Foto – Shutterstock

“Līdz šim VID veiktie preventīvie un represīvie pasākumi nespēj nodrošināt aplokšņu algu izmaksu būtisku samazināšanu, tādējādi nepieciešams veikt grozījumus Krimināllikumā, paredzot kriminālatbildību par aplokšņu algu izmaksām, kas mazinātu ne tikai aplokšņu algu izmaksas gadījumu skaitu, bet arī tiešā veidā ietekmētu ēnu ekonomikas samazināšanu kopumā,” uzskata VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā, “pašlaik, kādā uzņēmumā atklājot aplokšņu algas, var uzsākt kriminālprocesu tikai tad, ja valstij nodarītie zaudējumi nav mazāki par 18 000 eiro.

Lasītākie

Izrādās, gurķus ar tomātiem nedrīkst ēst kopā! 8 produktu kombinācijas, no kurām labāk izvairīties 3

“Gustavo ir bīstams narciss, bet Rutulis un Patrisha tērētas marionetes!” Ainārs Mielavs velta skarbus vārdus radošajiem kolēģiem 2

TV24

Viena no šī kara interesantākajām lietām: kā iespējams noslēpt 40-50 tūkstošus cilvēku pie frontes līnijas?

Lasīt citas ziņas

Līdz 2013. gada 1. aprīlim par mazākām valstij nodarīto zaudējumu summām kriminālprocesus saistībā ar algu maksāšanu aploksnēs bija iespējams uzsākt kā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ja šīs darbības izdarītas atkārtoti gada laikā. Bet 2012. gada beigās šis pants no Krimināllikuma ir svītrots. Krimināllikumā būtu nepieciešami grozījumi, paredzot iespēju saukt pie krimināl­atbildības par algu maksāšanu aploksnēs, ja valstij nodarīto zaudējumu apmērs sasniedz 3700 eiro jeb 10 minimālās mēnešalgas.”