga ir antimona klātbūtne, jo šo indīgo elementu alķīmiķi uzskatīja par galveno, pūloties iegūt zeltu no citām vielām.
Saliekot kopā lauskas, izdevies restaurēt septiņas destilācijas kolbas, 12 retortes un vēl vairākus viduslaiku laboratorijas traukus. Kādā māla podā atrasts neliela suņa skelets – alķīmiķi nodarbojās arī ar farmāciju un kā izmēģinājuma dzīvniekus savu preparātu pārbaudei mēdza izmantot suņus.
Kas attiecas uz Johana Volfganga Gētes apdziedāto Faustu, tad ir ziņas, ka Johans Fausts – astrologs un alķīmiķis – varēja būt reāla personība, kāda Vitenbergā dzīvojusi ap 16. gadsimta vidu. Gan viņu, gan alķīmiķus kopumā ierasti piemeklēja krišana nežēlastībā un, labākajā gadījumā, padzīšana no pilsētas, kad vietējais valdnieks vai augstmanis, kura vēlmes pēc zelta alķīmiķi velti pūlējās apmierināt, sadusmojās vai zaudēja pacietību.
Konkrētajā gadījumā arheologi vērš uzmanību uz to, ka visa laboratorijas iekārta atkritumu bedrē tikusi apzināti samesta. Iespējams, to steigā bēgot izdarījis pats zelta taisītājs.
Speciālistu atjaunoto Vitenbergas alķīmiķa laboratorijas iekārtu 2016. gadā paredzēts izstādīt Senvēstures muzejā Hallē.
